„Pūt, vējiņi!” skatoties

Mala, ka mala! Bāc! Atveras priekškars, un smukajām malējiņām kājas pa gaisu. Nu, dikti tos Daugavas Laiviniekus nogaidījušās – svārki rautin raujas. Baltas biksītes vien redzamas. Bāc! Bāc! Varēja takš būt krāsainas. Bāc! Bāc- ba-da-dāc! Pilnīgi sirds salecās! Tad nāk divas dūjiņas ar divdūjiņām. Man asaras acīs. Bāāāāc! Meitu mājas saimniece, mamma visām malējām. Tāda šerpa, šerpa. Īsta Mēdeja. - Šitā vis nebūs, tautieti – pieraujies! Un šamais pieraujas ar’, nu vai zin’! Smuks un stalts tas daugavietis kā no akadēmijas! Un vesels pulks bāleliņu šim līdz. Un visi grib. Stāv tā kā tādi sarkanie streļķi. Varonīgi un pacilāti. - Pavei! Te ir manta! - Un ir ar! Šitādas smukas meitas un vīrietīgs brašums sen nau matīts. Man domāt – uz Liepājas teātra skatuves! Un visi kustās, dzied... Pat vidējā paaudze! Balsīs. Un kā šamie danco! Tā sinhroni, sinhroni! Nemaz neticu, ka tā var teātrī raut vaļā! Tik daudzās mēlēs. Un atkal danco! Tā pa smuko. Pat Daile nevar turēt līdz. Nu, tas daugavietis! A’ viņš grib! Grib! Un tā pa īstam. Un dabūs ar! Mēs tak paši lasījuši (skolotāja stāstīja). - Šitā vis nebūs, tautieti! -Es ar’ Baibiņu gribu! -Vai liksies mierā! - Un vienu mirkli skaties – meitenei ar’ svārki augšā, baltas biksiņas. Tā, ar tām brošām, vicina kulakus un rāda, ko var. Kaislības iet maltuvē ne pa knapu. Un atkal danco! Tādu energetņiku, ka turies! Kalnus var gāzt! Tā tev nau pastaiga ar lietussargiem. 13. janvārī Valdīšanas Namu varētu nonest. Miers un Bērziņš! Āmen! Laivas šūpojas. Augšā, lejā. Lielā maltuve griežas un zvaigznes zib gar acīm. Bet neiedomājies tik dziedāt – Zib mūža rats... (ar izrietošām sekām) Un nau nekāds Mūža rats. Tā nau diskotēka – tā ir Vilkārša maltuve. Un nau te nekāds Raimonds! Tas ir Lācis! Un skaidri jūtams, ka latvietis integrējies. Eiropā. Meldiņi iz visām tautām. Zvaigznītes, pavei, kā pa karogu skraida. Un tad nāk Uldis. Un rokās dus Baibiņa. Pār tādu smuku tiltiņu. Abiem mati slapji. Laikam Daugavā bijuši. Gatiņš gatavs. Mī un žē! Iet jau uz beigām! Un dzied, ka neaizklausīties. Dejotāji uzgriež tādu tra-ta-tā! Viss...

 

Baiba - Aija Andrejeva, Gatiņš - Kaspars Kārkliņš // Foto - Ziedonis Safronovs

 

Nu, nāk klanīties! Ne jau tā kautrīgi, bet... Ar cieņu. Kā Galvaspilsētā. Jāceļas vien kājās. Plaukstas no klapēšanas sarkanas. Piere rasā. Džimlai rūdi rasā! Paskrēja kā viens acu mirklis! Un ar tādu atdevi, ka katram skatītājam skaidrs – par ko naudu maksājis. Kaut kas tāds Liepājas teātrī nau bijis! Biļetes janvārī izpārdotas. Ja nu februārī... Pilnīgs anšlāgs. Velk uz dzimto ledusskapi. Kādu gurķi vai gaļīti. Miegs pēc šitā pagalam. Paskatīšos Dejotāju tumsā. Nevaru atrast. Iegūgloju PŪT VĒJIŅI. Ko tad citi saka? Diez, Ojārs par to pašu?

---