Kroders.lv 17.11.2020

Nozīmīgas tēmas, spilgta vizualitāte

Igauņu teātra eksperti pirms izrādes Nacionālajā teātrī // Foto - Aija Melbārde

Neskatoties uz pandēmijas apstākļiem, nedēļā pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas, no 4. līdz 8. novembrim, Rīgā notika Baltijas Drāmas forums [1], klātienē pulcējot septiņus teātra ekspertus – kritiķus un praktiķus – no Igaunijas. Šogad Latvijā viesiem bija iespēja redzēt gan nacionālajā literatūrā balstītus iestudējumus, gan vairākas Latvijas teātra gada balvai “Spēlmaņu nakts 2019/2020” nominētās izrādes.

Igauņu teātra eksperti – Baltijas Drāmas foruma 2020 dalībnieki: teātra zinātniece, Tartu Universitātes profesore Anneli Saro (Anneli Saro); teātra zinātniece, Tartu Universitātes lektore un teātra festivāla DRAAMA mākslinieciskā vadītāja Hedi-Līsa Tome (Hedi Liis-Toome); dramaturgs, producents, režisors Pauls Pīks (Paul Piik); dramaturģe, Igaunijas Teātra aģentūras pārstāve Heidi Ādma (Heidi Aadma); scenārists, mākslas vēsturnieks, viens no igauņu tehnoloģiju teātra aizsācējiem Andruss Lānsalu (Andrus Laansalu); teātra kritiķe, žurnāliste, igauņu laikraksta “Postimees” kultūras nodaļas redaktore Heili Sibritsa (Heili Sibrits); teātra kritiķe Hanna Marrandi (Hanna Marrandi).

Foruma programmu šogad vairāk nekā iepriekš ietekmēja teātru praktiskās iespējas skates laikā parādīt konkrētās izrādes. Ekspertu redzēto izrāžu vidū ir šādi iestudējumi:  “Margarēta” (rež. Reinis Suhanovs), “Tukšais zieds (Jerma)” (rež. Ināra Slucka), “Finlandizācija” (rež. Valters Sīlis), “Baltā sieva” (virtuālā izrāde, rež. Valters Sīlis) Latvijas Nacionālajā teātrī; “Elpa” (rež. Dmitrijs Petrenko) Dailes teātrī; “Mališ” (rež. Dmitrijs Petrenko) Liepājas teātrī, “Nelabā roka” (rež. Kārlis Krūmiņš) Ģertrūdes ielas teātrī; “Netikumīgie” (rež. Krista Burāne) Dirty Deal Teatro“Vecmāmiņu valsts” (rež. Paula Pļavniece) un “LV vs RU” (rež. Reinis Boters) (KVADRIFRONS), kā arī M. Čehova Rīgas Krievu teātra kopprojektu ar Starptautisko Vasaras mākslas festivālu “Točka Dostupa” Krievijā – tiešsaistes iestudējumu “Melnraksts” (rež. Vladislavs Nastavševs). Jāpiebilst, ka pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ iestudējumu “Vecmāmiņu valsts” eksperti skatījās nevis klātienē Tukumā, bet gan videoierakstā, kur iemūžināts iestudējums Cēsīs.

KrodersLV tikās [2] ar igauņu teātra ekspertiem, vēloties uzzināt viņu iespaidus gan par redzētajām izrādēm, gan par Latvijas teātra seju pandēmijas laikā.

Uzmanības fokusā – ģimene un traumas

Taujāti par to, vai Latvijas teātris ir mainījies, salīdzinot ar iepriekš redzēto, igauņu eksperti ir vienisprātis, ka būtiskas izmaiņas nav vērojamas. Teātra zinātniece Hedi- Līsa Tome norāda uz to, ka pašreizējos apstākļos ir grūti objektīvi novērtēt teātra procesus pasaulē, jo daudzas izrādes un festivālus nemaz nav iespējams redzēt. “Es teiktu, ka Latvijas teātris nav mainījies, bet gan saglabājies tikpat augstā kvalitātē, kāds ir bijis iepriekš,” rezumē teātra pētniece.

