Diāna Auziņa 28.04.2021

Ar īsto sālsmaizi uz īsto teātra virtuvi dodoties

verte
Skats no koncertuzveduma "Īstā sālsmaize. Izlase" (2021) // Foto - Kristaps Kalns

2021. gada vasarā studijas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē beigs pēdējais pērn mūžībā aizgājušās profesores Silvijas Radzobes vadītais teātra zinātnes maģistrantūras kurss. Daļa no šī kursa varbūt paliks aktuālajā kritikā, citi – turpinās būt izglītoti un aizrautīgi teātra skatītāji. KrodersLV piedāvā iepazīties ar šī kursa pārstāvjiem, kuru apmācību turpinājušas pasniedzējas Ieva Rodiņa un Līga Ulberte.

 

Starptautiskā teātra diena – 27. marts – Latvijā par plaši atzīmētiem svētkiem kļūst 70. gadu beigās. Arī mūsdienās tā tiek uzskatīta par svētku dienu, taču vai gan ir laiks svinībām īstajiem šo svētku vaininiekiem – aktieriem? Visbiežāk Teātra dienā ierastos apstākļos aktieri rada svētkus saviem skatītājiem, uz skatuves izspēlējot kādā mīlas drāmā piedzīvotas ciešanas, uzjautrinot ciema pamuļķīša lomā vai, citiem vārdiem sakot, darot to, ko māk vislabāk – spēlējot teātri un nedaudz arī dzīvi.

Latvijas Nacionālais teātris ieviesis tradīciju, kopš 90. gadiem Lielajā zālē tieši Teātra dienā spēlējot tā saucamās Žurkas koncertizrādes. Līdz 2019. gadam, tātad gandrīz 30 sezonas, kādu gadu dažādu iemeslu dēļ izlaižot un pielāgojot nosaukumu, uz teātra skatuves saimniekojusi Žurka Kornēlija ar savu palīgu Circeni Drisku, labvēlīgi pasmejoties par politiskajām un sadzīves nebūšanām, kas Latvijā tobrīd bijušas aktuālas. Aktieriem šāda formāta Teātra dienas koncerts, kas uzlūkojams par pilnvērtīgu iestudējumu, dod lielāku brīvības un spēles prieka sajūtu, kas redzama pēc mākslinieku mirdzošajām acīm. Citus gadus, kad Žurka devusies radošā atvaļinājumā, 27. marts ir ticis atzīmēts ar Teātra dienas koncertu, piemēram, izpildot Raimonda Paula dziesmu programmu.

Paralēli šiem Teātra dienas koncertuzvedumiem teātra aktieri LMT Jaunajā zālē skatītājiem daudz mazākā sastāvā kopš 2009. gada nogales piedāvājuši Īsto projektu sēriju, kā pirmo demonstrējot koncertu-izrādi “Īstie Ziemassvētki” un laika gaitā nosaukumus pielāgojot gan gadskārtu svētkiem, gan iestudējumu sižetiskajam risinājumam [1]. Atšķirībā no Žurkas koncertiem, kuriem režisors lielākoties ir bijis Edmunds Freibergs, Īsto projekta izrādēm raksturīgs, ka nav viena autora, jo tas ir visu izrādē iesaistīto aktieru radošs kopdarbs, kurā katrs ieliek savu personisko pieredzi un piedzīvojumus.

Ieinteresētas publikas, kas ar aizrautību pat vairākkārt apmeklēja kā vienu, tā otru teātra piedāvājumu, netrūka, un 2020. gada pavasarī tika pieņemts lēmums sarīkot ballīti uz Lielās zāles skatuves, apvienojot Īsto programmu ar labi zināmo un iecienīto Teātra dienas koncertu. Šoreiz visīpašākajiem Latvijas Nacionālā teātra un tā aktieru faniem bija iespēja izrādes laikā sēdēt svētākajā teātra vietā – uz skatuves, atrodoties līdzās aktieriem, redzot aizkulises, esot klāt šeit un tagad. Latviju sasniedzot vīrusa epidēmijai, diemžēl koncerts ar tobrīd, kā šķiet, tik piemēroto nosaukumu – “Īstais teātra virtuves koncerts” – krita aizmirstības purvā. Īsāk sakot, koncerta koncepcija tika radīta, mēģinājumi uzsākti, bet skatītājiem šo iestudējumu nebija lemts ieraudzīt. Ne viens vien interneta portālu lietotājs bārstīja skumji sāpīgas atziņas, ka ar tādām pūlēm iegādātās biļetes (sevišķi tiem, kas grasījās ērti iekārtoties sēdvietās uz skatuves) tiks nevis izmantotas teātra virtuves koncertā, bet gan pārvērtīsies par rasolu mājas virtuvē...

Mazinoties valstī noteiktajiem ierobežojumiem, vasaras vidū arī teātris atsāka darba procesu klātienē. Piedzīvojot dažu aktieru maiņu, tika transformēts izrādes nosaukums, tagad tajā ietverot simbolisku zemtekstu – “Īstā sālsmaize”, jo šoreiz aktieri nevis aicināja pie sevis uz teātra virtuvi, bet nāca ciemos pie skatītājiem, ņemot līdzi sagatavoto sālsmaizi. Teātra mājaslapā pie koncerta lasāms: “Hei, Draugs, mēs Tevi aicinām vēlreiz! Atceries – martā teātra virtuvē rasols jau bija sagriezts, kūka cepās, mūziķi iemēģināja vakara repertuāru, bet – durvis uz visu teātru visām virtuvēm pēkšņi tika slēgtas?” [2]

Līdzīgi kā jau pieminētajiem pārējiem Īsto projektu sērijas koncertuzvedumiem, arī “Īstās sālsmaizes” režisors, spriežot pēc informācijas programmiņā un teātra mājas lapā, ir Visi Kamnav Slinkums. Tas, no vienas puses, rada ļoti izteiktu savējo sajūtu, jo ir skaidrs, ka katrs aktieris, vismaz izvēloties dziesmu un personisko stāstu, kuru atklāt skatītājiem, ir atvēris savu sirdi.

Viss notiek pa īstam, kā jau to simbolizē pats koncertizrādes un visa projekta nosaukums.

No otras puses, Visi Kamnav Slinkums apzīmē visus izrādes aktierus, un, jo vairāk cilvēku, jo lielāks haoss var rasties. Šajā gadījumā tā gan nenotiek, ir vien muzikāls un valodu rasols, kas arī tika apsolīts, jo izrādes koncertprogrammā iekļauti gan latviešu, gan pasaules mūzikas hiti, kas ir mīļi pašiem aktieriem. Muzikālās aranžijas radījuši pārstāvji no pašu vidus – Valdis Zilveris un Gundars Grasbergs. Lai arī režisoru ir daudz, pie izrādes veidotājiem var atrast Kaspara Zvīguļa un Jāņa Vimbas vārdus, kuri kādreiz iniciēja Īsto projektu un aktīvi piedalījušies līdzšinējos uzvedumos.

Skats no koncertuzveduma "Īstā sālsmaize. Izlase" (2021) // Foto - Kristaps Kalns

Līdzīgi kā iepriekšējos Īsto uzvedumos, skatītāji tiek iesaistīti darbībā, un ballīte ir sākusies pirms pasākuma. Tuvojoties teātra ēkai, no balkona atskan skatītājam veltīti sveicieni, pārkāpjot teātra slieksni, komanda katru koncerta apmeklētāju sveicina un uzreiz arī dezinficē. Sarunājoties ar Uldi Siliņu un lūkojoties diapozitīvos, pēc izrādes aktieru bērnības bildēm var atpazīt tos, kuri būs redzami uz skatuves. Pēc neilga mirkļa redzams Raimonds Celms un Mārtiņš Brūveris, kuri pārvieto dīvānu no gaiteņa uz skatītāju zāli, turpat netālu sāk smaržot pēc ceptiem kartupeļiem, jo pie pannas rosās Dita Lūriņa un Romāns Bargais. Pirmizrādes vakarā pat ir ekskluzīva iespēja nofotografēties pie foto sienas – vai nu ar savu līdznācēju, vai kādu aktieri, vai visiem kopā. Apkārt valdošais pozitīvais sajukums rada īstu svētku sajūtu, un dzimst pārliecība, ka esi ieradies ciemos pie labiem draugiem, uz pavisam īstu sālsmaizi.

Teātris uzvedumā ļoti aktīvi reaģējis uz šodienas dzīves reālijām – gan ieviešot dezinfekciju, gan ietērpjot aktierus speciālos aizsargtērpos ar sejas aizsargvairogiem, vienreizlietojamiem cimdiem, cepurītēm un pat bahilām kājās. Vēloties satikt savus skatītājus, teātris tādā veidā apliecina, ka ir sociāli atbildīgs un rūpējas ne vien par dalībniekiem, bet arī apmeklētājiem. Šķiet, ka šis bija vienīgais koncertuzvedums, kurā nelielais tobrīd valstī atļautais skatītāju skaits nebija tik jūtams, jo skatītāji centās un mācēja radīt pilnas zāles efektu gan ar skaļajiem aplausiem, gan līdzdziedāšanu un dejošanu, turklāt teātris bija sagādājis mīkstās rotaļlietas – zaķi, ēzeli, lauvu un citus zvēriņus – kā blakussēdētājus tukšajās vietās.

