Juris Jurāns

Žurnālists

Nacionālais teātris uz jauna viļņa

Nacionālais teātris tuvākajās sezonās strādās bez mākslinieciskā vadītāja

“Sveicu mūsu ilggadējos skatītājus,” sākot 2023./2024. gada sezonai veltīto preses konferenci, izteicās Latvijas Nacionālā teātra jaunais direktors Māris Vītols. Lai gan viņa paša vārdiem viņa ienākšana teātrī izraisījusi “emocionālu viļņošanos” ne tikai ar teātra māksliniecisko vadītāju Elmāru Seņkovu, bet teātrī kopumā, viņš ir pārliecināts, ka viņam izdosies veicināt Nacionālā teātra attīstību un jaunu skatītāju piesaisti.

Pirms runāt par teātra nākotnes perspektīvām, Vītols konferences sākumā plašāk komentēja publiski izskanējušo informāciju, ka līdzšinējais teātra mākslinieciskais vadītājs atstās savu amatu. Teātra direktors skaidro, ka kopš stāšanās amatā viņam bija vairākas sarunas ar teātra māksliniecisko komandu, tostarp ar Seņkovu. “Ar katru nākamo sarunu šis dialogs kļuva arvien atklātāks,” stāsta Vītols. Sarunas noslēgušās ar Seņkova pieņemto lēmumu sadarbību vairs neturpināt. Vītols apliecināja, ka šajā sezonā visi paredzētie iestudējumi ieraudzīs dienasgaismu, piebilstot: “Esam atvērti sadarbībai ar Elmāru arī nākotnē.”

“Mums ir bijis daudz sarunu, un esam ļoti daudz laika pavadījuši, lai saprastu, kā veidot turpmāko sadarbību teātrī,” skaidro Seņkovs. Viņš stāsta, ka savu lēmumu pieņēmis, balstoties uz vienošanos ar iepriekšējo teātra direktoru Jāni Vimbu. Tā paredzēja, ka viņš varētu īstenot savas mākslinieciskās vēlmes neatkarīgi no teātra valdes locekļa. Vienlaikus Seņkovs uzsver, ka sadarbība starp māksliniecisko vadītāju un teātra direktoru ir ļoti svarīga. “Šeit mēs tikām iemesti neērtā situācijā,” stāsta Seņkovs. Mākslinieks pārmet Kultūras ministrijai (KM), ka netika iesaistīts sarunās par jaunā teātra valdes locekļa izraudzīšanu. “Es gribu redzēt, kā citos Rīgas teātros notiks direktora amata konkurss un kā mākslinieciskie vadītāji tiks izslēgti no šī procesa,” bilst Seņkovs. Viņš norāda, ka savus apsvērumus skaidros arī KM. “Vadības maiņai ir jābūt, bet tā nāca negaidīti un nepareizā laikā,” izteicās Seņkovs.

“Māra Vītola veidotais modelis nav ne pareizs, ne nepareizs, bet viņš ir izvēlējies aktīvi iesaistīties mākslinieciskā procesa veidošanā,” saka Seņkovs. Viņš norāda, ka šajā modelī neesot spējīgs ieraudzīt sevi. Režisors uzsver, ka iepriekšējā vienošanās ar Jāni Vimbu paredzēja, ka Seņkovam tiek uzticēta rīcības brīvība teātra repertuāra veidošanā.

“Izsaku pateicību par ieguldīto darbu teātra mākslinieciskajā attīstībā,” spiežot roku Seņkovam, izteicās Vītols. “Kā teātra direktors darīšu visu, lai šī sezona, kas ir Seņkova mākslinieciskās vīzijas manifestācija, tiktu īstenota 1:1, kā Elmārs to saplānojis,” piebilda jaunais teātra direktors. Viņš norādīja, ka šajā sezonā mākslinieciskajā darbībā neiejauksies, taču jau domā par nākamajām sezonām. “Katrai nākamajai sezonai ir jābūt labākai nekā iepriekšējai, un Elmārs šo latiņu ir pacēlis augstu,” saka Vītols.

Teātra direktors arī iezīmēja teātra nākotnes attīstības perspektīvas, norādot, ka būs zināmas pārmaiņas. “Nacionālajam teātrim nebūs mākslinieciskā vadītāja, vismaz ne tuvākajās divās vai trīs sezonās,” bilda valdes loceklis. Saskaņā ar viņa teikto, Vītols nolēmis turpināt modeli, kas pastāvēja jau Seņkova laikā. Proti, ir mākslinieciskā padome, kurā ir četri profesionāļi. “Šo četru cilvēku vietā nākamās un aiznākamās sezonas repertuārus veidosim divatā – es kā teātra direktors un mans tuvākais kolēģis, padomniece literatūras jautājumos Ieva Struka,” bilda Vītols. Vienlaikus viņš uzsver, ka pakāpeniski tiks piesaistīti arī režisori un autori.

“Jau piedaloties konkursā, teicu, ka vadītājam un teātra direktoram ir jābūt iesaistītiem visos ar teātra dzīvi saistītos procesos,” saka Vītols. Viņš norāda, ka jau sākotnēji uzskatījis, ka iepriekšējais teātra darbības modelis, viņaprāt, neesot bijis ilgtspējīgs. Tā vietā viņš piedāvājis Seņkovam savu sadarbības redzējumu, proti, paplašināt esošo četru cilvēku padomi – pievienojot viņu pašu un Ievu Struku –, kuru tāpat turpinātu vadīt Seņkovs.

Līdzšinējais mākslinieciskais vadītājs gan norādīja, ka neesot šim modelim piekritis, jo pieredze rāda, ka tas nav efektīvs. “Šāds modelis bija arī Jāņa Vimbas vadībā,” stāsta Seņkovs. Saskaņā ar viņa sacīto, Vimba šādu modeli uzskatījis par neefektīvu, tāpēc bija nepieciešams izvirzīt vienu komisijas vadītāju. “Es neredzu, kā varētu strādāt ar mākslinieciskās komisijas modeli,” bilda Seņkovs. Tomēr tas esot vienīgais apsvērums, kāpēc viņš nolēmis amatu atstāt. Par citiem teātra attīstības jautājumiem teātra direktoram un mākslinieciskajam vadītājam domas esot sakritušas.

Vītols arī skaidroja, ka, viņaprāt, ir ļoti būtiski veicināt teātra publisko komunikāciju, tādēļ jau drīzumā paredzēts arī kāds jaunums. “Teātris turpmāk organizēs sarunas pirms pirmizrādes,” saka Vītols. Šajās sarunās tikšot iesaistīti gan mediju pārstāvji, gan teātra kritiķi, gan citi ar teātra mākslu saistīto profesiju pārstāvji, un tās paredzētas, lai labāk skaidrotu un stāstītu par iestudējuma tapšanu un mērķi. Tas paredzēts arī, lai veicinātu teātra publisko komunikāciju.

“Kolektīvā bija tāda neliela šķelšanās,” saka Vītols. Taču kopumā viņš ir pārliecināts, ka darba gaitā šādas nesaskaņas izlīdzināsies. Vienlaikus viņš iezīmēja nepieciešamību teātri attīstīt, padarot to laikmetīgāku, kā arī orientējoties uz dažādu auditoriju piesaisti. Tāpat teātra direktors uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem uzdevumiem būtu nodrošināt jaunas teātra mazās zāles ar vismaz 350 sēdvietām, kā arī mēģinājuma zāļu izbūvi. Tam nepieciešamas investīcijas, taču Vītols ir pārliecināts, ka tās izdosies piesaistīt. Viņā arī norādīja, ka plānots veicināt teātra starptautisko sadarbību gan ar kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, gan citu Eiropas valstu teātriem.

Preses konferencē arī tika apspriests jaunās teātra sezonas atklāšanas iestudējums – Raiņa luga “Spēlēju, dancoju” Justīnes Kļavas interpretācijā. ““Spēlēju, dancoju” būs politiskas satīra, lai skatītājam atklātu teātra aizkulises, par teātra mākslas un naudas devēja attiecībām,” darba ieceri raksturoja pati Kļava. “Veidosim krāšņu, drosmīgu un muzikālu izrādi, kura liks uzdot jautājumu, kāds ir mākslinieka spēks un vārds mūsu pašu zemē,” piebilda Seņkovs. Pats režisors izrādi raksturo kā “brīvu un huligānisku”. Šajā izrādē uz Nacionālā teātra skatuves debitēs aktieris Egons Dombrovskis, kuram paredzēta Trejgalvja loma. “Egonam šajā sezonā paredzētas četras lomas,” piebilda Vītols.

Nacionālais teātris sezonu plāno sākt 24. augustā ar augstu novērtēto Elmāra Seņkova iestudējumu “Pūt, vējiņi!” (2018). “Es zinu, ka iepriekšējā teātra vadība vēlējās šo izrādi no repertuāra noņemt,” izteicās Vītols, piebilstot, ka izrāde ir kultūras vērtība un, viņaprāt, ir svarīgi to izrādīt. Šo izrādi būs iespēja noskatīties septiņus vakarus, līdz pat 31. augustam.