Teātra praktiķis Pauls Pīks Latvijā iepriekš bijis pirms sešiem gadiem un uzskata, ka teātris kopumā piedzīvojis pozitīvu izaugsmi: “Latvijas teātris ir patiesi labs, un tagad, esot šeit un redzot izrādes, varu teikt, ka tās ir augstas kvalitātes.” Savukārt teātra zinātniece Anneli Saro Latvijā pēdējoreiz viesojusies pirms diviem gadiem, kad skatījusies “Spēlmaņu nakts” skates izrādes, un īpaši izceļ to, ka šajā skatē parādījušies vairāk režisoru-sieviešu darbi. “Esmu arī pamanījusi, ka Latvijā ir ļoti daudz vietējo lugu autoru un lugu rakstīšana mūsdienās ir aktuālāka un populārāka, salīdzinot ar to, kā tas ir Igaunijā,” secina teātra zinātniece.

“Foruma laikā redzējām ļoti daudz izrāžu, un biju patīkami pārsteigta, ka tās ir plaša spektra,” iespaidos dalās teātra kritiķe Hanna Marrandi, piebilstot: “Pamanīju, ka izrāžu tēmas bija salīdzinoši līdzīgas, piemēram, ģimene, māte un bērns, mātes pasaule. Kopumā iespaidīgs bija vizuālais tēls, kostīmi, kā arī scenogrāfija.”

Arī laikraksta “Postimees” redaktore Heili Sibritsa norāda uz to, ka katrai izrādei bijis savs īpašs stils un tēma. Īpaši iespaidīgi, kritiķesprāt, vairākās izrādēs īstenots bērnības traumu attēlojums: “Vairākās izrādēs par to domāju, cik ļoti tas mūs ietekmē, man tas bija jauns un saistošs atklājums.” Kā katru gadu, eksperti īpaši izceļ arī latviešu aktieru sniegumu: “[Latviešu] aktieri ir ļoti inteliģenti,” secina Heili Sibritsa.

Skats no LNT izrādes "Finlandizācija" (rež. Valters Sīlis) // Publicitātes foto

Intelektuāls un sociāls teātris

Dramaturgs, režisors Pauls Pīks kā vienu no skates favorītiem izceļ Dailes teātra izrādi “Elpa”: “Tā ir tīra un intīma, vienīgi vēlētos prast latviešu valodu – ja tā būtu mana dzimtā valoda, tad es spētu izjust visus dialogus un monologus daudz patiesāk.” Praktiķis atzinīgus vārdus velta arī Nacionālā teātra izrādei “Finlandizācija”: “Patika, ļoti laba aktierspēle, kā arī saistīja galvenā doma, tā bija nedaudz intelektuāla.” Arī teātra kritiķe Heili Sibritsa izceļ Valtera Sīļa izrādes kvalitātes: “Tā bija ļoti laba, un esmu ļoti priecīga, ka šī izrādes vieta ir Aktieru, nevis Lielajā zālē. Aktieri bija tuvu, un varēju visu skaidri saskatīt, es ticēju tam, kas notiek, kā arī ticēju šai problēmai. Tā bija politiska izrāde, un domāju, ka ir tik labi, ka, arī esot teātrī, mums ir iespēja domāt par politiku un īpaši par to, kas notiek ne tikai ģimenē, bet arī ārpus tās.” Savukārt par Nacionālā teātra izrādi “Margarēta” Heili Sibritsa saka: “Personīgi man šī izrāde nelikās īpaši interesanta, jo es neredzēju reālu darbību, bet, iespējams, ja šo iestudējumu redzētu internetā [Baltijas Drāmas foruma eksperti izrādi skatījās klātienē NT – red.], man patiktu, bet ne klātienē uz vietas. Tāpat, runājot par tēmu, es nesapratu, kādēļ tā ir aktuāla.”

