Viedokļi

Foto no personīgā arhīva
3. maijs 2022 / komentāri 0

Dzelzs debesis*

* Paolo Nutini dziesma "iron sky", kas dzirdēta 1. aprīlī un atbilda visa mēneša noskaņojumam...

1. aprīlis

Liepāja. Visu aizvadīto nedēļu strādājām divatā ar Egonu [1]. Pārējie aktieri ir aizņemti. Vakarā divatā dodamies uz Rīgu. Egons ļauj braukt pie savas Tundras stūres.

2. aprīlis

Rīga. Līva man nogrieza matus. Tagad tie ir nedaudz īsāki. Pēc tam nospēlēju izrādi.

3. aprīlis

Brīva diena mājās. Pavadu to kopā ar ģimeni. Vakarā ar sievu dodamies skatīties izrādi.

5. aprīlis

Liepāja. Reinis [2] pielaiko pats savus kostīmus. Pēc tam tos pielaiko aktieri.

7. aprīlis

Kartīte, nevis kartiņa.

8.aprīlis

Man ļoti patīk strādāt komandā ar Elmāru [3], Reini un Līgu [4]. Vakarā dodamies uz Rīgu.

9. aprīlis

Ar Kalsnavas florbola komandu izcīnām zeltu Latvijas florbola čempionāta 2. līgā. Pirmo reizi komandas 15 gadu pastāvēšanas vēsturē. Uz spēli Lielvārdē bija ieradušies divi lielie autobusi ar faniem no Kalsnavas. Visi bija ģērbušies kreklos spilgti dzeltenā un zilā krāsā. Tā mēs atpazinām savējos tribīnēs.

10. aprīlis

Gājputni ir vistas, strausi un pingvīni. Putni, kas atgriežas no siltajām zemēm, ir lidputni.

12. aprīlis

Liepājā notiek “Grimmu” skatuves uzbūve. Elmārs jau ir tur. Mēs ar Reini braucam naktī. Pa ceļam ir tik bieza migla, ka nevar redzēt asfaltu.

Skats no izrādes "Grimmi" (2022, rež. E. Seņkovs) // Foto – Justīne Grinberga

13. aprīlis

Jaunrade Grimmu pasaku iespaidā.

Reiz divi cilvēki sarunājās. Viņi runāja vienā valodā. Runāja, runāja, bet viens otru tā arī nesaprata. Tad viens no viņiem sāka raudāt. Otrais domāja, ka pirmais ir bēdīgs. Bet viņš nemaz nebija bēdīgs. Tās bija prieka asaras. Otrais aiz līdzjūtības sāka raudāt, bet pirmais sadusmojās, jo domāja, ka otrais izsmej viņa prieku. Tad viņi abi beidza raudāt un skatījās viens uz otru. Skatījās, skatījās, līdz izšķīrās.

14. aprīlis

Jaunrade Grimmu pasaku iespaidā 2.

Reiz dārzā vairāki bērni spēlējās. Viņus pieskatīja kāda jauka dārzniece. Viņa bērniem ļāva skraidīt pa dārzu, baudīt augļus no jebkura augļu koka un dzert ūdeni no jebkuras akas. Vienīgais, ko bērni nedrīkstēja darīt, – pārkāpt slieksni. Tas bija lielisks dārzs, līdz gadījās tā, ka viens no bērniem tomēr slieksni pārkāpa. Jaukā dārzniece kļuva nikna. Viņa sasēdināja visus bērnus aplī un to, kurš bija slieksni pārkāpis, izsauca apļa vidū. Tad viņa saķēra bērnu aiz auss un atrāva to no galvas. Pārējie bērni briesmīgi izbijās, taču neuzdrošinājās izdvest ne skaņas. Tā bērns, kurš neklausīja, palika bez auss.

15. aprīlis

Lielā Piektdiena. Šodien notiek mēģinājums, lai visiem būtu trīs brīvas dienas pēc tam. Vakarā braucam uz Rīgu.

16. aprīlis

Klusā sestdiena. Daudzdzīvokļu mājā, kurā es dzīvoju, jau kādu laiku ievākusies ukraiņu ģimene. Šodien no rīta redzēju, ka pret viņu mašīnas priekšējo stiklu ir izšķaidītas olas. Ceru, ka to neizdarīja mani kaimiņi, taču tajā pašā laikā mani tas nemaz nepārsteigtu.

18. aprīlis

Mēģināju nopirkt apavus. Mēģinājums noslēdzās ar neveiksmi. Nenopirku. Toties dzirdēju divu vīriešu sarunu, kuri apavu veikalā laikoja brilles bez stikliem: – Man šitās ne pārāk labi izskatās… –Tev vienkārši viņas jāvalkā ar attieksmi, un būs fine! Tici man!

Vakarā ar Elmāru, Reini un Līgu braucam uz Liepāju.

19. aprīlis

Liekam kopā pirmo un otro cēlienu ar mūziķiem. Darbs raiti iet uz priekšu. Astoņos vakarā no Rīgas atbrauc Agris [5]. Kopā no Liepājas dodamies uz Viļņu. Desmit kilometrus pirms Latvijas-Lietuvas robežas atceros, ka mana pase ir Rīgā, nevis manā kabatā. Protams, ka no visām robežu šķērsojošajām mašīnām tiek apstādināta tieši mūsējā. 40 minūtes gaidām, kamēr robežsargi pārbauda mašīnas dokumentus un sagatavo papīrus, kuros norādīts, ka Latvijas pilsonis šķērso robežu bez personu apliecinoša dokumenta. Lietuvieši izrādās netverami jauki, un tieku cauri ar padomu nākotnē neatstāt pasi mājās. Es apsolu turpmāk to vienmēr ņemt līdzi. Novēlam viens otram izdevušos vakaru un šķiramies kā draugi.

20. aprīlis

Nopirku apavus Viļņā. Pēc tam spēlējam izrādi “Divas garāžas” [6]. Zāle ir izpārdota. Lietuvieši skatās, kā latvieši un igauņi spēlē teātri. Pēc izrādes seko stundu gara diskusija ar skatītājiem. Kādam no viņiem aizķēries teikums par bailēm un spēli: Fear has no rules. So you need to make your fear into a game. Game has rules. And if you know the rules, you can win. [7]

Skats no izrādes "Divas garāžas" (2021, rež. E. Seņkovs) // Foto – Ilja Smirnov

21. aprīlis

Džentlmenis ir vīrietis, kurš māk spēlēt akordeonu, taču izvēlas to nedarīt.

Ar Agri no rīta paēdam brokastis viesnīcā un braucam no Viļņas uz Liepāju. Vakarā “Grimmiem” ir caurlaide. Agris ir viens no pirmajiem skatītājiem.

22. aprīlis

Ģenerālmēģinājums. Viena skatītāja aizcērt durvis pirmā cēliena pusē. Pēc otrā cēliena skatītāji ceļas kājās un aplaudē.

23. aprīlis

Pirmizrādes diena. No rīta kafejnīcā “Darbnīca” satieku Reini, Elmāru, Edgaru [8], Maiju [9] un Līgu. Visu izrādes radošo komandu. Neviens iepriekš nav sarunājis te tikties. Visi vienā laikā izdomājuši paēst brokastis vienā un tajā pašā vietā.

Vakarā visi velta viens otram labus un, kas nav mazsvarīgi, pelnītus vārdus. Ikdienā, kamēr skrienam un brienam, labo skaļi izsakām reti. Vajadzētu biežāk. Liepājas teātra aktieri patiesi iedvesmo.

“Es neesmu vāja, bet man patīk labas beigas.” /Teicējs/

24. aprīlis

Ar Agnesi atceļā no Liepājas iebraucam Kuldīgā pavērot, kā lec vimbas. Nekad nebiju to redzējis. Tās tiešām vienkārši ņem un lec!

26. aprīlis

Kruasāns, kruaugša, kruapakša, krualeja. Kruasāns – kruasāni. Kruasāļš - kruasāļi.

27. aprīlis

Dodos skatīties KVADRIFRONA “Ciešamo kārtu”. Kamēr pie ieejas smēķēju, piestreipuļo kāds kungs. Saka, ka jau labu laiku ilgojas pēc dūma. Pieprasa cigareti. Atveru etviju, izņemu no tās cigareti un pasniedzu kungam. Kungs pateicas un saka, ka viņu visi šeit pazīstot un, paldies Dievam, cienot. Es atbildu, ka tas ir apsveicami. Kungs piekrīt un sniedz man roku. Manas rokas ir pilnas, tāpēc sarokošanās vietā viegli paliecu galvu. Kungam ar to ir gana, un viņš dodas prom, soļus liekot vienu pāri otram. Izrāde man patika.

28. aprīlis

Latvijas pirmizrāde “Divām garāžām”.

29. aprīlis

Latvijas otrizrāde “Divām garāžām”. Pēc tam parādām igauņiem “Ezīti miglā”.

30. aprīlis

Aprīļa pēdējā diena.

 


[1] Liepājas teātra aktieris Egons Dombrovskis – red. piez.
[2] Izrādes “Grimmi” scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Reinis Suhanovs – red. piez.
[3] Izrādes “Grimmi” režisors Elmārs Seņkovs – red. piez.
[4] Izrādes “Grimmi” mākslinieka asistente Līga Zepa – red. piez.
[5] Aktieris Agris Krapivņickis – red. piez.
[6] Izrāde Kaks garaaži – latviešu teātra trupas “EsARTE” kopražojums ar igauņu teātra platformu Vaba Lava, rež. Elmārs Seņkovs, 2021 – red. piez.
[7] “Bailēm nav noteikumu. Tāpēc bailes ir jāpārvērš par spēli. Spēlei ir noteikumi. Un, ja jūs zināt noteikumus, jūs varat uzvarēt.” (Tulk. no angļu val.)
[8] Izrādes “Grimmi” komponists Edgars Mākens – red. piez.
[9] Mūziķe Maija Ušča – red. piez.

 

Rakstīt atsauksmi