Aktieriem pēc scenogrāfa Reiņa Suhanova ieceres tiek dots papildu uzdevums, jo jāprot sadalīt un veltīt līdzvērtīgu uzmanību gan tiem skatītājiem, kas ierasti sēž zālē, gan tiem, kas šoreiz atrodas aktieriem aiz muguras – uz skatuves. Mākslinieki ar to brīnišķīgi tiek galā, jo, gan stāstot stāstus, gan uzstājoties ar dziesmām un dejām, prot uzstāties ar 360 grādu vērienu. Kostīmu māksliniece Madara Botmane, kura pati ir viena no uzveduma dalībniecēm, par tērpiem rūpējoties, ņēmusi vērā Īsto noteikumus, radot māju sajūtu, siltumu un neuzspēlētību. Koncertuzveduma pirmajā daļā aktieri ir tērpti brīvos mājas kostīmos (T-kreklos, sporta biksēs, tenisa čībiņās), lai pierādītu, ka aktieri ir tādi paši cilvēki kā pārējie. Samulsumu nerada arī fakts, ka kādā brīdī daži aktieri pa skatuvi defilē trūcīgāk ģērbušies – vien apakšveļā, jo tā var gadīties katram, kurš uzaicinājis pie sevis ciemiņus, bet kaut kas nojucis ar laika plānošanu. Vienojošais un aci piesaistošais apģērba elements ir visiem aktieriem speciāli pagatavoti priekšauti ar uzrakstu Nacionālais. Savukārt koncerta otrajā daļā aktieri ģērbti elegantāk – dāmas vakarkleitās un augstpapēžu kurpēs, kungi – baltos kreklos, uzvalka biksēs un pieskaņotās vestēs.

Uzveduma muzikālo programmu ietekmējusi gan mākslinieku muzikālā gaume, gan tehniskā varēšana, tāpēc vienota koncepcija šai programmai tomēr neveidojas. Tieši tāpat kā pie lielajiem galdiem aktieri gatavo rasolu, ir radīts arī muzikālais rasols.

Pirms katras muzikālās kompozīcijas aktieri ir sagatavojuši priekšnesumu, kas gan nav dramaturga rakstīts teksts, bet balstās brīvā improvizācijā – ir zināma tēma, par ko var aprunāties ar skatītājiem, un tiek izstāstīts personisks stāsts, lai ievadītu dziesmu.

Skats no koncertuzveduma "Īstā sālsmaize. Izlase" (2021) // Foto – Kristaps Kalns

Koncertizrādes sākums un arī noslēgums ir gana simbolisks. Iesākumā uz skatuves uznāk visi 13 aktieri:  Dita Lūriņa, Madara Bore, Madara Botmane, Mārtiņš Egliens, Liene Sebre, Līga Zeļģe, Mārtiņš Brūveris, Jānis Āmanis, Romāns Bargais, Raimonds Celms, Uldis Siliņš, Kārlis Reijers un  Kaspars Zvīgulis, kā arī muzikālais atbalsts jeb Silver Master Band, kura sastāvu veido Juris Hiršs, Andris Daņiļenko, Gundars Grasbergs, Normans Bārbals, Valdis Zilveris. Aktieri nodzied “Dziesmiņu par prieku”, jo patiesi – ikviens uz skatuves esošais tobrīd ir gatavs sagādāt prieku gan sev, gan skatītājiem. Koncerta noslēgumā tiek izpildīta melodija no slavenās “Lilioma dziesmas”, izdziedot to ar grupas “Credo” dziesmas “Lido” vārdi.

Katrs stāsts un dziesma koncertuzvedumā veido emocionālu sasaisti ar izpildītāja pieredzi.

Raimonda Celma kantrī mūziķim atbilstošais balss tembrs, ģitāras pavadījumā izpildot grupas “Dakota” dziesmu “Mazliet cerību”, mudina ne vien kolēģus, bet lielu daļu skatītāju virpuļot pa skatuves grīdu zaļumballes noskaņās. Panākdamas pārsteidzošu vizuālu līdzību un būdamas tikpat temperamentīgas, apburošās aktrises Madara Bore un Dita Lūriņa izpilda slaveno dziesmu “Chiribim Chiribom”, bet Madara Botmane valdzina ar precīzi izdziedāto itāļu hitu “Bella Ciao”. Raimonda Celma deja ar Lieni Sebri ar kustību palīdzību precīzi pavada Jura Hirša izdziedāto traģisku noskaņu piesātināto “Uno momento”. Smeldzi rada Līgas Zeļģes izjusti izpildītā Vara Vētras dziesma “Māmiņai”. Izvēle visam kolektīvam kopā ar Mārtiņa Brūvera solo izdziedāt Brainstorm hitu “Na zare” krievu valodā liecina, ka teātris nebaidās no skatuves runāt par svarīgo un nopietno, kā šajā gadījumā – par vardarbību Baltkrievijā. Ar šādiem pārdomātiem akcentiem koncertuzveduma veidotāji ļauj novērtēt, cik nozīmīga šī izrāde ir ikvienam iesaistītajam māksliniekam.

