2021. gada nogalē Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tika godināti Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātru skates “Gada izrāde 2020” laureāti.

Šoreiz atšķirībā no iepriekšējiem gadiem epidemioloģisko ierobežojumu dēļ interesentiem nebija iespēja vērot žūrijas izvēlētu veiksmīgāko amatierteātru izrāžu izlasi, kas ierasti ir iespēja gan iepazīt dažādu kolektīvu darbu, gan satikt kolēģus un nozares pārstāvjus. Netika piešķirti arī nozares nozīmīgie apbalvojumi “Gada izrāde”, “Gada aktieris”, “Gada aktrise”, tā vietā laureātu pasākumā ar īpašiem diplomiem godinot ikkatru finālistu un īpaši izceļot reģionu skatēs pamanītos spilgtākos individuālos sasniegumus. Aptaujājot amatierteātru režisorus, šis formāts tiek vērtēts kā piemērotākais pandēmijas laikam.

Atšķirīgi noritēja arī “Gada izrāde 2020” reģionu skates – tās norisinājās vēlāk, nekā ierasts, – no 2021. gada 13. jūlija līdz 30. septembrim, žūrijas ekspertiem ierodoties katra kolektīva mājvietā, nevis skatoties izrāžu izlasi kādā no reģiona centriem. No vienas puses, tas reģionu skates padarīja sadrumstalotākas, bet, no otras puses, deva iespēju kolektīviem spēlēt un žūrijai skatīties izrādes to dabiskajā vidē. Ausekļa Limbažu teātra režisore Inta Kalniņa atzīst: “Domāju, ka šī laika uzliktā forma – eksperts brauc pie amatierteātra – ir lieliska. Jāatsakās no sacensības finālā – uz nezināmas un svešas skatuves. Viens iestudējums nenosaka teātra vērtību, tā sastāv no ļoti daudziem komponentiem. “Gada izrādes” galvenais nolūks pirmsākumos, pirms vairākiem gadu desmitiem, bija veidot sezonas labāko amatierteātru iestudējumu parādi. Pirmsākumos tā arī saucās “Gada parāde”, un tagad vajadzētu pie šīs formas atgriezties. Ne sešas vai desmit izrādes, bet amatierteātru sezonas iestudējumu krāsu palete.”

Ekspertu komisija, kuras sastāvā bija LKA profesors, teātra vēsturnieks Jānis Siliņš, teātra kritiķis, laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls, teātra zinātniece Evita Mamaja, dramaturgs Jānis Jurkāns, režisori Armands Ekštets, Valdis Lūriņš un Arnis Ozols, kopumā noskatījās 36 klātienes izrādes, četrus video iestudējumus un noklausījās vienu raidlugu, fināla laureātu godam izvirzot desmit 2020. gadā tapušus amatierkolektīvu – Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra, Valkas Pilsētas teātris, Ausekļa Limbažu teātra, Lapmežciema amatierteātra, Vārmes amatierteātra “Es un tu”, Jēkabpils Tautas teātra, Jaunatnes teātra “Inspire”, Tērvetes amatierteātra “Trīne”, Rīgas KTMC “Mazā ģilde” bērnu un jauniešu teātra studijas “Vinnijs” un VEF Kultūras pils ansambļa “Rīgas pantonīma” – skatuves darbus.

Pandēmijas ēnā

Iespējams, pandēmija amatierteātra nozari ietekmējusi vēl skarbāk nekā profesionālo teātru darbību – Covid-19 izplatībai pieaugot, tieši interešu izglītība un amatierkolektīvu darbs ir tas, kas tiek ierobežots kā viens no pirmajiem. Vairāku teātru gadījumā pandēmija ir kļuvusi par iemeslu vēl vairāk satuvināties, proti, aktieri piederību kolektīvam uztver kā iespēju socializēties un nokļūšanu uz skatuves – kā ilgi gaidītu prieku. Citos gadījumos, kad kolektīva sastāvs bijis mainīgs, pandēmijas radītā neregularitāte kļuvusi par būtisku pārbaudījumu, pēc kura, iespējams, kāds amatierteātris būs beidzis savu pastāvēšanu, bet cits – piedzimis. 

Uz pandēmijas radītajām grūtībām norāda arī vairāki Kroders.lv aptaujātie skates finālā iekļuvušo kolektīvu vadītāji. Lapmežciema amatierteātra režisors Andris Morkāns atzīst: “Atpakaļ skatoties, darbojāmies ar pārliecību, ka 2021. gada rudenī varēsim pabeigt divas relatīvi lielas izrādes, tomēr kolektīvs vasaras laikā sadalījies vakcinētajos un aktīvos antivakseros. Daļa mēģinājumu 2021. gada pavasarī notika attālinātā veidā, līdz ar to varējām iesākt jaunu darbu un novest to līdz kondīcijai, kad jākāpj uz skatuves un jāpabeidz iestudējums. Jautājums par kolektīva pastāvēšanu nākotnē ir pavisam nopietns.” “Gads bijis ļoti labs, neskatoties uz visiem ierobežojumiem. Izrādītas 24 izrādes, esam piedalījušies trīs starptautiskos teātra festivālos, no kuriem viens bija Latvijā,” par paveikto stāsta Valkas Pilsētas teātra vadītājs Aivars Ikšelis.

Pandēmija sadrumstalojusi mēģinājumu procesu, tādēļ daudzas izrādes daļēji iestudētas attālināti vai epidemioloģiskajiem noteikumiem atbilstošās piemeklētās telpās. “Visas grūtības pārvērtās spītā un neatlaidīgā darbā brīžos, kad drīkstēja strādāt klātienē. Kolektīva sastāvs pamainījās (vakcinēšanās dēļ), ieguvām arī jaunus dalībniekus. Rezultātā sapratām – bez teātra mēs nevaram,” atklāj Tērvetes amatierteātra “Trīne” režisore Dzintra Zimaiša. “Rīgas pantomīmas” vadītājs režisors Andris Apinis atzīst, ka gads bijis pārmaiņām bagāts: “Kolektīvā vairāki dalībnieki aizgājuši, kā rezultātā pašam režisoram jākāpj uz skatuves.”

“Gads aizvadīts kā pa amerikāņu kalniņiem, izaicinājums bija – paspēt piedalīties “Gada izrādē”,” norāda Vārmes amatierteātra “Es un tu” režisore Lida Čevere, piebilstot, ka ieguvums bija negaidītais žūrijas novērtējums – Leldes Stumbres lugas “Kalnu Tāle” iestudējuma iekļūšana finālā un aktrisei Dacei Blathenai (Kalnu Tāle jaunībā) piešķirtais individuālais diploms. Savukārt Ausekļa Limbažu teātra režisore Inta Kalniņa atzīst, ka mainījies ierastais sezonas ilgums – ja iepriekš darbs, iestudējot izrādes, noritēja rudenī un ziemā, bet pirmizrādes bija pavasarī, tad šobrīd gan mēģinājumu, gan izrāžu norises laiks piemērojies noteikumiem un iespējām.

Pandēmijas ietekmē režisoriem bijis jādomā ne tikai par aktieru piesaisti epidemioloģisko noteikumu rāmjos, bet arī par literāro materiālu izvēli ar mazāku tēlotāju sastāvu.

Tā, piemēram, režisore Inta Kalniņa norāda, ka kompaktāka bijusi gan telpiskā risinājuma sagatavošana izrādēm, gan tēlotāju sastāvs jauniestudējumos. Ausekļa Limbažu teātris “Gada izrādes 2020” reģionu skatē piedalījās ar diviem kamerformāta iestudējumiem – Daivas Čepauskaites lugas “Pupas” uzvedumu Intas Kalniņas režijā, kurā spēlē divi aktieri – Līga Gulbe un Juris Bebrišs, un Haralda Millera lugas “Klusa nakts” iestudējumu Oskara Morozova režijā, kurā lomas atveido Ģirts Vilciņš un Regīna Tamane (aktrise saņēmusi LNKC skates individuālo diplomu par veiksmīgu aktierdarbu). Tāpat teātrī tapis Rūtas Skujiņas dzejas grāmatas “Strupastīša talcinieki” dramatizējums, kurā izmantotas lelles. “Domāju, ka mēs spējām izmantot katru robiņu “atļauts – aizliegts” noteikumos,” piebilst režisore Inta Kalniņa.