Teātra zinātnieces Anneli Saro un Hedi-Līsa Tome, vērtējot KVADRIFRONA izrādi “Vecmāmiņu valsts”, kā galveno vērtību izceļ izrādes sociālo tematiku. “Tā bija ļoti interesanta izrāde. Tikšanās ar aktieri un režisoru Reini Boteru pēc ieraksta noskatīšanās arī bija ļoti vērtīga, jo visu redzēto padarīja daudz saprotamāku, piemēram, ka teātra kompānija devās uz dažādām pilsētām, iestudējumā iesaistot vietējo kori. No vecmāmiņām iegūtās dziesmas, kā arī aktieru personīgie stāsti piešķīra gaišumu un padarīja saprotamāku galveno domu. Biju priecīga par to, ka šie jaunie cilvēki domā un runā par šo sabiedrības daļu, kā arī parāda to pārējai sabiedrības daļai,” uzsver Hedi-Līsa Tome. Savukārt teātra zinātniece Anneli Saro norāda uz tulkojuma problēmu, kas neļāvusi pilnībā uztvert iestudējuma kontekstā būtisko dziesmu vēstījumu: “Tā kā dziesmas, ko dziedāja koris, netika tulkotas, nesapratu to nozīmi, līdz ar to izrāde būtu daudz interesantāka, ja tā būtu izskaidrota. Laikam latviešu kultūras kontekstā tas nebija ironiski. Beigās, kad aktieri stāstīja par savām vecmāmiņām, tas bija ļoti saistoši un aizkustinoši.”

Otrs teātra trupas KVADRIFRONS iestudējums, ko igauņu viesi skatījās klātienē, –  izrāde “LV vs RU”. Hedi-Līsa Tome atzīst: “Esmu priecīga, ka šie jaunie cilvēki [KVADRIFRONS] runā par problēmām, kas ir mums visapkārt, un šīs problēmas ir ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā.  Man patika arī tas, ka izrādē bija personīgie stāsti.

Uzskatu, ka šāda veida iestudējumi patiesībā ir ļoti labi integrācijas projekti, jo, manuprāt, mēs visi saprotam, ka ir latviešu un krievi un ka visi esam cilvēki, bet šī problēma vienmēr ir bijusi ar mums, tādēļ domāju, ka šis ir labs veids, kā runāt un arī risināt problēmas.”

Skats no teātra trupas "KVADRIFRONS" izrādes "LV vs RU" (rež. Reinis Boters) // Publicitātes foto

Izteiksmes līdzekļu daudzveidība

Par vienu no vizuāli iespaidīgākajām Rīgā redzētajām izrādēm igauņu teātra eksperti  atzīst Nacionālā teātra uzvedumu “Tukšais zieds (Jerma)”. Teātra kritiķe Hanna Marrandi stāsta: “Skatuves iekārtojums bija patiesi skaists un neparasts, kā arī apgaismojums, kas likās pieklusināts, kā naktī. Runājot par stāstu, to bija grūti vērtēt mūsdienu kontekstā, bet kopumā tas bija iespaidīgs un ietekmējošs.” Izrādes vizualitāti komentē arī teātra zinātniece Hedi-Līsa Tome: “Patiesi patika forma, kā pasniegta izrāde, – scenogrāfija, gaismas, kā arī cilvēku stāja, novietojums, maigās kustības un garie, poētiskie monologi. Runājot par galveno domu, esmu nedaudz kritiska, jo es patiesi domāju, ka tā ir feministiska izrāde. Stāsts galvenokārt ir par sievieti, par bērniem, un vairāk gribētos, lai tā būtu izteiktāka metafora, tādēļ arī man ir dalītas sajūtas par šo izrādi.” Pretrunīgi iespaidi par izrādi radušies arīdzan teātra zinātniecei Anneli Saro, kura slavē scenogrāfijas, gaismu, horeogrāfijas, aktieru kustības, poētikas sadarbību, vienlaikus norādot: “Šeit bija viena problēma – es nesapratu, kāpēc šobrīd šis stāsts, turklāt visai vienkāršotā formā, Latvijā šķiet aktuāls – vai tad jums ir tik daudz mājsaimnieču? Vai šis diskurss par sievieti, kura vairāk par visu alkst kļūt par māti, tādā veidā tiecoties pēc piepildījuma un citu novērtējuma, tiešām kaut kā rezonē šodienas Latvijas sabiedrībā?

