104 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Latvijas Leļļu teātra aktrise Hilda Žīgure
2022. gada 6. septembrī 104 gadu vecumā mirusi aktrise Hilda Žīgure (1918-2022), kura savu radošo dzīvi aizvadījusi Latvijas Leļļu teātrī. Aktrise bijusi klātesoša Leļļu teātrī kopš dibināšanas un tajā pavadījusi visu profesionālo dzīvi, radot daudzas spilgtas lomas.
Aktrises vecākais brālis, rakstnieks un tulkotājs Jānis Žīgurs, Otrā pasaules kara sākumā strādāja par diktoru Latvijas Radio, vēlāk kļūstot par bērnu raidījumu galveno redaktoru. Karadarbībai aktivizējoties, Jānis Žīgurs kopā ar māsām Hildu un Ernu un citiem pazīstamiem kultūras darbiniekiem evakuējās uz Astrahaņu.
Teātra pasaule Hildai Žīgurei nebija sveša, jau pirms kara viņa bija apguvusi aktiermākslas pamatus Latvijas dramatiskajos kursos (1936-1938). 1942. gadā, atrodoties bēgļu gaitās Ivanovā, LPSR Mākslas ansambļa paspārnē Žīguri kopā ar dzejnieci Mirdzu Ķempi un citiem latviešu inteliģences pārstāvjiem izveidoja "leļļinieku" ansambli, kurš jau 1944. gadā ieguva oficiāla teātra statusu un iespēju atgriezties Latvijā. Jānis Žīgurs kļuva par jaundibinātā teātra direktoru, Mirdza Ķempe – par māksliniecisko vadītāju, savukārt Hilda Žīgure – par vienu no vadošajām aktrisēm. Teātrī viņa pavadījusi visu savu radošo mūžu – no tā dibināšanas līdz pat 1986. gadam, kad devās pelnītā atpūtā.
Hilda Žīgure pieder pie tās leļļinieku "zelta paaudzes", kura lika pamatus profesionālai leļļu teātra mākslai Latvijā. Hilda Žīgure tiecās uzzināt pēc iespējas vairāk par jaunatklāto nozari un apgūt visas leļļu vadīšanas tehniskās nianses. Viņas meistarība gadu gaitā kļuva tik virtuoza, ka no tās iedvesmu un zināšanas turpināja smelties vēl vairāku paaudžu leļļu aktieri.
Jau ar pirmajām darba sezonām teātrī Hilda Žīgure izvirzījās par vienu no trupas vadošajām aktrisēm. Par to liecina lielas un atbildīgas lomas – Buratino (A. Tolstoja "Zelta atslēdziņa", 1953), Melnā māte (Raiņa "Zelta zirgs", 1955) un citas.
Hildas Žīgures atveidoto tēlu galerijā bija maz romantisku princešu vai dzīves skarbi locītu sērdienīšu. Viņa bija temperamentīga raksturlomu veidotāja – Sprīdītis, Paija (A. Brigaderes "Sprīdītis", 1957, 1961 "Maija un Paija", 1964), Baronese (R. Blaumaņa "Velniņi", 1969), Šveiks (J. Hašeka "Šveiks", 1974, "Šveiks frontē", 1975), Agate (A. Skutula, P. Šenhofa "Un atkal Pifs…", 1983), Hugo Diegs (M. Ramanes, Ž. Ezīša "Diega zīmes, Diega darbi", 1977).
Kā stāsta teātra vēsturnieks Aldis Linē: "Izredzētība un pamatīgums. Tie ir pirmie divi vārdi, kas nāk prātā, domājot par aktrisi Hildu Žīguri. Tā patiešām ir milzu izredzētība – būt klāt brīdī, kad dzimst jauns teātris un līdz ar to arī pilnīgi jauns virziens visā latviešu teātra mākslā. Leļļu teātrī, kopš tā pirmsākumiem 1942. gadā, klātesoša ir arī jaunā aktrise Hilda Žīgure. Ar prātu, sirdi un talantu. Ar milzu vēlmi apgūt visu jauno, nezināmo, darīt kaut ko pirmo reizi un darīt to tik labi, cik vien iespējams. Hilda ir ļoti temperamentīga aktrise, kurai vistuvākās spilgtas raksturlomas – Buratino (Zelta atslēdziņa), Melnā māte (Zelta zirgs), Paija (Maija un Paija), Baronese (Velniņi), Šveiks (Šveiks, Šveiks frontē) un vēl daudzi, daudzi atmiņā paliekoši skatuves tēli. Atmiņā paliekoši tāpēc, ka Hildai Žīgurei ir labas rokas. Tā mēdz teikt par talantīgiem diriģentiem, kuri ar orķestriem strādā droši, pārliecinoši un spēj ar žestu no orķestrantiem un mūzikas izvilkt visu to burvību, kāda nu katrā mūzikā slēpjas. Arī Hildas žests, lelli vadot, ir noteikts, plašs un pārliecinošs. Klāt arī vēlme līdz pašam kodolam saprast tēla būtību. 70-tajos gados darbu teātrī sākusī, toreiz vēl pavisam jaunā aktrise Vija Blūzma priecājās un apbrīnoja Hildas darbu – cik pamatīgi nostrādāta katra loma. Hilda Žīgure it mierīgi atbildēja: “Es mājās arī grīdu slauku pamatīgi”. Šis pamatīgums un intereses pilna atvērtība katram jaunam darbam raksturo Hildas Žīgures veikumu visa mūža garumā."
Hildas Žīgures darbu un talantu vienmēr novērtējuši gan pašmāju skatītāji, gan leļļu teātra draugi bijušās PSRS un ārvalstu leļļu mākslas festivālos, kuru biežs viesis bija toreizējais LPSR Valsts Leļļu teātris. Recenzijas liecina, ka viņas niansēto aktierspēli pamanīja arī pašmāju teātra kritiķi un zinātnieki. 1967. gadā Hildai Žīgurei tika piešķirts LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums.
Ilgus gadus Hildai Žīgurei piederējis Latvijas vecākās aktrises gods, ik gadu savā dzimšanas dienā pieņemot kolēģu sveicienus un ar apbrīnojamu precizitāti un humora devu atceroties teātra dzīves notikumus un personības.
KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību aktrises piederīgajiem.