Tapis dejas video un kritikas projekts “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt"
Piedaloties Latvijā pazīstamiem atšķirīgu žanru horeogrāfiem un dažādu nozaru kritiķiem, interneta žurnāla Dance.lv paspārnē tapis jauns dejas projekts “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt”.
Projekta idejas autore un kuratore Rūta Pūce stāsta: “Ideja radās Covid-19 pandēmijas sākumā. Gribējām piedāvāt horeogrāfiem un dejas kritiķiem vidi, kurā eksperimentēt un ļauties jaunradei, neizejot no mājām, turpināt strādāt arī šajos apstākļos. Ierobežojumi pulcēties lēnām mīkstinājās, un ideja varēja attīstīties nedaudz plašāk. Otrs būtisks idejas dzimšanas aspekts bija pēdējo gadu sarunas ar dažādiem dejas mākslas pārstāvjiem un skatītajiem. Kur sākas viens žanrs un beidzas otrs, vai ir svarīgi šīs robežas meklēt? Vai horeogrāfs pats apzinās, kādā žanrā strādā? Vai jūt savas ietekmes vai definē sevi? Vai to vispār vajag? Cik atvērta ir Latvijas dejas sabiedrība jaunajam, ko skatītājs gaida no dejas? Vai baleta skatītājs var būt potenciāli arī mūsdienu dejas iestudējumu skatītājs? Kāda ir dejas nozīme Latvijas mākslas telpā? Vai tā ir pašvērtība? Vai deja var būt viena? Visi šie jautājumi saasinājās, sēžot mājās un domājot, kam mani kā horeogrāfi tagad vispār vajag? Ko es varu darīt tagad? Ko es gribu?”
2020. gada pavasarī piedalīties projektā tika uzaicināti četri atšķirīgu dejas žanru horeogrāfi – Agate Bankava (laikmetīgā deja), Juris Gogulis (skatuviskā tautas deja), Milana Komarova (balets) un Edmunds Veizāns (hiphops). Visi horeogrāfi veidoja trīs minūšu garus jauniestudējumus par vienu kopīgu lielo tēmu “Līdzvērtīgas tiesības visiem”, kas šobrīd aktuāla visas pasaules kontekstā. Katrs horeogrāfs šo tēmu attīstīja savā dejas žanrā un kustību valodā. Darba gaitā horeogrāfi rakstīja radošā procesa piezīmes, pēc iespējas atklājot savus motīvus un idejas tēmas iztirzāšanā. Jaunizveidotā horeogrāfija tika filmēta. Filmēšanas vietu, mūziku, tērpus un visus citus ārējos apstākļus izraudzījās horeogrāfs, vienīgais noteikums visiem māksliniekiem bija tāds, ka deja jāfilmē vienā kadrā bez kadru montāžas.
Par uzfilmētajiem darbiem īsformāta recenzijas rakstīja astoņi autori: Raimonds Ķirķis, Laura Jasmane, Modris Opelts, Anete Enikova, Jūlija Dibovska, Lāsma Goba, Juta Ance Romberga un Beāte Svarinska. Recenzenti piedāvāja savas versijas, kā deju uztvert, par ko domāt, to vērojot, kādam iekšējam radošam domu procesam var ļauties. Rakstu autori zināja tikai horeogrāfijas lielo tēmu, darba nosaukumu un vienu horeogrāfa izvēlētu anotācijas teikumu.
Projekta veidotāji, aicinot skatītājus/lasītājus vērot deju tās dažādībā, iepazīties ar vairāku recenzentu domām un pašu horeogrāfu radošā procesa piezīmēm, vēlas radīt gan izzinošu saturu par dejas žanriem Latvijā, gan dot iespēju Latvijas horeogrāfiem un autoriem ar atšķirīgu pieredzi dejas aprakstīšanā radoši strādāt šajā mainīgajā laikā.
Noskatīties video darbus, izlasīt horeogrāfu radošās piezīmes un autoru recenzijas iespējams šeit: https://dance.lv/projekta-deja-doma-ietvaros-tiks-publiceti-dejas-videodarbi-un-recenzijas-par-tiem/
Dance.lv žurnāls ir interneta kultūras medijs, kas apraksta, analizē, veicina un atspoguļo dejas nozari Latvijā. Sekot līdzi jaunumiem par deju Latvijā var arī Dance.lv Facebook lapā https://www.facebook.com/LDICdancelv
Projektu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs ar Kultūras ministrijas atbalstu.