Pie Baltijas Drāmas foruma ekspertu favorītiem pieder Nacionālā teātra izrāde “Puika, kurš redzēja tumsā”. “Man ļoti patika, šī ir viena no manām mīļākajām izrādēm,” komentē kritiķe Hanna Marrandi. “Kaut ko līdzīgu jau iepriekš esmu redzējusi Igaunijā, tādēļ varēju sasaistīt šīs izrādes. Runājot par skaņu, bija izmantoti dažādi interesanti veidi, lai to radītu, tāpat arī tēma bija nedaudz atšķirīga – īpaši pieeja izskaidrojumam par atstumtām sabiedrības grupām. Bija patiess prieks redzēt, ka radošā komanda pret to attiecas tik nopietni.”

Vērtējot neatkarīgo teātru piedāvātās izrādes, eksperti norāda uz formu un tēmu dažādību. Kritiķe Heili Sibritsa, formulējot pārdomas par iestudējumu “Nelabā roka”, atzīst: “Šī bija traka izrāde, un es pat nezinu, vai man patika vai nepatika, tādēļ ka tā bija ļoti atšķirīga. Varu teikt, ka jaunais aktieris [Agris Krapivņickis – red.], kurš atveidoja sātanu jeb velnu, bija ļoti labs.” Savukārt teātra zinātniece Anneli Saro pēc izrādes “Netikumīgie” noskatīšanās atzīst, ka izrāde ir paredzēta konkrētai mērķauditorijai un šo nišu precīzi aizpilda: “Ļoti jauka izrāde, kas piemērota jauniem cilvēkiem, jo tas ir ļoti grūti – uzrunāt pusaudžus. Arī es pati esmu mamma jaunietei un redzu, ka izrādes, kas domātas bērniem, viņu neinteresē, tāpat pieaugušajiem domātās izrādes. Tādēļ saista tas, ka šādā veidā jaunietis uzrunā jaunieti auditorijā, īpaši ar pašu radītu dzeju.”

Skats no DDT izrādes "Netikumīgie" (rež. Krista Burāne) // Publicitātes foto

Novērtēt to, kas ir dots

Jautāti par to, kādu ietekmi uz teātri atstājusi Covid-19 pandēmija, igauņu teatrāļi min dažādus pandēmijas kontekstā aktuālus aspektus. Teātra zinātniece Hedi-Līsa Tome norāda, ka, atšķirībā no Latvijas, Igaunijā, apmeklējot teātri, nav jāvalkā maskas un vietas zālē tiek aizpildītas par visiem 100%. “Šeit [Latvijā] patiesi var just, ka Covid-19 ir tepat blakus. Apmeklējot teātri šeit, var justies kā VIP pasākumā, kur ir maz ielūgto cilvēku.” Arī teātra kritiķe Hanna Marrandi norāda uz to, ka teātris kļuvis ekskluzīvāks: “Cilvēkiem nav iespējas tik viegli piekļūt teātrim, un režisoriem ir nepieciešams domāt jaunas idejas un veidus, kā nokļūt pie skatītājiem, līdz ar to, domāju, ka tas ir liels izaicinājums šajā laikā.”

Teātra zinātniece Anneli Saro norāda uz tematiskajām atšķirībām starp Igaunijas un Latvijas teātri: “Igaunijā mēs nedaudz gaidām, ka teātris kļūs par vietu, kur parādīsies Covid situācija, vairāk cenšoties atainot emocijas, asaras. Bet foruma laikā es nemanīju, ka [Latvijas] teātra izrādes ievērojami būtu vērstas uz Covid-19 tēmām.”

Pauls Pīks no teātra praktiķa viedokļa komentē, ka pandēmijas izraisītās pārmaiņas vērtējamas labā nozīmē: “Cilvēki mācās. Piemēram, kad teātris bija ciet, visi ļoti ilgojās pēc kultūras. Kad tas tika atvērts, cilvēki bija patiesi laimīgi, līdz ar to iemācījās būt pateicīgi par to, kas viņiem tiek dots.” “Pandēmija mums liek domāt par to, kas var notikt, kā teātrī veidot jaunas formas. Šī gada laikā mēs varam redzēt, ka teātrī daudz kas ir mainījies, un īpaši tagad ir mācīšanās laiks, vienlaikus cerot, ka kaut kad viss būs tāpat kā agrāk.” rezumē teātra kritiķe Heili Sibritsa.

Skats no LNT izrādes "Puika, kurš redzēja tumsā" (rež. Valters Sīlis) // Publicitātes foto

Atzinība – režisora Valtera Sīļa iestudējumiem

Foruma noslēgumā ārvalstu teātra eksperti ierasti pasniedza atzinības rakstus tām izrādēm, kas ieguva vislielākās simpātijas. Atzinības raksts tika piešķirts Valtera Sīļa iestudējumam “Puika, kurš redzēja tumsā” Latvijas Nacionālajā teātrī, uzsverot aktieru multifunkcionalitāti, sociāli nozīmīgo tēmu par marginālu grupu iekļaušanos sabiedrībā un izrādes piemērotību arī neredzīgiem skatītājiem. Otru atzinības rakstu pēc savas iniciatīvas igauņi piešķīra aktieru trio – Ivaram Kļavinskim, Gundaram Grasbergam un Uldim Anžem par izcilu ansambļa darbu Latvijas Nacionālā teātra iestudējumā “Finlandizācija”. Tartu Universitātes profesore Anneli Saro, pamatojot šo kolektīvo izvēli, sacīja: “Mēs, igauņi, noteikti domājam, ka somus pazīstam labāk nekā latvieši. Ivara Kļavinska Taisto es nevarētu iedomāties somiskāku, tāpat arī Olli un Jones tēli atklāja igauņu skatītājam atpazīstamu somu tipāžu galeriju, atklājot gan komisko, gan traģikomisko, gan galu galā arī traģisko šajā ne tikai Somijai, bet arī Baltijas valstīm aktuālajā stāstā. Lielisks ansambļa darbs.”

Zīmīgi, ka nākamgad Baltijas Drāmas foruma rīkošanā kārta Igaunijai. Savukārt šogad Baltijas Drāmas foruma laikā notikušo diskusiju video ieraksti jau pavisam drīz būs skatāmi KrodersLV Youtube kontā un mājaslapā.

 

Raksts tapis VKKF mērķprogrammas “Kultūras nozares dokumentēšana” ietvaros

 


[1] Baltijas Drāmas forums ir ikgadējs notikums, kas ik gadu kādā no trim Baltijas valstīm pulcē gan Baltijas, gan citu valstu teātra profesionāļus – kritiķus, zinātniekus, režisorus, dramaturgus, aktierus, producentus u. c. teātra profesiju pārstāvjus, ļaujot rīkotājvalstij demonstrēt nacionālajā dramaturģijā balstītu iestudējumu skati, kā arī aicināt uz akadēmiskām un radošām sarunām par drāmas un teātra attīstību Baltijas valstu kontekstā.

[2] Igauņu teātra ekspertus intervēja Paula Kļaviņa (LU Baltu filoloģijas BSP 2. kursa studente)

 

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt