Kroders.lv 21.04.2020

Mūžībā aizgājusi teātra kritiķe un zinātniece Silvija Radzobe

21. aprīlī īsi pirms 70 dzimšanas dienas mūžībā aizgājusi teātra kritiķe un zinātniece Silvija Radzobe (1950-2020).

Silvija Radzobe dzimusi 1950. gada 29. aprīlī Talsos. Latviešu teātra kritiķe, teātra un literatūrzinātniece, profesore, rakstniece, zinātnisko monogrāfiju autore un kolektīvu zinātnisko pētījumu vadītāja. Absolvējusi Latvijas Valsts universitāti, gadu strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Limbažu 1. vidusskolā. No 1974. līdz 1980. gadam bijusi redaktore izdevniecībā “Liesma”, almanaha “Teātris un Dzīve” sastādītāja (1983-1992). Darbojusies Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Kopš 1991. gada vadījusi Teātra un kino vēstures un teorijas katedru Latvijas Universitātes Filoloģijas, tagad Humanitāro zinātņu fakultātē, Latvijas Universitātes profesore.

Latvijas Universitātē izveidojusi teātra zinātnes novirzienu, kur apmācījusi topošos teātra kritiķus, tādējādi izglītojot vairākas teātra kritiķu paaudzes.

Publicējusi vairāk nekā 5000 populārzinātnisku recenziju un rakstu.

Autores sarakstīto grāmatu lokā ir gan teātrim, gan literatūrai veltīti pētījumi: “Cilvēks un laiks G. Priedes lugās” (1982), “”Brošūra par manu naidu” (1990), “Uz skatuves un aiz kulisēm” (2011), “”Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks” (2017) u. c. Vadījusi un kopā ar kolēģiem sarakstījusi zinātniskās monogrāfijas "Latvijas teātris. 70. gadi" (1993), "Latvijas teātris. 80. gadi" (1995), "20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā" (2002), “Postmodernisms teātrī un drāmā” (2004), “Teātra režija Baltijā” (2006), “Latvijas teātris: 20. gs. 90. gadi un gadsimtu mija” (2007), “Teātra režija pasaulē” (2009), “Latvijas jaunā režija” (2015). Zinātnieces pēdējais vadītais projekts – apjomīgā kolektīvā grāmata “100 izcili Latvijas aktieri” (2019), kurā piedalījušies kopumā 22 autori, dažādu paaudžu latviešu teātra zinātnieki un kritiķi.

Autores radošā darba mīlestība ir piederējusi vairākiem literātiem, īpaši izceļot Aleksandru Čaku, Imantu Ziedoni un Mihailu Bulgakovu.

Bijusi Latvijas Teātra darbinieku savienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2009). Saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par kolektīvā pētījuma "Teātra režija Baltijā" vadīšanu (2007). 2020. gadā ieguvusi Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā.

Portālā KrodersLV lasāmas vairāk nekā 60 Silvijas Radzobes recenzijas, raksti, pētījumi.

 

KrodersLV redakcija izsaka līdzjūtību kritiķes tuviniekiem, kolēģiem un talanta cienītājiem.

Drukāt 

Citi šī autora raksti

Arhīvs

Ja nevari kaut ko atrast, meklē ARHĪVĀ

Meklēt