Avotu iela: vietu ierādītāja piezīmes
Piezīmes par "Teātra TT” un LKA staigājamo izrādi "Avotu iela”
Avotu iela ir apbrīnojami daudz kāzu salonu un bailes no diennakts tumšā laika. Avotu iela ir sapuvuši iekšpagalmi un nočņiki. Avotu iela ir 22. trolejbuss un skaļas balsis. Tagad Avotu iela ir arī skatuve teātrim. Kā savdabīgs vietu ierādītājs (saukts arī ne visai glaimojošajā vārdā "vadātājs") piedalījos staigājamās izrādes "Avotu iela" pirmizrādē, kas pārsteidza skatītājus ar formātu, kuru bieži negadās redzēt. Izrādes apmeklētāji pārvietojas no viena punkta līdz nākamajam un iegriežas dažādos Avotu ielas iekšpagalmos un iestādes. Katra izrāde ilgst aptuveni desmit minūtes, un skatītāju grupas tās izstaigā katra savā secībā. Vienīgā saistviela starp šiem priekšnesumiem ir pati iela un tās savdabīgais šarms.
Bez Avotu pamatskolas, kas ir izrādes sākuma un beigu punkts, lugas atdzīvojas sešās improvizētās skatuvēs, blakus aktīvai satiksmei, samulsušiem vai bravūrīgi noskaņotiem ļaudīm un tantēm, kuras ar aizdomām skatās pa aizkaru spraugu. Kā brīvprātīgais grupu gids darbojos divas dienas (ģenerālmēģinājumā un pirmizrādē), līdz ar to biju lieciniece tam, cik efektīgs ir šāda veida iestudējums, pateicoties tieši aktieru reakcijai uz dzīvo scenogrāfiju un cilvēkiem. Protams, visu laiku pastāv risks, ka var rasties problēmas, kas liks izrādi apturēt, tāpēc aktieru darbs kļūst īpaši sarežģīts. Tieši šo iemeslu dēļ vēl ģenerālmēģinājumā daži no iestudējumiem šķita nedaudz neveikli, tomēr ar katrām nākamajām desmit minūtēm izrādes kļūst savām vietām arvien piederīgākas, līdz pieņem vidi kā iestudējuma sastāvdaļu. Rezultātā daži no uzvedumiem, kuri stāsta par tēmām, kas drīzāk uzskatāmas par smagām, nevis smieklīgām, uzjautrina skatītājus, pateicoties ielas komunikācijai ar aktieriem.
Kā viens no spilgtākajiem piemēriem jāmin Akvelīnas Līvmanes priekšnesums izrādē "Saldais" (teksts: Inga Gaile, režija: Intars Rešetins), kurā aktrise kliedz uz meiteni, kas pēc lugas sižeta, iespējams, ir viņas mazmeita (Marija Linarte), bet šiem dusmīgajiem saucieniem atbild kungi, kuri mierīgi gribējuši atstāt pudeles taras nodošanas punktā. Sākotnēji skatītāji par šo notikumu pavērsienu ir ļoti pārsteigti, cits pat satrūkstas, nobīstoties no aktrises niknuma, tomēr agri vai vēlu šīs dažādās reakcijas pārvēršas smieklos, pat tad, ja lugas beigas grūti uzskatīt par priecīgām.
Uz blakus parādībām nākas reaģēt arī aktieriem Mārtiņam Upeniekam un Ingai Tropai izrādē "Miroņgalva" (teksts: Laura Luņeva, režija: Kristīne Logina), kurā divi jaunieši risina savas attiecības, līdz saprot, ka kopīga nākotne visdrīzāk nav iespējama. Šajā iestudējumā skatītājam ir jāvirzās līdzi aktieriem, kuri nemitīgi pārvietojas. Tā kā luga tiek atdzīvināta salīdzinoši klusā, labi paslēptā iekšpagalmā, garāmgājēju vietā tajā iesaistās laikapstākļi, piemēram, krusa, kas pirmizrādē lika Mārtiņam Upeniekam atbrīvoties no krekla un kopā ar Ingu Tropu izspēlēt ainu zem nokrišņiem, padarot šo rūgto stāstu vismaz vizuāli romantisku.
