ITI apsveikums Starptautiskajā Teātra dienā 2021

Starptautisko Teātra dienu 1961. gadā dibināja Starptautiskais Teātra institūts (ITI UNESCO), un teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadus atzīmē 27. martā.

Par godu šiem svētkiem tiek organizēti neskaitāmi nacionāli un starptautiski pasākumi.  Viena no nozīmīgākajām tradīcijām ir Starptautiskās Teātra dienas vēstījuma  pasaulei publicēšana, ar kura palīdzību ITI izvēlēta, ietekmīga, pasaulē pazīstama persona dalās savās pārdomās. Šogad Starptautiskās Teātra dienas vēstījuma autore ir izcilā Lielbritānijas aktrise Helēna Mirrena.

Starptautiskais Teātra institūts (International Theatre Institute  ITI)  ir UNESCO 1949. gadā dibināta starptautiska pasaules organizācija  profesionālajā skatuves mākslā kā lielākais teātra informācijas apmaiņas tīkls pasaulē ar centru Parīzē, tagad arī biroju Šanhajā un nacionālajiem centriem vairāk kā 90 valstīs pasaulē. Latvija kļuva par ITI dalībvalsti 1992. gadā.

Starptautiskā teātra institūta Latvijas centrs sveic visus teātra cilvēkus un skatītājus Starptautiskajā teātra dienā!

Brigita Siliņa, Starptautiskā teātra institūta Latvijas centra prezidente

Aktrises Helēnas Mirrenas vēstījums Starptautiskajā teātra dienā:

“Šis ir bijis ļoti grūts laiks dzīvajam teātrim, un daudzi mākslinieki, teātru tehniskie darbinieki, amatnieki un sievietes ir cīnījušies kopā profesijā, kas jau kļuvusi nedroša. Varbūt tā vienmēr ir bijusi saistīta ar nedrošību, un tas ir ļāvis viņiem radoši un drosmīgi pārdzīvot šo pandēmiju. Viņu iztēle šajos jaunajos apstākļos ir jau izveidojusi izklaidējošus un aizkustinošus saziņas veidus, protams, lielā mērā, pateicoties internetam. Cilvēki ir stāstījuši viens otram stāstus tik ilgi, cik ilgi viņi ir bijuši uz planētas. Brīnišķīgā teātra kultūra dzīvos tik ilgi, kamēr mēs būsim šeit. Rakstnieku, dizaineru, dejotāju, dziedātāju, mūziķu, režisoru radošā vēlme nekad netiks apslāpēta un ļoti tuvā nākotnē atkal uzplauks ar jaunu enerģiju un jaunu izpratni par pasauli, kas mums visiem ir kopīga. Es nevaru sagaidīt!”

No angļu valodas tulkoja Brigita Siliņa

Pakistānas dramaturga Šahida Nadēma (Shahid Nadeem) vēstījums Starptautiskajā Teātra dienā: Teātris kā svētnīca

Kad Ajokas teātrī (Ajoka Theatre) tika spēlēta luga par sūfiju dzejnieku Bulehu Šahu (Bulleh Shah), izrādes beigās vecs vīrs, ko pavadīja jauns zēns, piegāja pie aktiera, kurš spēlēja dižo Sūfiju un palūdza: “Manam mazdēlam nav labi, vai jūs, lūdzu, nevarētu viņu svētīt?”  Aktieris bija pārsteigts un teica: “Es neesmu Bulehs Šahs. Esmu tikai aktieris, kurš spēlē šo lomu.” Vecais vīrs teica: “Dēls, tu neesi aktieris, tu esi Buleha Šaha reinkarnācija, viņa Avatars”. Pēkšņi mēs sapratām pilnīgi jaunu teātra konceptu, kurā aktieris kļūst par tā rakstura, ko viņš vai viņa atveido, reinkarnāciju, iemiesojumu.

Pētot tādus stāstus kā šo par Bulehu Šahu – un tādu ir daudz visās kultūrās - , tie var kļūt par tiltu starp mums, teātra veidotājiem, un nepazīstamiem, bet entuziasma pilniem skatītājiem. Kamēr mēs spēlējam uz skatuves, dažkārt mūs aizrauj mūsu teātra filosofija un mūsu sociālo pārmaiņu vēstnieku loma, un mēs atstājam  lielu daudzumu ļaužu ārpus. Iesaistoties tagadnes izaicinājumos, mēs zaudējam iespējas izmantot dziļi skarošas garīgās pieredzes, ko var piedāvāt teātris. Mūsdienu pasaulē, kur plaukst fanātisms, naids un vardarbība, un mūsu planēta aizvien dziļāk un dziļāk grimst klimatiskā katastrofā, mums ir jāvairo mūsu garīgais spēks. Mums ir jācīnās pret apātiju, letarģiju, pesimismu, alkatību un nevērību pret pasauli, kurā mēs dzīvojam, un planētu, uz kuras mēs dzīvojam.   Teātrim ir sava loma, un tā ir nozīmīga, cēla loma, kas var mobilizēt un piešķirt jaunu enerģiju cilvēcei, ļaujot tai pacelties un izglābties no slīdēšanas bezdibenī. Tā var pacelt, pārvērst skatuvi un spēles telpu par kaut ko svētu.

Dienvidāzijā mākslinieki pirms kāpšanas uz skatuves vispirms paklanās skatuves grīdai, un tā ir sena tradīcija, kurā savijas garīgais ar kultūru... Ir laiks atjaunot simbiotiskās attiecības starp mākslinieku un publiku, starp pagātni un nākotni. Teātra veidošana var būt svēta darbība, un aktieri patiesi var kļūt par savu lomu avatariem izrādē, ko viņi spēlē. Teātrim ir potenciāls, lai kļūtu par svētnīcu un lai par tādu pārvērstu spēles telpu.


* Šis teksts ir izvilkums no garākas Pasaules teātra dienas 2020 uzrunas, kas ir pieejama angļu, franču un citās valodās šeit: www.world-theatre-day.org
   

No angļu valodas tulkoja Guna Zeltiņa