Miris teātra reformators režisors Pīters Bruks (1925-2022)
2022. gada 2. jūlijā Parīzē 98 gadu vecumā miris režisors, 20. gadsimta teātra reformators Pīters Bruks.
Par to ziņo franču izdevums Le Monde. “Ar viņu beidzās viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta otrās puses teātra piedzīvojumiem, kas padarīja teātri par pasakainu instrumentu cilvēka izzināšanai visās viņa dimensijās caur leģendārām izrādēm,” raksta Le Monde.
Pīters Bruks ir britu teātra un kino režisors. Dzimis Londonā 1925. gadā, izglītību ieguvis Vestminsterā, Grešemā un Magdalēnas koledžā Oksfordā. Teātra režisora profesijā viņš debitēja 1943. gadā, Londonas teātrī Torch iestudējot Kristofera Mārlova lugu "Doktors Fausts". No 1947. līdz 1950. gadam viņš bija Londonas Karaliskās operas režisors.
Ar saviem iestudējumiem Stratfordas Karaliskajā Šekspīra kompānijā Bruks no jauna definēja to, kā mēs domājam par teātri un Viljama Šekspīra dramaturģiju. Bruka nozīmīgāko skatuves darbu vidū ir tādas izrādes kā "Ziemas pasaka" (1952), "Hamlets" (1955), "Karalis Līrs" (1962), "Marats/Sads" (1964), "Sapnis vasaras naktī" (1970) .
1970. gadā Bruks Parīzē UNESCO un Starptautiskā teātra institūta paspārnē nodibināja Starptautisko Teātra studiju centru (International Centre for Theatre Research), kura mērķis bija atdzīvināt un apvienot Eiropas un Austrumu tautas teātru tradīcijas. Centrs ir apceļojis visu pasauli, tostarp Āzijas un Āfrikas valstis. Starp centra slavenākajām izrādēm var minēt Žorža Bizē operas "Karmena" kamerversiju, Čehova "Ķiršu dārzu", kā arī deviņas stundas ilgo izrādi "Mahabharata" pēc sanskrita eposa motīviem.
Kopumā Pīters Bruks iestudējis vairāk nekā 50 izrādes dažādās norises vietās. Pēdējo 30 gadu laikā viņš par savām mājām saucis Parīzes "Bouffes du Nord" teātri, kur tapis arī viens no viņa pēdējiem skatuves darbiem - līdzība “Ieslodzītais” (2018).
Līdzās darbībai režijā P. Bruks sarakstījis arī vairākus nozīmīgus teorētiskus apcerējumus, tostarp hrestomātisko grāmatu "Tukšā telpa" (The Empty Space), no kuras fragmentus latviešu valodā tulkojis Kārlis Vērdiņš.