Juris Jurāns

Žurnālists

Jauna sezona – jauns žūrijas modelis

Turpmāk “Spēlmaņu nakts” žūrijai būs lielāks sastāvs un mainīta vērtēšanas sistēma

Vairāk komisijas locekļu un cita – divpakāpju vērtēšanas sistēma. Šādus jauninājumus teātra balvas “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas sastāvā šogad ieviesusi Latvijas Teātra darbinieku savienība. LTDS valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis pamato, ka izmaiņas prasīja teātri. Savukārt žūrijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls ir neizpratnē, kā organizatoriski jaunā sistēmā strādās.

2025./2026. gada “Spēlmaņu nakts” žūrija 9 locekļu sastāvā no pagājušā gada augusta līdz jūnija vidum noskatījās 108 iestudējumus Latvijas teātros. No tiem atlasīja nominantus 17 kategorijās, kas izvēlēti no 35 izrādēm, kuras šogad teātri nodeva skatītāju vērtējumam. Vairākkārtējais žūrijas komisijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls jau iepriekš izteicās, ka daudz kas palicis aiz strīpas un, kā ierasts, nominantu atlase bijis gana sarežģīts process.

No 9 komisijas locekļiem vairākums – seši – ir teātra kritiķi vai zinātnieki, bet pārējie trīs “gudrie skatītāji” jeb dažādu jomu speciālisti, kuri ikdienas darbā nav saistīti ar teātri. Šādā sastāvā komisija strādā nu jau otro gadu. Taču 18. jūnijā vienlaikus ar aizgājušās sezonas nominantu apstiprināšanu Latvijas Teātra darbinieku savienība uz galda uzlikusi piedāvājumu jaunam žūrijas darba modelim, kas stāsies spēkā līdz ar jaunās sezonas sākumu.

Kā ierasts, žūrija savu darbu sāk ar Valmieras Vasaras teātra festivālu – šī kārtība nemainās arī šogad –, taču 9 žūrijas locekļu vietā tur izrādes, visticamāk, skatīsies tikai pieci. Tā ir daļa no jaunās sistēmas. Šajā sezonā pilnīgi visus iestudējumus skatīsies viena komisijas daļa – pieci teātra kritiķi. Starp tiem ir Atis Rozentāls, kurš arī šogad ievēlēts par žūrijas priekšsēdētāju, Līga Ulberte, Kitija Balcare, Lauma Mellēna-Bartkeviča un Līvija Pildere. Kritiķu uzdevums būs kā līdz šim sezonas laikā noskatīties jauniestudējumus un atlasīt nominantus.  

Tad pieslēgsies otra komisijas daļa – sešu dažādu jomu pārstāvji. Starp tiem būs kino kritiķe un Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, mūziķis Kārlis Kazāks, baleta māksliniece Gunta Bāliņa, mākslas zinātniece un žurnāliste Laima Slava, mākslas vēsturniece Māra Lāce un LTDS valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. Šai komisijas daļai būs jānoskatās jau nominētās izrādes. Rezultātā uzvarētāju katrā kategorijā noteiks ar vienkāršu aizklātu balsojumu, kurā piedalīsies visi 11 žūrijas locekļi.

Izmaiņas prasīja teātri

“Darba modelis ik pa pāris gadiem pamainās,” saka Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. Žūrijas darba modelis pēdējos gados ir mainīts vairākas reizes – 2021. gadā komisijas sastāvu palielināja no pieciem līdz septiņiem cilvēkiem,

2024./25. gada sezonā žūrijā bija 8 cilvēki, bet šogad 9. “Nāca ierosinājums no teātriem un no individuālajiem māksliniekiem, ka varbūt vajag palielināt žūrijas locekļu skaitu,” izsakās Rubenis, piebilstot, ka teātri prasījuši, lai žūrijā būtu vairāk “ne kritiķi”, bet citu kultūras jomu eksperti, tādējādi, iespējams, uzlabojot savas izredzes saņemt nomināciju vai balvu. 

“Šāds modelis, ka ir divpakāpju žūrija, ir kādreiz bijis,” bilst Rubenis. Tas darbojās divas sezonas laikā no 2009. līdz 2012. gadam, tolaik gan, atšķirībā no tagadējā modeļa, balsoja tikai otrās kārtas žūrija, pretstatā tagad pielemtajam, ka balso abas žūrijas. “Ideja bija, ka pamatžūrija noskatās, bet tad ir sabiedrības cilvēki, kuri skatās: “O, varbūt mums tādā veidā labāk patīk!”, bet izejot no noteiktiem kritērijiem,” skaidro Rubenis.

Viņa ieskatā tas, ka vairums žūrijas locekļu nav profesionāli teātra kritiķi, nemazinās balvas prestižu. “Galvenās jau ir nominācijas,” saka Rubenis, uzsverot, ka nominantus tāpat izvēlas profesionāli teātra kritiķi. Viņa vērtējumā balvas prestižs varētu pat uzlaboties, jo nominantu atlasei tagad žūrijai būšot jāpieiet ar lielāku vērību, ņemot vērā, ka gala uzvarētāju vairs nenoteiks tikai tie cilvēki, kas nominantus izraudzījušies.

“Žūrija nav nekas akmenī iecirsts, to varam mainīt; ja Latvijas teātru darbinieku savienības valde to atbalsta, mēs nākam pretī teātru darbiniekiem un varam to darīt. Ja tas labi strādās, mēs to turpināsim, ja nestrādās, atgriezīsimies pie mazākas žūrijas, kur ir tikai profesionāļi,” skaidro Rubenis.

Paskatīsimies, kā tas strādās

“Paskatīsimies, kā jaunais modelis strādās un ko ietekmēs,” saka “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls. Viņš pauž bažas par to, vai modeli izdosies veiksmīgi īstenot organizatoriski. “Man nav šaubu par to, ka cilvēki, kas ir šajā otrajā žūrijā, ir absolūti profesionāļi un ieinteresēti; man šobrīd ir neskaidrības organizatoriski, kā mēs to dabūsim gatavu, lai šie žūrijas locekļi būtu redzējuši absolūti visu,” skaidro Rozentāls.

Ņemot vērā, ka nominantu sarakstu publicē tikai jūnija vidū, kad vairums teātru sezonu jau ir noslēguši, tad otrajai žūrijai praktiski divu mēnešu laikā būtu jānoskatās aptuveni 30 izrādes. To kā problēmu redz arī LTDS valdes priekšsēdētājs Rubenis, tāpēc saka, ka otra komisija arī sezonas gaitā apmeklēs vairumu iestudējumu. Vai var sanākt tā, ka nepaspēj noskatīties pilnīgi visus nominētos iestudējumus, Rubenis atbild apstiprinoši. “Tādā gadījumā tas cilvēks nepiedalās balsojumā konkrētajā nominācijā par neredzēto izrādi,” norāda LTDS vadītājs.

Rozentāls pagaidām nekomentē, vai tas, ka žūrijā ir profesionālu teātra kritiķu mazākums, varētu kā atsaukties uz balvas prestižu. “Es negribu kritizēt modeli, kura darbību vēl neesmu redzējis,” nosaka Rozentāls. Pirmos rezultātus par to, cik efektīvs ir šāds žūrijas modelis, varēšot redzēt nākamā gada novembrī, kad komisija sanāks uz gala balsojumu par 2026./2027. gada sezonas laureātiem.

Rozentālu neizbrīna, ka šādu izmaiņu iniciatori ir tieši teātri. “No teātru vadītājiem jau vairākus gadus ir jūtama tāda ļoti konsekventa vēlme papildināt žūrijas sastāvu ar cilvēkiem, kam ikdienā nav saskares ar teātri – tā tendence ir jūtama, un tas būtu jājautā pašiem teātru vadītājiem, kur sakņojas neuzticība teātru kritiķiem,” izsakās Rozentāls. Viņa vērtējumā tas nemainīs teātru iespējas saņemt nomināciju vai balvas – žūrija tāpat kā līdz šim strādās neatkarīgi un darbus vērtēs objektīvi. “Vienmēr būs teātri, kuri dabūs maz vai nevienu nomināciju, un būs teātri, kuriem sezona būs bijusi veiksmīgāka – to iepriekš nevar nekādi prognozēt vai nekādā veidā ietekmēt ar žūrijas sastāvu,” rezumē Rozentāls.

“Ja mēs skatāmies uz šo kā mārketinga instrumentu, tad saprotams, ka teātri to gribēs kaut kādā veidā ietekmēt,” izsakās Rozentāls. Viņš arī piebilst, ka pati žūrija neapkopo informāciju par to, cik nomināciju katram teātrim ir – to dara paši teātri, kuri, kritiķa vērtējumā, to izmanto kā mārketinga instrumentu.