Mūžībā devies scenogrāfs un pedagogs Andris Freibergs

Mūžībā devies izcilais scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors Andris Freibergs (1938-2022).

Andris Freibergs dzimis 1938. gada 14. oktobrī Skrundā, Videnieku mājās. Absolvējis Skrundas Pumpura pamatskolu (1952), vēlāk mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, 1965. gadā absolvējis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.

A. Freibergs veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 230 iestudējumiem Latvijā, Krievijā, Vācijā, Igaunijā, Polijā un citur sadarbībā ar tādiem režisoriem kā Ādolfs Šapiro, Māra Ķimele, Oļģerts Kroders, Mihails Gruzdovs, Alvis Hermanis un citiem. Bijis Andreja Upīša Akadēmiskā drāmas (Nacionālā) teātra mākslinieks inscenētājs (1965-1973), Valsts Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973-1992), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2002-2005), Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs (1992-2019).

A. Freiberga nozīmīgāko teātra darbu vidū ir scenogrāfija izrādēm „Elektra” (Drāmas (Nacionālais) teātris, 1968), „Zelta zirgs” (Jaunatnes teātris, 1976), „Moljērs” (Drāmas (Nacionālais) teātris, 1978), „Trešās impērijas bailes un posts” (Jaunatnes teātris, 1985), „Centrifūga” (Jaunatnes teātris, 1985), „Sniegotie kalni” (Jaunatnes teātris, 1986), „Nabuko” (Latvijas Nacionālā opera, 1996), „Ivanovs” (Valmieras teātris, 1997), „Arkādija” (JRT, 1998), „Hamlets” (Dailes teātris, 2003), „Dons Žuans” (Latvijas Nacionālā opera, 2009) u.c.

Andra Freiberga mākslinieciskajam rokrakstam raksturīgi vairāki principi - režijas un scenogrāfijas mijiedarbība izrādes kā veseluma radīšanā, scenogrāfam nezaudējot arī savu suverēnu izrādes idejas redzējumu, telpa kā filozofisks jēdziens, spilgta un paradoksāla vizuālā izteiksmība. Reinis Dzudzilo par sev svarīgajām Andra Freiberga mācībām saka: “Glezniecībā ir tāds uzstādījums – nature morte jeb mirusī daba. Bet tas, ko Andris ir iemācījis – tā ir viva nature. Dzīvā daba. Par scenogrāfiju vēl varētu teikt – tā ir telpas personifikācija. Cilvēciskā klātbūtne ir visā. To Andris vienmēr ir teicis, ka priekšmetā tu redzi nospiedumu no cilvēka.” [1]

Līdzās darbam teātros nozīmīgs ir arī Andra Freiberga devums pedagoģijas jomā, kas ļauj runāt par t.s. „Freiberga skolu” Latvijas scenogrāfijas attīstībā. Viņš bijis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (kopš 1971), Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas katedras vadītājs (kopš 1994), Latvijas Mākslas akadēmijas profesors (kopš 1996), Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors (kopš 2010). A. Freiberga audzēkņu vidū ir tādi scenogrāfi kā Monika Pormale, Kristians Brekte, Reinis Suhanovs, Reinis Dzudzilo u.c.

 “Freiberga darbam teātrī jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadu beigām ir būtiska nozīme, lai bijušās PSRS teātra kontekstā rastos apzīmējums “latviešu scenogrāfija”, bet, tieši pateicoties viņam, jēdziens “latviešu scenogrāfijas skola” nostiprinās starptautiskā mērogā. Andra Freiberga tiešajiem audzēkņiem vajadzētu pieskaitīt arī citu nozaru māksliniekus, kas nav pie viņa mācījušies, bet uztvēruši viņa principus un iekļāvušies kopējā ainā,” [2] par mākslinieka darbību raksta teātra zinātniece Edīte Tišheizere.

Par savu māksliniecisko devumu un padagoģisko darbu Freibergs saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni (2003), Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles sudraba medaļu par scenogrāfiju baletam "Credo" ar K. Penderecka un Johana Sebastiana Baha mūziku teātrī "Estonia" (1995), Lielo mūzikas balvu par Georga Frīdriha Hendeļa operas "Alčīna" iestudējumu (1998), Igaunijas labākā scenogrāfa balvu (2003). Freibergs saņēmis arī septiņas "Spēlmaņu nakts" balvas par labāko scenogrāfiju un vienu par labākajiem kostīmiem, kā arī godināts par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Viņa nopelns ir arī divas zelta medaļas par studentu ekspozīcijām Prāgas kvadriennālē (2007, 2011), Itālijas augstāko teātra balvu "Il Premio Ubu" (2010), Izcilības balvu kultūrā (2015) un citas.

2017. gadā pirmizrādi piedzīvija Kristas Burānes veidotā filma par Andri Freibergu "Pasaka par tukšo telpu". Filma bez maksas skatāma platformā YouTube.

Atvadīšanās no scenogrāfa Andra Freiberga notiks š.g. 22. oktobrī pl. 13:00 Rīgas Krematorija Lielās zāles.

KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem!