Mūžībā devies literatūras un teātra zinātnieks Viktors Hausmanis

91 gadu vecumā mūžībā devies literatūras un teātra zinātnieks Viktors Hausmanis (06.12.1931. – 18.03.2023.).

Viktors Hausmanis – latviešu literatūrzinātnieks un teātra pētnieks. Habilitētais filoloģijas zinātņu doktors (1972), habilitētais filoloģijas doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un īstenais loceklis (1989). Piedalījies Valodas un literatūras institūta kolektīvajos darbos, izstrādājis Raiņa Kopoto rakstu zinātniskā izdevuma tekstoloģiskos principus, sagatavojis un komentējis 9., 11.-15. sējumu (1980-1982, saņemta LPSR Valsts prēmija 1987. gadā). Devis nozīmīgu ieguldījumu Raiņa daiļrades un latviešu dramaturģijas pētniecībā. Bijis izdevuma “Latviešu literatūras vēsture" (1-3, 1998-2001) zinātniskais vadītājs, uzrakstījis nodaļas par latviešu drāmu no 1918. gada līdz mūsdienām.

Kopš 1956. gada Viktors Hausmanis darbojies teātra zinātnes nozarē, veidojot publikācijas par latviešu teātra un dramaturģijas attīstības problēmām, rakstot recenzijas. Lasījis lekcijas par Raini un trimdas dramaturģiju Latvijas Universitātē, par latviešu drāmu – Minsteres un Bonnas universitātēs. Kopš 2013. gada strādājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā par vadošo pētnieku.

Sevišķi nozīmīgu devumu V. Hausmanis sniedzis latviešu trimdas teātra procesu pētniecībā. Gundega Saulīte raksta: "Trimdas teātris savā būtībā [V. Hausmanim] ir bijis brīvā laika ziedošana pēc ikdienas maizes darba. Un tomēr tā ir gara gaismas vairošana, jo piedalīšanās izrādēs prasa nopietnu literātūras izpratni, labu gaumi, savu dotību apzinātu izkopšanu un, galvenais, – kalpošanu kopīgai idejai. Trimdas apstākļos šī kopīgā ideja bija un vēl tagad ir latvietība, savas valodas un kultūras sakņu saglabāšanas misija. Tieši šo garīgi piesātināto kalpošanu savai tautai un tās kultūrai Viktors Hausmanis uzskatāmi parādījis un atspoguļojis grāmatās, kurās rūpīgi vākti fakti par izrādēm, par dažādu latvisko „pagastu” teātra kopu darbu, par tēlotājiem, reģistrējot gan viņu spēlētās lomas, gan, cik iespējams, atklājot arī šo entuziastu likteņus. Ar daudziem no šīs Spēlmaņu cilts visā plašā pasaulē pētnieks pats ir bijis pazīstams, viņam ir ļoti plaša sarakste ar dažādu zemju latviešu teātriniekiem, kas līdzējuši materiālu vākšanā, atsevišķu faktu precīzēšanā, līdz kļuvuši par īsteniem vēstuļu draugiem. (..) Pētījumi par trimdas teātri kā par unikālu mūsu nācijas kultūras izpausmi ir ārkārtīgi nozīmīgi arī lasītājiem un kolēgām dzimtenē."

V. Hausmanis sastādījis Mārtiņa Zīverta darbu izlases "Lugas" (1988) un "Kamerlugas" (1989) un Anšlava Eglīša darbu izlasi "Lugas" (1990) ar plašiem komentāriem un apcerēm par Mārtiņa Zīverta un Anšlava Eglīša dzīvi un daiļradi. Sastādījis un komentējis Mārtiņa Zīverta autobiogrāfijas un vēstuļu kopojumu "Par sevi" (1992), kā arī kopkrājumu "Trimdas lugas" (1-2, 1994-1995) ar plašu ievadapcerējumu. V. Hausmanis bijis Mārtiņa Zīverta fonda priekšsēdētājs. 

V. Hausmanis saņēmis Viļa Plūdoņa balvu par latviešu trimdas dramaturģijas izpēti, LZA Raiņa balvu – par latviešu literatūras un kultūras procesu izpēti un izcilu ieguldījumu Raiņa daiļrades pētniecībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu, III šķiras Atzinības krustu un citus apbalvojumus.

Atvadīšanās no Viktora Hausmaņa sestdien, 25. martā, pl. 12:00 Rīgas Krematorija Lielajā zālē. 

KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību Viktora Hausmaņa tuviniekiem un kolēģiem!