Skatoties “Īsto sālsmaizi” no zāles un pēc dažām dienām izbaudot to no skatuves, secinu, ka tie ir gandrīz vai divi dažādi koncerti. Īsto koncertizrādes, nenoliedzami, vairāk ir piemērotas mazās zāles formātam, jo, esot pašā epicentrā, aktieru ciešā tuvumā un uzraudzībā, iespējams izjust visu pasākuma būtību – skatītājs personificējas ar aktieriem, un ir savējais mājas ballītē ar īstu rasola, pīrāgu un pankūku smaržu. Arī muzikālo priekšnesumu spēcīgā jauda sniedz enerģijas pieplūdumu.  Skatītāji, dziedot un dejojot uz skatuves kopā ar aktieriem, savā ziņā pat rada priekšnesumu visiem pārējiem, kas ir zālē. Savukārt tiem, kam nepatīk būt tik tuvu aktieriem, šāds formāts ļauj palikt vien vērotāja pozīcijā. Var just, ka pēc šādas ballītes un atkalsatikšanās ir sailgojušies gan mākslinieki, gan skatītāji.

Šī gada Teātra dienā teātris savukārt skatītājiem piedāvāja virtuālu kopābūšanu, radot uzveduma video versiju “Īstā sālsmaize. Izlase”. Atšķirībā no klātienes izrādes, šajā filmkoncertā sākotnēji mulsinoša šķiet aktieru pietuvošanās kamerām, kas rada optisku ilūziju, ka pie skatītāja ciemos ieradusies vesela kompānija, kas dzied, dejo, griež rasolu un jūtas kā savās mājās. Taču emocijas, kas virmo no datora ekrāna, ir tikpat spilgtas, kādas bija iespējams baudīt teātrī, – prieks, jautrība, smeldze, skumjas, cerība un mīlestība. Kamēr daži gatavo rasolu, bet citi uz skatuves uzstājas, redzams, ka pilnīgi visi gaida skatītāju smaidus, atzinību, aplausus un tuvumu – atgriezenisko saiti, kuras tik ļoti pietrūkst šajā dīvainajā laikā.

Skats no koncertuzveduma "Īstā sālsmaize. Izlase" (2021) // Foto – Kristaps Kalns

Šoreiz scenogrāfs R. Suhanovs par skatuves telpu padarījis visu teātri, jo uz Lielās zāles skatuves novietojis galdus, pie kuriem aktieri gatavo svētku mielastu. Liels nopelns filmkoncertā ir gaismu māksliniekam Oskaram Pauliņam, kurš katru priekšnesumu izgaismojis īpaši mirdzošās gaismu spēlēs, par vienu no galvenajiem elementiem padarot teātra lielo lustru. Koncertuzvedumu filmējuši vairāki operatori, līdz ar to aktieru skatuviskā darbība, izpildītie priekšnesumi un nemitīgais kontakts ar kamerām neļauj skatītājam justies kā vērotājam no malas, kas nejauši pieslēdzies tiešsaistei. Laika ziņā filmkoncerts uz pusi saīsināts, atstājot tikai daļu labāko dziesmu, tāpēc izrādes nosaukumā ietverts vārds “Izlase”.

Arī virtuālajā formātā skatītājiem ir iespēja kļūt par uzveduma dalībniekiem. Pāris nedēļu pirms filmkoncerta pirmizrādes teātris izsludināja akciju, aicinot sociālajos tīklos publicēt fotogrāfiju, lai atainotu to, kā skatītāji nāks uz teātri, kad tas būs beidzot iespējams. Filmkoncerta noslēguma titros bija aplūkojamas 13 skatītāju iesūtītās fotogrāfijas ar mirkļbirku #NācUzSālsmaizi. Personisko saiti pastiprina arī tas, ka filmkoncerta beigās katrs aktieris izsaka personīgu, individuālu un sirsnīgu novēlējumu skatītājiem.

Ar “Īsto sālsmaizi” teātris radījis īstu ballītes atmosfēru aktieriem un sagādājis svētkus uzticamajiem skatītājiem.

 

Recenzijas autore – LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas MSP Teātra zinātnes moduļa 2. kursa studente

 


 

Drukāt 

Atsauksmes

Rakstīt atsauksmi




Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt