Teātra dienas izcilības balvu pasniegšanas ceremonija
Tuvojoties Starptautiskajai teātra dienai, 2020. gada 26. martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā norisināsies Teātra dienas izcilības balvu pasniegšanas ceremonija, ko ik gadu rīko “Latvijas Teātra darbinieku savienība” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa muzeju.
Lilitas Bērziņas balvu par spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā un mākslinieciski augstvērtīgu darbu daudzu gadu garumā saņems Jaunā Rīgas teātra aktrise REGĪNA RAZUMA.
Harija Liepiņa balvu par spožu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Latvijas Nacionālā teātra aktieris GUNDARS GRASBERGS.
Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģijā Latvijas Profesionālā baleta asociācija pasniegs INTAI KARULEI-TEIKMANEI.
Jēkaba Dubura balvu par jauno aktieru audzināšanu un ieguldījumu teātra pedagoģijā 45 gadu garumā saņems ANNA EIŽVERTIŅA.
Laureātus sveiks iepriekšējo gadu balvu laureāti, draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotās goda zīmes – ordeņi.
Apbalvošanas pasākumu, kā ierasts, vadīs profesors, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un LTDS valdes priekšsēdētāja, aktrise Daiga Šiliņa-Gaismiņa.
Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri un teātra kritiķi.
LILITAS BĒRZIŅAS BALVA Jaunā Rīgas teātra aktrisei REGĪNAI RAZUMAI par spilgtu māksliniecisku sniegumu.
Regīna Razuma JRT strādā kopš teātra pirmsākumiem, pirmo reizi spēlējot Alvja Hermaņa iestudētā izrādē “Marķīze de Sada” 1993. gadā. Šo gadu laikā Regīna ir piedalījusies vairāk nekā 50 JRT izrādēs, spēlējot dažādu stilu un žanru iestudējumos. Pēdējo gadu svarīgākās lomas – “Marķīze de Sada” (Baronese de Simiāna, režisors A. Hermanis, pirmizrāde 2017. gada 1. septembrī), “Jaunības putns ar saldo balsi” (krustmāte Nannija, režisors V. Nastavševs, pirmizrāde 2018. gada 5. decembrī), “Apmānītā” (Rozālija fon Timlere, režisors U. Tīrons, pirmizrāde 2019. gada 4. janvārī). Arī šajā sezonā Regīna Razuma spilgti parādās JRT jauniestudējumos, atveidojot lomas Alvja Hermaņa izrādē “Vēlā mīla” (pēc I. B. Zingera stāstiem) un Ingas Tropas izrādē “Zalkša līgava” (pēc Aspazijas lugas “Zalša līgava). Regīna Razuma ir arī skatītāju un režisoru iemīļota kino aktrise, ko apliecina vairāk nekā 35 lomas.
Regīnas Razumas radītajiem tēliem piemīt neikdienišķa inteliģence, tajos aizvien ir sajūtama cilvēciskās aristokrātijas klātbūtne, neatkarīgi no tā, vai skatītājs satiekas ar 18. gadsimta baronesi de Simiānu vai 21. gadsimta Parīzes Sorbonnas universitātes intelektuālās elites pārstāvi Marī Fransuāzu. Savā mākslā Regīna Razuma apliecina cilvēciskās kvalitātes un skaistuma spēka iespējamību. 20. gadsimta viena no spilgtākajām personībām aktiermākslā Vija Artmane par Regīnu Razumu reiz teica tā: “Teātrī draugu nav un nevar būt. Bet ir viena aktrise, ko es pa šiem gadiem esmu iemīlējusi. Tā ir Regīna Razuma. Viņa līdzīgi man prot daudz un pamatīgi strādāt.”
Regīnu Razumu kā cilvēku un aktrisi ļoti augstu vērtē gan režisori un aktieri, ar kuriem talantīgā aktrise strādājusi un strādā, gan teātra kritiķi.
JRT mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis: "Regīna Razuma ir viena no galvenajām JRT sejām jau kopš 1993. gada. Faktiski JRT vēsture no paša sākuma nav iedomājama bez šīs aktrises. Jau manos pirmajos JRT iestudējumos (“Marķīze de Sada”, “Doriana Greja portrets”, “Liesmojošā tumsa”, “Kaija” u.c.) Regīna Razuma bija aktrise, kura lielā mērā ietekmēja to jauno teātra valodas rašanos, ar kuru JRT kļuva unikāls un īpašs. Visus šos gadus viņa ir kalpojusi teātrim šī vārda visburtiskākajā nozīmē un viņas savdabīgā aktrises daba ir iedvesmojusi daudzus režisorus. Regīna Razuma jau ir iegājusi latviešu teātra vēsturē, jo tāda viņa ir tikai viena. Pirms viņas tādu nav bijis un nebūs arī.”
HARIJA LIEPIŅA BALVA Latvijas Nacionālā teātra aktierim GUNDARAM GRASBERGAM par spožu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā.
Par viņa nozīmīgāko sasniegumu pēdējā laikā uzskatāma 2017. gadā nospēlētais Francis Sebalds Ingas Ābeles “Klūgu mūka” iestudējumā (rež. Indra Roga), kam sekoja Jānis Kristītājs “Salomē” (2018) pie Viestura Kairiša. Abas šīs lomas ir savā ziņā radniecīgas un vienādi sarežģītas, jo jānospēlē vienlaikus reāls cilvēks un mītisks tēls (Sebalda gadījumā – mitoloģizēts 20. gadsimta laikā, jo īpaši katoļticīgo vidū), vienlaikus mīlestība pret Dievu un misijas apziņa, sludinot Kristus atnākšanu, un nespēja atsaukties Salomes jutekliskajam aicinājumam.
Šīm lomām seko Gundara Grasberga smalki un jūtīgi interpretētais Tors P. Pētersona/R. Paula “Man 30 gadu” Ināras Sluckas režijā, mūziķa tēlā atklājot reti apspēlētu un šķietami vecmodīgu tēmu – mākslas spēju kompensēt dzīves traģiskos pagriezienus, vientulību, nespēju nosargāt vai izveidot attiecības ar otru cilvēku. Vienlaikus tieši šai lomā Gundars Grasbergs īstenoja mīlestības rašanos pasteļtoņos partnerībā ar Ditas Lūriņas spēlēto Rozi, ļaujot skatītājam būt aculieciniekam jūtu rašanās brīdim, nevis pieņemt to kā autora vai režisora iekodētu aksiomu.
Pie jaunākajiem sasniegumiem jāmin centrālā loma Valtera Sīļa iestudētajā J. Jokelas “Finlandizācijā” (2019) – Aktieru zāles izrādē, kas aplūko cilvēku un tā cīņu ar sevi brīdī, kad ārējo apstākļu rezultātā jāiziet uz nopietniem kompromisiem ne tikai ar sirdsapziņu, bet arī prāta diktētiem lēmumiem un valsts varu. Gundara Grasberga tēlotais zinātnieks Olli Mentimā piedzīvo nervu sabrukumu, jo ar pilnu atbildības sajūtu izturas gan pret galēji godīgā kolēģa principialitāti, gan ministrijas prasībām, kas ir pretrunā viena ar otru. Un kaut arī luga ir par Somijas un Krievijas attiecībām, kas saasinās Krimas konflikta laikā, analoģija ar Latvijas situāciju un Latvijas vadošiem cilvēkiem un viņu lēmumiem ir acīmredzama.
Rezumējot – Gundara inteliģencē un emocionalitātē, viņa darbaspējās un prasīgumā pret profesiju un sevi tajā rodamas tās kvalitātes, kas viņu dara īpašu Nacionālā teātra vadošo aktieru vidū, bet pēdējo sezonu spilgtās lomas ļauj viņu izvirzīt Harija Liepiņa balvai.
Helēnas Tangijevas-Birznieces balvA INTAI KARULEI-TEIKMANEI par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģijā.
Intas Karules-Teikmanes darba gadi LNO baleta trupā ir bijuši ļoti piepildīti. Divdesmit radošajos skatuves gados nodejotas vairāk nekā četrdesmit lomas. Daudz dejots gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs. Pārskatot dažas no mākslinieces atveidotajām lomām – Auroru “Apburtajā princesē”, Kitriju “Dons Kihotā”, Svanildu “Kopēlijā”, Zaļo “Pērā Gintā”, Medoru “Korsārā”, Esmeraldu “Parīzes Dievmātes katedrālē”, kļūst skaidrs, ka skaistu kantilēnu, prasmi “izdziedāt” visgrūtākās kustības papildināja arī spēja to izdarīt tehniski spīdoši. Iedvesma lomām tika smelta mūzikā, literatūrā, glezniecībā un tēlniecībā. H. Tangijeva-Birzniece vienmēr mācīja radoši pieiet darbam, no dejotājiem pieprasīja atraisītu fantāziju un izkoptu skatuves kultūru. Mācīja novērtēt, cienīt, glabāt un turpināt latviešu baleta tradīcijas. Sekojot H. Tangijevas-Birznieces teiktajam, I. Karule-Teikmane veltīja vairāk nekā divdesmit gadus jauno dejotāju skološanai RHV un Jūrmalas Kultūras centra baleta studijā. Viņas darbs ir novērtēts ar Etiopijas karaļa Heiles Salaski zelta Goda medaļu (1959), LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukumu (1965), TZO Atzinības krustu (2005) un balvu “Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā” (2020).
Jēkaba Dubura BALVA par jauno aktieru audzināšanu un ieguldījumu teātra pedagoģijā 45 gadu garumā ANNAI EIŽVERTIŅAI.
Anna Eižvertiņa (dzimusi 29.01.1945), režisore, pedagoģe, teātra "Skatuve" dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja.
Pedagoģiskajā darbā no 1975. gada, kad strādāja ar Liepājas teātra 2. studijas audzēkņiem. No 1983. līdz 1986. gadam bija Tautas kinoaktieru studijas pedagoģe, bet no 1988. līdz 1993. gadam – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas aktieru meistarības pedagoģe (strādāja ar Daugavpils teātra aktieru kursiem). No 1993. gada Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja, asociētā profesore. Pedagoģiskajā darbā nostrādājusi 45 gadus.
Audzēkņi: Indra Roga, Ģirts Krūmiņš, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Agnese Cīrule, Raimonds Celms, Marija Linarte, Ivars Kļavinskis, Dita Lūriņa, Egils Melbārdis, Inga Apine un daudzi citi.
Pateicamies par atbalstu Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejam, Latvijas Profesionālo aktieru apvienībai, SIA “Admirāļu klubs” un SIA “Nomeda.”