Jaunu formātu meklējumi

Līdzīgi kā profesionālo teātru jomā arī amatierteātru kustībā pandēmijas ierobežojumi likuši meklēt jaunus izpausmes veidus, pievēršoties digitālās telpas piedāvātajiem formātiem. “Gada izrādes 2020” reģionu skatē ar virtuālām izrādēm, literāro darbu lasījumiem u. c. digitāli skatāmiem vai klausāmiem darbiem piedalījās vairāki teātri. Tā, piemēram, Jelgavas Studentu teātris režisores Astras Kacenas bija sagatavojis veselus trīs virtuālajā vidē tapušus darbus – videoizrādes “Stopētāji” (Birmingemas Mazā teātra projekta “Latviešu lugu lasījumi 2020” ietvaros) un “Pazudušie cilvēki”, kā arī raidlugu – Karlo Goci lugas “Zaļais putniņš” lasījumu, kas saņēma individuālo diplomu “Par veiksmīgu raidlugas realizējumu”. Teātra zinātniece, žūrijas eksperte Evita Mamaja norāda: “Pielāgošanās formātam bija risināta ļoti asprātīgi un veiksmīgi – šādā veidā ierobežotos apstākļos aktieri un režisors varētu ļoti auglīgi darboties, publicējot darbus sociālajos tīklos un sasniedzot auditoriju. Sevišķi svarīgi tas ir tāpēc, ka tuvākajā laikā arī amatierteātriem būs jāpiemērojas situācijai, lai tie vispār varētu turpināt eksistēt.”

“Amatierteātru skate liecināja, ka pandēmijas laiks procesu ir ietekmējis, jo ne visi potenciāli spēcīgie kolektīvi piedalījās vai nepiedalījās labākajā formātā (piemēram, “VEF teātrim” Zoom formāts tomēr ir daudz par ierobežojošu, ņemot vērā trupas kvalitātes). Tomēr nav ietekmēta lielā vēlme izpausties ar teātra mākslas līdzekļiem un sevi pārbaudīt uz skatuves,” par pandēmijas ietekmi uz skates “Gada izrāde 2020” norisi viedokli pauž teātra kritiķis un laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls, norādot, ka dominējošā nenoliedzami ir vēlme tikties ar skatītājiem klātienē.

Uzmanības lokā – latviešu autori

Ik gadu skates pieaicinātie žūrijas eksperti īpašu uzmanību velta amatierteātru repertuāra jautājumam, kura izvēle var ietekmēt kolektīva darba kvalitāti. Teātra kritiķis Atis Rozentāls norāda, ka “Gada izrādes 2020” skates repertuārā “samērā maz izmantoti latviešu literatūras klasiķu darbi (Rainis, J. Jaunsudrabiņš, K. Skalbe), taču gadījumos, kad tas darīts, ir sasniegti pozitīvi vērtējami rezultāti”. Tā, piemēram, skates fināla diplomu par dzīvu un uzrunājošu, oriģinālu un pārliecinošu Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” – senās dziesmas izpildījumu jaunās skaņās saņēma Rīgas KTMC “Mazā Ģilde” bērnu un jauniešu teātra studija “Vinnijs” režisoru Karīnas Šišlo un Ingunas Gremzes vadībā. “Nevar novērtēt par augstu to darbu, ko ieguldījušas I. Gremze un K. Šišlo (teātra studija “Vinnijs”) darbā ar jauniešiem, lai precīzi un dinamiski uz skatuves iedzīvinātu Raiņa tekstu, strādājot vienlaikus ar kustību un domas pārraidīšanas precizitāti, attiecību konkrētību nosacītības apstākļos,” vērtē A. Rozentāls.

Žūrijas eksperte Evita Mamaja norāda: “Tendence izvēlēties zināmus, daudz spēlētus latviešu klasikas darbus, kur it kā nav gaidāmi pārsteigumi, ar labu režisora darbu un labiem aktierdarbiem tomēr sevi attaisno – ļoti patīkams pārsteigums bija tādu tradicionālu darbu kā Raiņa “Pūt, vējiņi!” (teātra studija “Vinnijs”) un G. Priedes “Zilā” (Tērvetes amatierteātris “Trīne”) iestudējumi.” Dzintra Zimaiša, kuras režijā Tērvetes amatierteātrī “Trīne” tapa lugas “Zilā” iestudējums, atzīst, ka izrādes veiksmes pamatā ir cieņa pret Gunāru Priedi, nopietna darba izpēte un īstenotā tikšanās ar autora piederīgajiem Lielvārdē. “Iestudējot izrādi, respektējām autoru, nemēģinot uzlabot vai pielāgot mūsu dienām. Lugā risinātās tēmas ir aktuālas cilvēkiem un sabiedrībai kopumā.” Izrāde fināla laureātu vidū izcelta kā “laikmetīga un aktuāla latviešu klasikas darba interpretācija”, skates individuālo diplomu par režiju saņēma Dzintra Zimaiša, bet par veiksmīgu aktierdarbu – Rasmas lomas atveidotāja Inita Roze.

