Augusta sākums Latvijas teātra skatītāju un profesionāļu plānotājos jau ierasti ir atzīmēts kā Valmieras Vasaras teātra festivāla norises laiks. Arī šovasar, no 4. līdz 7. augustam, Valmieras pilsētvide kļūs par satikšanās vietu teātrmīļiem. Kroders.lv, tuvojoties festivālam, ekspresintervijās ar Valmieras Vasaras teātra festivāla māksliniekiem piedāvā iepazīties ar šogad topošajiem jauniestudējumiem.

“Hamoka komūna” – klejojošā izrāde. Režisore: Sabīne Alise Ozoliņa, dramaturģe: Ance Muižniece, horeogrāfe: Laura Gorodko, izpildproducents: Jānis Znotiņš, piedalās: Endīne Bērziņa, Sabīne Alise Ozoliņa, Ģirts Dubults, Matīss Millers. Norises vieta: Valmiermuižas parks pie Valmiermuižas alus darītavas.

"Būt pie dabas un iet pārgājienos ir forši. Tomēr cilvēks ir diezgan bezpalīdzīgs un neaizsargāts radījums, tāpēc, lai izdzīvotu skarbajos apstākļos, viņam vajadzīgas visādas mantas. Mēs esam pieraduši skatīties uz lietām kā uz pašsaprotamiem ikdienas sabiedrotajiem, bet vai mums izdotos mierīgi līdzpastāvēt, ja lietas spētu pateikt, ko patiesībā domā par mums? Hamoka komūnā visi sadzīvo mierā un harmonijā, taču reizēm viss nav tik skaisti, kā izskatās sociālo tīklu bildēs. Izrāde piedāvās iespēju ieskatīties komūnas iekšējā dzīvē, uzzināt par viņu pārdzīvojumiem, romantiskajiem centieniem, nākotnes plāniem un ilgām," vēsta Valmieras Vasaras teātra festivāla 2022 jauniestudējuma – klejojošās izrādes "Hamoka komūna" pieteikums. Vairāk par izrādi stāsta tā režisore Sabīne Alise Ozoliņa.

“Hamoka komūna” tapusi pēdējo gadu laikā sevišķi aktuālajā staigājamizrāžu žanrā. Par ko būs konkrētais jauniestudējums – kāda būs tā mērķauditorija, un ko ar to vēlaties pateikt skatītājiem?

“Hamoka komūna” ir klejojoša izrāde, kas atraktīvā veidā runā par to, kā viens cilvēks ir spējīgs radīt savu pasauli ar priekiem un nesaskaņām pilnīgi jebkurā vietā, tomēr pavisam dabiski ilgojas pēc kompānijas. Izrāde būs piemērota visai ģimenei. Informatīvajā telpā iesakām izrādi no piecu gadu vecuma, rēķinoties ar mazāko skatītāju uzmanības noturēšanas iespējām, tomēr ļoti apzināti tiek strādāts pie tā, lai katrs atnākušais skatītājs spētu identificēties ar tēliem un notikumiem.

Izrāde ir par pavadīto laiku ar sevi un ceļu, kas jānoiet, lai saprastos arī ar citiem. Par to, kā mēs meklējam vai izveidojam piederības sajūtu. Ko tas prasa, lai justos pamanīts, atbalstīts vai vismaz pieņemts.

“Hamoka komūna” izveidojusies par tādu kā mazu bildīti – par to, kā [cilvēki] satiekas un tad atkal nesatiekas, kā grib, bet baidās, kā sarunājas, bet nesaprot viens otru, kā, gribot mīlēt un justies labi, atkal saprotas. Aizraujoši, ka brīdī, kad atklājam, kā patiešām jūtamies, izrādās, ka neesam vieni, bet ir arī otrs, trešais un vēl sešpadsmitais, ar ko iespējams satikties.

Valmieras festivālā ierasti tiek izceltas dažādas pilsētvides vietas – atdzīvojas ēkas, pagalmi, dārzi... Kā notika konkrētās izrādes norises vietas – Valmiermuižas – izvēle, ar ko tā ir īpaša jauniestudējuma kontekstā?

Valmieras Vasaras teātra festivālā divus gadus pēc kārtas piedalījos Bērnu un jauniešu teātra institūta rīkotajās apmācībās, kas notika Valmiermuižā. Tieši tur pēc izrādes skices prezentēšanas man tika piedāvāta iespēja šogad to iestudēt, tāpēc palikt Valmiermuižā likās likumsakarīgi.

Izrāde notiek trīs vietās vienlaikus, trim atšķirīgiem tēliem izspēlējot savu stāstu ar sabiedrotajiem – ceļošanas piederumiem. Tad nu katra atsevišķā izrādes norises vieta jau vairāk vai mazāk tika izvēlēta, atklājot personiskos apstākļus, kuros katrs no tiem atrodas savā dzīvē. Tomēr festivāls un Valmiermuižas skaistā teritorija radījusi auglīgus apstākļus arī pārsteigumam izrādes finālā, kuru vēl atļaušos paturēt noslēpumā.

Ko Jūsu radošajā darbībā un pieredzē ir devis Valmieras Vasaras teātra festivāls? Ar ko šis festivāls Jums ir nozīmīgs?

Valmieras Vasaras teātra festivāls man ir patiešām mīļš. Dažādās pozīcijās tajā esmu bijusi jau piecus gadus. Man patīk šī “teātris var notikt jebkur” ideoloģija, tāpēc esmu pateicīga par iespēju papildināt šos netradicionālos meklējumus arī ar savu darbu. Šis festivāls man arī turpmāk būs nozīmīgs – kā pirmā lielā satikšanās ar skatītājiem ārpus teātra sienām.