Iejusties dažādajos Avotu ielas tēlos aktierus netraucē bariņš, kas pusaplī sastājies ap kādas sētas stūri, vai grūti izskaidrojamas epizodes dramaturga rakstītajā darbā. Vairākās sarunās ar cilvēkiem, kuri izstaigājuši Avotu ielas teātra maršrutu, kā viens no pārliecinošākajiem un aizkustinošākajiem uzvedumiem tika minēts Madaras Rampānes rakstītais un Justīnes Vaivodes režisētais stāsts "Avotu brāļi", kurā aktieri Toms Auniņš un Madars Zvagulis risina divu brāļu attiecības, paralēli meklējot zālienā pazudušu zobu. Abi puiši, kuri mēģina saprast, ko darīt nākotnē – palikt savā stūrīti vai braukt meklēt laimi uz citām zemēm – uzrunā daudzus, jo šķiet savā ziņā pazīstami, patiesi un ļoti reāli.
Ar katru skatīšanās reizi citādāks un līdz ar to arī interesantāks kļūst iestudējums "Te nav Bombeja" (teksts: Ansels Kaugers, režija: Mārtiņš Zariņš), kur sarunu starp iereibušu policistu un nelaimīgu strādnieku atdzīvina Varis Piņķis un Klāvs Mellis. Šis priekšnesums notiek vistuvāk pašai ielai, līdz ar to bieži vien aktieriem nākas uz mirkli pieklust, ļaujot garām pabraukt ātrajai palīdzībai vai īpaši trokšņainam motociklam. Iespējams, tāpēc izrādē redzamais sniegums pirmajās reizes šķiet nedaudz neveikls. Tiesa, ar laiku arī tas iegulst savā vietā. Ģenerālmēģinājumā nācās pat piedzīvot policijas ierašanos, kas nebija apmierināta ar to, ka Vairs Piņķis tērpies viņu tumši zilajā formas tērpā.
Savukārt daudz mulsuma, kā arī smieklu radīja ziedu salonā notiekošais "Dzejnieks" (teksts: Lauris Gundars, režija: Māra Ribkinska), kur biedējošu puķu pārdevēju atveido Anete Saulīte, bet pārlieku aizrautīgu "dzejnieku" – Kaspars Dumburs. Iestudējums uzdod un atstāj neatbildētus vairākus jautājumus, lai gan aktieri savām lomām izvēlēti ļoti trāpīgi.
Vislielāko attīstību no ģenerālmēģinājuma līdz pirmizrādei piedzīvo Justīnes Kļavas rakstītā un Toma Treiņa režisētā luga "Mc Makarovs". Ja sākumā šķita, ka aktieri Ance Muižniece un Henrijs Arājs vēl īsti nebija iejutušies skaņas un gaismas tehniku veikalā "Discomania", tad ar laiku viņi veiksmīgi apdzīvoja savus tēlus un vidi. Šis iestudējums ārēji šķiet uzjautrinošs, tomēr patiesībā runā par divu jauniešu (varētu pat teikt – bērnu) mēģinājumiem izrauties no tiem apstākļiem, kurus dzīve un ģimene viņiem piespēlējusi.
Rezultātā visi šie stāsti un tajos iesaistītie cilvēki izpildīja vienu no galvenajiem izrādes uzdevumiem – parādīja, ka Avotu iela nav sveša Rīgai un tās centram, bet ir tāda pati kā citas ielas – ar saviem stāstiem, sapņiem, sāpēm un priekiem. Un, lai gan bieži vien tā rada neomulīgu vai nedrošu sajūtu, tās cilvēki ir tikpat dzīvi un nobijušies kā jebkur citur, un ir derīgi nolaisties no saviem augstumiem, lai redzētu visu Rīgu, jo citādāk tā nav īsta pilsēta. Kā jau par to liecina "Avotu ielas" noslēgums pamatskolas aktu zālē – visi avoti saplūst kopā, lai veidotu lielāku plūsmu, kura sastāv ne tikai no tīra, skaidra ūdens, bet arī dūņām, akmeņiem vai pat atkritumiem. Diemžēl šo sezonu iespēja iekāpt šajā plūsmā jau ir pagājusi, taču pastāv cerība, ka tā atgriezīsies rudenī.
Raksta autore – LKA bakalauru studiju programmas Drāmas un teksta apakšprogrammas 1. kursa studente
Rakstīt atsauksmi