Kaut arī bieži latviešu autoru darbi tiek izvēlēti kā vieglāk pieejami un kolektīvam vai skatītājam tuvāki, dažkārt režisoriem neizdodas tikt galā ar lugas tēmu un varoņu attiecību risinājumu (piemērs ir Justīnes Kļavas luga “Dāmas”, kas 2020. gadā amatierteātros iestudēta trīs skatuves versijās, no kurām neviena neiekļuva skates finālā), aktuāls ir arī latviešu padomju dramaturģijas mantojuma izvērtējums šodienas kontekstā. Savukārt kā pozitīvu tendenci teātra kritiķis Atis Rozentāls min gadījumus, kad ir skaidri saprotams mērķis un uzdevums, kāpēc režisors izvēlējies konkrēto darbu, kā veiksmīgu piemēru izceļot Leldes Stumbres darba “Kalnu Tāle” iestudējumu Lidas Čeveres režijā Vārmes amatierteātrī “Es un tu”, kur “lugas galvenās varones prototips ir apkārtnē pazīstama reāla sieviete, tāpēc tas piešķir izrādei vēl lielāku motivāciju”. Vārmes teātra iestudējums saņēma fināla laureāta diplomu par “jūtīgu sava novada vērtību un cilvēku atspoguļojumu”.

Žūrijas eksperte Evita Mamaja novērojusi, ka amatierteātru režisoru literāro materiālu izvēlē bieži vien dominē vienas un tās pašas lugas, problemātisks, sevišķi pandēmijas apstākļos, kad daudziem teātriem nav stabila finansiāla pamata, ir arī autortiesību jautājums: “Tā būtu motivācija latviešu dramaturgiem radīt jaunus darbus, ko varētu izmantot amatierteātri. Īpaši veiksmīgi un skatītājus uzrunājoši mēdz būt gadījumi, kad amatierteātri paši veido kādu dramaturģisku kompozīciju par sava novada cilvēkiem vai situācijām.” Jāpiebilst, ka pēdējos gados bijuši vairāki mēģinājumi veicināt jaunu oriģināldramaturģijas darbu tapšanu īpaši amatierteātru nozarei – jāmin gan Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētais lugu konkurss, gan biedrības “Dramaturgu asociācija” iniciētie un izdotie lugu krājumi “Cilvēkzvērs” (2020) un “Cilvēktīkls” (2021).

Eksperimentu virzienā

Skates “Gada izrāde 2020” fināla izrāžu izlase iezīmē plašu panorāmu – no absolūti lakoniska vizuālā risinājuma, izrādes centrā izvirzot aktierspēles enerģiju, līdz mēģinājumiem radīt eksperimentālu iestudējuma formu.

