Mūžībā aizgājusi teātra zinātniece Anda Burtniece (1931-2023)

Mūžībā aizgājusi teātra zinātniece, kritiķe, redaktore, vairāku grāmatu autore Anda Burtniece (1931-2023).

Anda Burtniece (Villere) dzimusi 1931. gada 26. septembrī Rīgā, skolotāju ģimenē. Mācības sākusi 1939. gadā Rundēnu pamatskolā. 1941. gadā kopā ar ģimeni deportēta uz Sibīriju, kur mācības turpinājusi Ilankas rajona Kohas skolā. Pēc atgriešanās Latvijā (1946) beigusi Rīgas 8. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu (1951) un Cēsu Skolotāju institūtu (1954). Strādājusi par skolotāju Dobelē (1955-56) un Rīgā (1956-59). Profesionālo izglītību ieguvusi Maskavā, Anatolija Lunačarska Teātra mākslas institīta Teātra zinātnes fakultātē, ko absolvējusi 1961. Gadā.

Strādājusi LPSR Kultūras ministrijā (1961-73), laikrakstā "Literatūra un Māksla" (1973-88), žurnālā "Teātra Vēstnesis" (1990-91). No 1996. gada līdz aiziešanai pensijā 2012. gadā bijusi žurnāla “Teātra Vēstnesis” galvenā redaktore. Kopš 1965. gada bijusi Teātra darbinieku savienības biedre (1965), vairākkārt darbojusies Latvijas Teātra Gada balvas “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijās.

Kopš 1961. gada Anda Burtniece regulāri publicējusi rakstus un recenzijas par dažādiem teātra mākslas jautājumiem. Sarakstījusi monogrāfijas "Antra Liedskalniņa" (1984) un "Lūcija Baumane" (1988). Kopā ar Māri Grēviņu sastādījusi almanahu "Teātris un dzīve" (1967-68). Burtnieces uzmanības centrā bija teātra mākslas sociālie aspekti, mākslininieka radošās dzīves mijsakarības ar viņa pilsonisko stāju un ētiskajiem ideāliem.

“Es joprojām palieku pie uzskata, ka Andas Burtnieces devums kolēģu savstarpējo ambīciju dēļ nav pienācīgi novērtēts. Pat balvu par mūža ieguldījumu nevarējām savlaicīgi piešķirt, bet viņa to nenoliedzami bija pelnījusi. Pašķirstiet “Teātra Vēstnešus” ap gadsimtu miju un sapratīsiet, ka tāds specifiska žurnāla redaktores talants ir retums. Katra numura sadaļas bija rūpīgi izsvērtas, teātra aktuālajās norisēs balstītas un diskursa nodrošināšanas nepieciešamībā motivētas. Režisoru darba analīzes ilgākā periodā sniedza ieskatu radošo meklējumu sfērā, regulāri sezonas apskati dažādos teātros palīdzēja izprast, kur katrs no tiem virzās, teorētiskie raksti lika padomāt par mūsdienu teātra tendencēm, ieskati kaimiņu un ārvalstu teātros ļāva salīdzināt, utt. Anda Burtniece prata izvēlēties tēmas, kuras ir būtiskas teātra mākslas dzīvā procesa atspoguļojumā, atrast autorus, kas par tām var uzrakstīt saturīgus rakstus un padarīt žurnālu par nopietnu profesionālo izdevumu, kuru savulaik apskauda gan lietuvieši, gan igauņi,” [1] par Andas Burtnieces darbu stāsta kritiķis Normunds Akots.

KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību teātra zinātnieces tuviniekiem un kolēģiem!