"Postimees" Kultūras redakcija

Igaunijas teātra statistika 2023

Igaunijas laikraksta “Postimees” Kultūras redakcijas raksts par Igaunijas teātru statistiku 2023. gadā

Cik kulturāla ir kultūrpolitika? Redakcijas komentārs

Igaunijas laikraksts “Postimees” septembra sākumā publicēja teātru statistikas pārskatu par 2023. gadu, un skaitļi apliecina jau zināmo – kultūras piedāvājums un pieprasījums ir cieši saistīts ar valsts kultūrpolitiku. Pērn Igaunijas teātra apmeklētāju skaits bijis gandrīz vienāds ar valsts iedzīvotāju skaitu, kamēr Latvijā pēc Kultūras ministrijas datiem tā bija aptuveni trešā daļa jeb 331 cilvēks uz 1000 iedzīvotājiem.

Kā gan igauņiem tas izdodas? Atbilde nav tālu jāmeklē – Igaunijas kultūrpolitika ir sabalansēta ar reģionālo politiku, teātru finansēšanas modelis nepaģēr radošo apvienību juridisku pakļautību valstij vai pašvaldībai, lai saņemtu dotāciju. Latvijā valsts dotācijas saņem septiņi dramatiskie teātri un Nacionālā opera un balets, kamēr Igaunijā valsts dotē 28 teātrus, bet pašvaldības – 22, un tostarp ir gan valsts, gan arī privāti teātri. Igauņi paši uzskata, ka biļetes uz teātri nav lētas, taču tās tik un tā vidēji ir zemākas nekā Latvijas teātros, un rezultātā kaimiņiem pērn strauji audzis gan izrāžu, gan skatītāju skaits.

Jā, arī Lietuvā teātra māksla koncentrējas lielajās pilsētās, finansēšanas modelis ir līdzīgs kā pie mums, un neatkarīgās organizācijas cīnās konkursos, lai iegūtu līdzekļus radošajai darbībai. Taču latviešiem ir kāda priekšrocība – igauņi mums ir tieši blakus, un no tuviem kaimiņiem aizņemties labas idejas, tāpat kā sāli un sērkociņus, taču ir vieglāk, nekā raudzīties tālumā pēc padoma vai kasīt pakausi savā aizkrāsnē.

Vēsma Lēvalde

Biļešu cenas tautu nebiedē: pagājušajā gadā Igaunijas teātris uzstāda iespaidīgu rekordu 

2024. gada 2. septembrī Tartu Zināmo nezināmo mājā (Äratundmishetkede Majas) tika prezentēta gadagrāmata “Teātra dzīve 2023” un vienlaikus arī sniegts īss pārskats par pērnā gada statistiku. Atklājās, ka 2023. gadā Igaunijā sasniegts gan teātra apmeklētāju, gan pašu teātru skaita rekords.

2023. gadā 7172 iestudējumus apmeklēja vairāk nekā 1,3 miljoni (1 325 516) skatītāju, teātru repertuārā bija 716 uzvedumi, no kuriem 270 bija jauniestudējumi. Ar visiem šiem skaitļiem Igaunijas teātris ir veiksmīgi panācis un daudzās jomās lieliem soļiem pat apsteidzis līdz šim sekmīgāko – 2019. gadu. Dati apkopoti par lielākajiem teātru un skatuves projektiem: kopā ar 11 valsts un pilsētu teātriem 2023. gada dati ietver 94 radošās apvienības.

Saskaņā ar Statistikas pārvaldes 2023. gada pētījumu par dalību kultūras procesos kultūras pasākumus ir apmeklējuši 79% Igaunijas iedzīvotāju, kuri ir vismaz 15 gadus veci. No tiem 39,9% jeb 451,7 tūkstoši cilvēku apmeklēja teātri. Kopumā kultūras pasākumos visaktīvāk piedalījušies Tartu apriņķa iedzīvotāji – 83,6%. Taču teātri līdzvērtīgi apmeklēja arī Harju apriņķa, Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas iedzīvotāji – 41-43% apmērā. Nostatot šī pētījuma datus līdzās Igaunijas teātru statistikas skaitļiem, varam secināt, ka gadā katrs teātra apmeklētājs teātri apmeklēja vidēji 2,9 reizes.

2023. gadā vienam teātra uzvedumam bija vidēji 185 skatītāji, katru dienu bija iespējams izvēlēties starp vidēji 19,6 izrādēm un dienā teātri apmeklēja vidēji 3632 skatītāji. Salīdzinājumā ar 2022. gadu tika izrādītas 380 jeb par 8% vairāk izrādes. Vidēji katru dienu teātri apmeklēja par 581 cilvēku vairāk, tāpat vairāk bija arī pirmizrāžu – ik pēc 11 dienām bija par 1 jaunuzvedumu vairāk. Turpinot rotaļāties ar skaitļiem, jāatzīst, ka Igaunijas teātris ir sasniedzis stāvokli, kurā ik pēc 32 stundām notiek pirmizrāde (jāatzīmē, ka no šī aprēķina nav izslēgtas brīvdienas un valsts svētku dienas).

Atšķirībā no citiem skaitļiem, kas pandēmijas gados saruka, stabilu augšupejošu līkni ir saglabājis kultūras procesu dalībnieku skaits, kas nevienā gadā nav nokrities. Starp 2023. gada 94 teātriem ir tie, kas mums sniedza statistikas datus. Nozarē darbojās vēl desmitiem apvienību un organizāciju, kas producē dažādus iestudējumus. Teātra gada pilnajā apskatā tika iekļautas arī Radio teātra audioizrādes (7) un 43 amatierteātru jauniestudējumi (65).

Starp visvairāk apmeklētajiem teātriem joprojām ir Igaunijas Nacionālā opera “Estonia” (140 140), Tartu Vanemuines teātris (139 075) un Igaunijas Drāmas teātris (129 300), kas 2023. gadā uzstādīja savu līdzšinējo apmeklētāju skaita rekordu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu arī 11 valsts un pašvaldību teātros apmeklētāju skaits ir pieaudzis līdz 893 523 (par 155 474 skatītājiem).

No privātajām teātra iestādēm visvairāk skatītāju ir piesaistījis “Vana Baskini Teater” (31 214), “Piip ja Tuut Teater” (26 777), “VAT Teater” (23 104), kā arī ar diviem uzvedumiem – “Delfi Meedia” (20 256).

Vasara ir kļuvusi par savdabīgu sezonu, kad alternatīvi pārējam gadam galvenokārt tiek piedāvātas īpašvietu izrādes. Tomēr šo trīs mēnešu laikā repertuārā nav vairāk izrāžu – aptuveni 100 iestudējumu, puse no tiem – jauniestudējumi, un vairāk izrāžu nebūs. Ja ziemas mēnešos teātru repertuāros dienā vidējais izrāžu skaits ir 20, tad vasarā ir 11 (2023. gada vasarā norisinājās 1028 izrādes, salīdzinājumam pavasarī un rudenī trīs mēnešu laikā notika aptuveni 1800-1900 izrāžu).

Vidēji visdārgākās biļetes bija uz mūzikas uzvedumiem – 20,12 eiro (bez PVN). Līdzvērtīga cena bija teātra un dejas iestudējumu biļetēm (17,5 eiro), bet nedaudz dārgākas bija starpdisciplināru uzvedumu biļetes (18,28 eiro). Vislētākās biļetes bija uz cirka (4,18 eiro) un leļļu teātra (6,95 eiro) izrādēm. Divu gadu griezumā vidējā biļetes cena ir paaugstinājusies par 1,9 eiro (līdz 17,3 eiro). Tā kā ir strauji pieaudzis arī izrāžu un skatītāju skaits, tad teātru ienākumi no biļetēm ir palielinājušies par vairāk nekā pieciem miljoniem. Ieņēmumi no biļetēm veidoja 22% no teātru ienākumiem.

Valsts dotācijas saņēma 28 teātri, kā arī trīs teātri saņēma atbalstu projektiem un izdevumu segšanai. Pašvaldību dotācijas saņēma 22 privātie un valsts teātri, no kuriem lielākā daļa bija atbalsts projektiem vai administratīvo un citu izdevumu segšanai. Seši teātri saņēma pašvaldības atbalstu darbaspēka izmaksu segšanai.

Kā ziņots, norisinājās 27 skatuves mākslas festivāli dažādām mērķauditorijām, un Igaunijā notika 43 izrādes, kurās uzstājās ārvalstu mākslinieki no 23 valstīm. Iepriekšējā desmitgadē Igaunijas teātri ārzemēs izrādīja vidēji 10% no iestudējumiem, bet 2023. gadā, lai gan tika izrādīti 48 iestudējumi 22 valstīs, 158 izrādes ārzemēs joprojām veidoja 2,2% no gada aktivitātēm un 2,6% no gada apmeklējumiem.

Kopā ar festivāliem, koncertiem, ballēm, filmu vakariem, lekciju cikliem, darbistabām un izrādēm teātri 2023. gadā Igaunijas kultūras dzīvi bagātināja ar 10 119 kultūras pasākumiem 1 576 627 apmeklētājiem.

No igauņu valodas tulkojusi Katri Aivare

Publikācija rubrikā "Theatricum Balticum" tapusi ar Igaunijas laikraksta "Postimees" redakcijas atļauju. Raksts oriģinālvalodā lasāms šeit.