Pozitīvi vērtējama profesionālu mākslinieku – scenogrāfu, kostīmu mākslinieku u. c. – piesaiste amatierteātru izrāžu radošajās komandās. Piemēram, “Gada izrādē 2020” individuālu diplomu par veiksmīgu sadarbību ar Tērvetes amatierteātri “Trīne” un Jēkabpils Tautas teātri saņēmis scenogrāfs Ivars Noviks. “Vislabākie panākumi ir tiem kolektīviem, kas sadarbojas ar profesionāliem scenogrāfiem un māksliniekiem un kur spēles telpa ir organizēta prasmīgi un pārdomāti. Tur, kur to nevar atļauties, labākie panākumi ir kolektīviem, kas izvēlas lakonisku risinājumu (Vārmē ir ļoti nosacīta telpa un vispār nav rekvizītu, kostīmi maksimāli stilizēti, bet visu kompensē ļoti precīza, konkrēta aktierspēle). Ar ļoti mērķtiecīgu un tehniski vērienīgu risinājumu izceļas VEF Kultūras pils ansamblis “Rīgas pantomīma”, kas izmanto uz vietas piedāvātās iespējas (gaismas, video) apvienojumā ar dzīvo mūziku,” izrāžu vizuālo risinājumu analizē teātra kritiķis Atis Rozentāls. Režisors Andris Apinis atzīst, ka iestudējums “Viens no miljona”, kas tapis, iedvesmojoties no stāsta “Kaija, vārdā Džonatans Livingstons”, ļāva piepildīt “Rīgas Pantomīmas” dibinātāja un ilggadīgā režisora Roberta Ligera vēlmi uzvest šo Ričarda Baha darbu, turklāt izrādē izmantojot dzīvo mūziku. Teātra vēsturnieks Jānis Siliņš izcēlis “Rīgas pantomīmas” veiksmīgo pieeju skatuves darba inscenējumā, norādot, ka izrāde iepriecināja un pārliecināja: “Vizuāli un muzikāli iespaidīgi. Visa aktieru ansambļa atdeve un tehniskā precizitāte, atrisinot žanram nepieciešamo kustību partitūru.” Izrāde laureātu vidū izcelta par “saskanīgu, vizuāli un muzikāli iespaidīgu iestudējuma tēlu tehniski precīzi veidotā telpā”, individuālos diplomus saņēma režisors Andris Apinis un Nila Īles vadītā pasaules mūzikas grupa “Kanisaifa”.

Žūrijas atzinību guva arī Jaunatnes teātris “Inspire” no Ogres – Svetlanas Baras režijā pēc Radjarda Kiplinga darba “Džungļu grāmata” motīviem tapušajam uzvedumam “Mauglis” piešķirts skates fināla diploms par “vitalitātes, dzīvesprieka, pašatdeves un plastiskuma pilnu, precīzu un mākslinieciski iedarbīgu iestudējumu”, ar individuālu diplomu apbalvots arī titullomas atveidotājs Andrejs Kulakovs. Izrāde tika spēlēta brīvdabā – Ogres Zilo kalnu “Milžu takā”, un, kā atzīst Jānis Siliņš, uzrunājusi organiski pielāgotā vide, plašais gados jaunais tēlotāju ansamblis un atraktīvā pieeja labi zināmajam stāstam. “Jaunatnes teātris “Inspire” .. ļoti mērķtiecīgi iestudējis R. Kiplinga “Maugli”, neiekrītot eksotisku zvēru spēlēšanas lamatās, bet radot pieaugšanas stāstu,” izrādes pievienoto vērtību raksturo kritiķis Atis Rozentāls.

Saglabājot tradicionālas vērtības

Pandēmijas laiks teātriem licis ne tikai meklēt jaunas izpausmes formas, bet definēt arī sev raksturīgo unikālo seju. Tā, piemēram, Ausekļu Limbažu teātra režisore Inta Kalniņa definē: “Mūsu teātrī repertuāru veido izrādes, kuras priecē ar aktieru lielisku saspēli un lomas izgaršošanu. Savā darbā allaž atceros sen zināmo patiesību “amatieru teātra izrādes veiksmi 80% nosaka tēlotāja atbilstība lomai”. Kad lasīju Daivas Čepauskaites lugu “Pupas”, nešaubīgi tās varoņu raksturos, attiecībās un notikumu gaitā, redzēju ilggadīgos aktierus Līgu Gulbi un Juri Bebrišu. Viņi Limbažu teātrī ir sevi ieauduši kā dziju audeklā. Dvēselē bagāti, savu lomu mīloši un lepni. Tādi kā Ausekļa Limbažu teātris. “Gada izrādes” vērtējumā eksperti katram finālistam atrada vārdus, kas lieliski raksturoja izrādes īpašo nozīmi. “Pupām” tie bija – “par mākslinieciski pilnskanīgu un cilvēciski siltu cilvēku kopdzīves stāsta iedzīvināšanu uz skatuves”. To arī centāmies panākt darbā, un esam lepni, ka izdevās.”

Skates “Gada izrāde” fināla laureātu vidū par “klasiskā teātra pārliecinošu interpretāciju” izcelts Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī tapušais Anšlava Eglīša komēdijas “Kazanovas mētelis” iestudējums. “Amatierteātru režijas meistare Lūcija Ņefedova apliecināja, ka, lietojot pavisam tradicionālas metodes, kas balstītas dramaturģiskā teksta un notikumu analīzē un visu jautājumu, nianšu un tēlu psiholoģisko motivāciju noskaidrošanā, iespējams radīt izrādi, kas visos komponentos emocionāli un psiholoģiski atbalsojas konkrētās izrādes skatītājos,” izrādi vērtē teātra vēsturnieks, žūrijas eksperts Jānis Siliņš. Diploms par veiksmīgu režijas darbu tika piešķirts nesen mūžībā aizgājušajai pieredzējušajai režisorei Lūcijai Ņefedovai, par aktierdarbu – Lamberta lomas atveidotājam Andim Jakovelim, žūrijas vērtējumā izcelti arī Elitas Majevskas veidotie kostīmi.

Fināla laureāta diplomu par “psiholoģiski smalkas kamerizrādes iestudējumu” saņēma Valkas Pilsētas teātris un Antona Čehova viencēliena “Lācis” iestudējums Aivara Ikšeļa režijā, individuālais diploms piešķirts arī aktrisei Jevgeņijai Kozlovai par veiksmīgu Jeļenas Ivanovnas lomas atveidojumu. Kā raksta žūrijas eksperts Jānis Siliņš, ar “oriģinālu, bet reizē arī vienkāršu un psiholoģiski iedarbīgu divu aktieru saspēli” Pola Dūlija, Vinnijas Holcmanes darba “Līmlapiņas” iestudējumā patīkami pārsteidza arī Lapmežciema amatierteātris.” Režisors Andris Morkāns norāda, ka izvēlētais lugas materiāls ir vispārcilvēcīgs, tādēļ tas lika strādāt ar psiholoģiskām niansēm: “Aktieriem tā bija jauna pieredze, un viņi tādā darbošanās veidā metās ar degsmi, neskatoties pulksteņos. Apzināti gājām psiholoģiska teātra ceļu, un prieks, ka publika un žūrija to saskatīja un novērtēja.”

Diplomu par “smalkjūtīgu, radošu un māksliniecisku cilvēka psiholoģijas attēlojumu” “Gada izrādes 2020” finālā saņēma arī Jēkabpils Tautas teātris ar Aivona Menčela darba “Rudenīgais blūzs” iestudējumu Intas Ūbeles režijā. Teātra kritiķis Atis Rozentāls, vērtējot kopējo skates līmeni, izceļ režisoru rūpīgo darbu ar aktieriem, kas rezultējies psiholoģiski pārliecinošās tēlu attiecībās: “Priecēja tas, ka lielākoties aktieri labi saprot, ko spēlē, izprot savu varoņu motivāciju, spēj sarunāties ar partneri un sadzirdēt viņu. Tērvetes, Vārmes, arī Ventspils u.c. kolektīvu izrādēs varam redzēt, cik mērķtiecīgi režisores ir sadarbojušās ar aktieriem un atvērušas viņu potenciālu.”

Nezaudēt prieku darboties

Taujāti par nākotnes novēlējumu kolēģiem, aptaujātie amatierkolektīvu režisori ir piesardzīga optimisma pilni. Dzintra Zimaiša (Tērvetes amatierteātris “Trīne”): “Izturību, veiksmes!” Inta Kalniņa (Limbažu Ausekļa teātris): “Darīt un varēt!” Aivars Ikšelis (Valkas Pilsētas teātris): “Nenolaist rokas un vienkārši meklēt iespējas un formas, kā strādāt!” Andris Morkāns (Lapmežciema amatierteātris): “Turēties un saliedēties! Meklēt un atrast dramaturģisko materiālu, kas aktierus motivē strādāt un darboties. Galvenais – gūt prieku no darbošanās, tas šķiet vislielākais “motoriņš”.” Andris Apinis (“Rīgas Pantomīma”): “Lai jaunais radošais gads nes jaunas iespējas, zināšanas un veiksmi visā, ko uzsāks!” Savukārt Vārmes amatierteātra “Es un tu” režisore Lida Čevere novēlējumā atgādina: “Mīlēt savus aktierus kā sevi pašu! Ir jārada īpašā saite, ko pat nevar noformulēt ar vārdiem.”

Kaut arī kārtējais pandēmijas vilnis var ierobežot amatierteātru normālo darbošanās ritmu, ar cerībām tiek gaidīta nākamā – “Gada izrādes 2021” skate, kurā būs iespēja ieraudzīt 2021. gada griezumā tapušos Latvijas amatierteātru iestudējumus, apliecinot nezūdošo spēlētprieku un skatuves vilinājumu.