Augusta sākums Latvijas teātra skatītāju un profesionāļu plānotājos jau ierasti ir atzīmēts kā Valmieras Vasaras teātra festivāla norises laiks. Arī šovasar, no 4. līdz 7. augustam, Valmieras pilsētvide kļūs par satikšanās vietu teātrmīļiem. KrodersLV, tuvojoties festivālam, ekspresintervijās ar Valmieras Vasaras teātra festivāla māksliniekiem piedāvā iepazīties ar šogad topošajiem jauniestudējumiem.

“Vēsā” – opera. Radošā komanda: komponiste – Anna Ķirse, ideja un telpa – Katrīna Neiburga,  kustību režija – Kristīne Brīniņa, režija – Klāvs Mellis, kostīmu mākslinieces – Katrīna Neiburga, Berta Vilipsone, producente – Una Rozenbauma, skaņu režisors – Tālis Timrots, izpildītāji – Latvijas Radio kora mūziķi, u. c. Norises vieta – topošā mākslas telpa "KURTUVE", Rīgas iela 25, Valmiera.

Diāna Auziņa: Kā radās iecere veidot iestudējumu “Vēsā” Valmieras Vasaras teātra festivālam? 

Katrīna Neiburga: Jāsaka, ka šim notikumam ir ļoti gara pagātne. Tas balstīts dāņu rakstnieka Jerna Rīla grāmatā “Vēsā jaunava un citi blēņu stāsti”. Grāmata par vientulību, vīriem – medniekiem, kuri mitinās tālu aiz polārā loka – Grenlandē. Autors atklāj, kā šie vīri tiek galā ar vientulību, dzīvojot un medījot cits no cita vairāku metru attālumā, satiekoties reti un sarunājoties vēl retāk. Man jau sen gribējās atrast vietu un veidu, kā runāt par šo Jerna Rīla darbu. Septiņus gadus esmu mēģinājusi par to ieinteresēt kādu teātri vai režisoru. Apmēram pirms gada tapa iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī, kas galu galā tomēr nenonāca līdz skatītājam. Taču režisors Reinis Suhanovs bija paguvis redzēt šī darba vizualitāti un nolēma, ka būtu lietderīgi to izrādīt šajā Valmieras Vasaras teātra festivālā. Kopīgi secinājām, ka būtu daudz interesantāk izveidot jaunu sajūtu un pieredzes pasauli, kas labi sakrita ar telpu, kuru mums piedāvāja (topošā mākslas telpa “KURTUVE” – red.). Izveidojām radošu draugu grupu – Klāvs Mellis kā režisors, Kristīne Brīniņa – kustību režisore un Anna Ķirse – iestudējuma komponiste. “Vēsā” ir audiovizuāls performatīvs rituāls, kurā iesaistīta eksperimentālā mūzika. Vairāk nekā stundu garš iestudējums bez teksta.

Cilvēkiem izrādē nevajadzētu meklēt kādas atbildes, vienkārši baudīt. No polārās nakts uz saules parādīšanos – polāro dienu.

Varbūt varat pāris vārdos raksturot izrādes telpu? Ko tā simbolizē jums kā šī jauniestudējuma idejas un telpas autorei? Kā notika radošās komandas atlase, jo tās sastāvā ir gan dziedātāji, gan dažādu mūzikas instrumentu spēlētāji, kā arī dejotāji?

“KURTUVE” atrodas pašā Valmieras centrā, tā ir ļoti īpaša telpa, kas tajā pašā laikā nodod saikni ar realitāti. Domāju, ka “Vēsajai” piestāv tāda robusta un industriāla vieta. Es uzaicināju galvenos, kas darbojas katrs savā lauciņā – skaņā, horeogrāfijā, režijā. Kopā ar Kristīni izvēlējāmies iestudējuma tēlus, Anna izvēlējās mūziķus, ar kuriem sadarboties. Ir pat tapuši jauni instrumenti – piemēram, ragu arfa, kaulu marimba. Arī uz ledus klučiem tiks spēlēta mūzika. Mēs centāmies iedzīvināt mirušo dzīvnieku balsis, lai izdotos vizuāli spēcīgs baudījums. Iestudējumā piedalās profesionāli kustību mākslinieki, jo telpa ir ļoti specifiska, pat bīstama, tādēļ kustībās tiks iekrāsotas tēmas ar viņu ķermeņiem. 

Ko jums personīgi nozīmē piedalīšanās Valmieras Vasaras teātra festivālā? Vai tas ļauj runāt par to, kas tieši šobrīd jums kā māksliniecei ir aktuāls?

Pirms diviem gadiem biju Valmieras Vasaras teātra festivālā kā mācībspēks, dalījos ar savu profesionālo pieredzi. Manī lielu apbrīnu un cieņu raisa Reiņa Suhanova uzņēmība katru vasaru organizēt šo festivālu, kas jau izveidojusies par labu tradīciju, kuru neviens profesionālis negrib laist garām. Festivāls dod iespēju pirmajiem uztaustīt jaunās vēsmas mākslas pasaulē.

Esmu ļoti priecīga par piedalīšanos šī gada festivālā, prezentējot darbu, ar kura ideju esmu dzīvojusi jau vairākus gadus. Tā sajūta, ka visi uzturamies studentu kopmītnēs, kopā būšana un praktiskā dzīve kā jaunībā, kad viss ir iespējams. Jauniestudējuma tēma ir mūžīgi aktuāla – par vienatni un vientulību, kā mēs katrs ar to tiekam galā. Pandēmijas laikā to pavisam labi varēja savilkt kopā. Šī aktualitāte nevar pazust, lai kas notiktu sociāli aktīvajā, politiskajā vai ekonomiskajā dzīvē.