Par teātri

Publicitātes foto
17. marts 2022 / komentāri 0

2022. gada teātra jubilāri

Arī šogad turpinām atcerēties latvijā zināmas personības viņu apaļajās jubilejās.

2022. gada janvāris.

4. janvārī 90 gadu jubileja teātra un kino kritiķei, tulkotājai, žurnālistei MAIJAI AUGSTKALNAI (1932–2007)!

Teātra kritiķe Maija Augstkalna // Foto – publicitātes foto.

Maija Augstkalna dzimusi 1932. gada 4. janvārī feldšera un medicīnas māsas ģimenē. Izglītību ieguvusi Rīgas Franču licejā, Rīgas 36. vidusskolā, Maksima Gorkija Literatūras institūtā, Rīgas 2. vidusskolā un Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Žurnālistikas studijā.

Strādājusi par literāro līdzstrādnieci laikrakstā „Padomju Jaunatne” un žurnālā „Dadzis”, kā arī par teātra un kino nodaļas vecāko redaktori žurnālā „Māksla”. Vēl strādājusi Jaunatnes teātrī par literārās daļas vadītāju, vadījusi televīzijas raidījumu ciklu „Multiplikācijas tēlu pasaulē” un lasījusi lekcijas teātra zinātnē.

Interese par teātri Maijai Augstkalnai radusies jau skolas laikā, kur nozīmīga personība bijusi Rīgas 2. vidusskolas literatūras skolotājs un rakstnieks Jūlijs Sīlis – viņš bijis tas, kurš veicināja interesi tieši par dramaturģiju. Tulkojusi lugas no vācu, angļu un krievu valodas, kā arī rakstījusi teātra un kino kritikas presē. Sarakstījusi arī vairākas biogrāfiska rakstura grāmatas par Latvijas teātra aktieriem, viena no novērtētākajām grāmatām ir par režisoru Arnoldu Burovu. Pirmā kritikas publikācija bijusi „„Aizsprosts” jauna čehoslovāku mākslas filma” (1951), sarakstījusi tādus biogrāfiskus darbus kā „Vija Artmane” (1962), „Uldis Pūcītis” (1969), „Arnolds Burovs un viņa lelles” (1986), „Edgars Liepiņš” (1990).

„Kā kino, tā teātra mākslā Maija Augstkalna iestājusies par dzīves un daiļrades patiesību jau ilgi pirms tonizējošiem lēmumiem. Kritiķe runā par neizdevīgām tēmām, par kurām mēdz klusēt vai izteikties ‘nepievienojušos’ līmenī. [..] Un vēl materiāla ‘aptaustīšana’, kas rada īpašu uzticību — mēs jūtam, ka viss, par ko Maija Augstkalna raksta, ir pašas redzēts, dzirdēts, līdzdzīvots un līdzdomāts,” tā par M. Augstkalnu Aija Štosa.

Par Maiju Augstkalnu vari izlasīt: https://makslinieki.lv/profile/Maija-Augstkalna/

4. janvārī 100 gadu jubileja rakstniekam, literatūrktitiķim JĀNIM KALNIŅAM (19222000)!

Rakstnieks Jānis Kalniņš // Foto – publicitātes foto

Jānis Kalniņš dzimis 1922. gada 4. janvārī Ropažos zemnieka Jāņa Kalniņa ģimenē. Izglītību ieguvis Ropažu pamatskolā, J. Raiņa vakara vidusskolā, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā. Bijis laikraksta „Cīņa” literārais līdzstrādnieks, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks, Tekstoloģijas sektora vadītājs, Rakstnieku savienības biedrs, institūta direktors. Uzrakstījis daudz biogrāfisku grāmatu, kā arī kinoscenārijus Rīgas kinostudijas filmām „Mērnieku laiki” (1968) un „Nāves ēnā” (1971).

Rakstījis recenzijas par teātra izrādēm preses izdevumos, piemēram, laikrakstā „Cīņa” 1950. gadā publicējis recenziju „Luga par padomju jaunatni”, kā arī sniedzis teātra sezonu apskatus almanahā „Teātris un Dzīve” (1957–1962). Sarakstījis tādus zinātniskos darbus par teātri un dramaturģiju kā „Satīras asajā gaismā: Andreja Upīša komēdijas” (1957), „Rainis — derīgais un nederīgais: kādas inkvizīcijas sakarā (esejas)” (1999), „Andreja Upīša simtgadei” (1977), „Raini, 125” (1990).

„[..] jaunībā ar aizrautību pievērsies teātrim kā raksturu divatnības tiešākajam atklājējam, mācījies skepsi un atturību vērtējumos, pētīdams Andreja Upīša satīras, un visbeidzot, nonācis darbā pie Raiņa kopoto rakstu tekstiem, Jānis Kalniņš ieguva to gudro un apvaldīto vērtētāja skatienu, kas neļaujas ne pārjūsmībai, ne paļām. Viņa teātra recenzijas bija mierīgas un izsvērtas. Viņa priekšlikumi literārā mantojuma apguvē balstījās uz paša spriedumiem, apsverot un aizstāvot paša izstrādātu faktu interpretāciju,” tā Saulcerīte Viese par Jāni Kalniņu.

Iesakām izlasīt Jāņa Kalniņa recenziju: http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:131284|article:DIVL242|query:par%20padomju%20jaunatni%20Jaunatnes

6. janvārī 30 gadu jubileju svin Latvijas Nacionālā teātra aktrise AGNESE BUDOVSKA!

Aktrise Agnese Budovska // Foto – publicitātes foto

Agnese Budovska dzimusi 1992. gada 6. janvārī. Izglītību ieguvusi Rīgas Kultūru vidusskolā un Latvijas Kultūras akadēmijā Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 2014. gada.

 Nacionālajā teātrī spēlējusi daudz lomu, piemēram, bijusi Zelmiņa „Indrānos” (2013), Jūlika „Liliomā” (2013), Euhēnija Domingo del Arko „Miglā” (2014), Sallija Boulsa „Kabarē” (2014), Marianne „Vīnes meža stāstos” (2015), Ragana, Baltā meita „Ugunī un naktī” (2015), Solveiga „Pērā Gintā” (2016), Emīlija, Lielbērzu saimniece „Trīnē” (2017), Terēze Augustīne Sokolovska „Klūgu mūkā” (2017), Salome, Hērodijas meita „Salomē” (2018), Henna Suvanto, žurnāliste „Finlandizācijā” (2019), Inta, Magdalēna „Vīrā, kas zināja čūsku vārdus” (2021) u. c.

„Neikdienišķs talants, intuīcija, jūtīgums, sievišķīgs trauslums, garīgs spēks, gaumes izjūta, muzikalitāte, šarms — Agnesei dots viss, lai ar savu darbu rakstītu spožas lappuses ne tikai Nacionālā teātra, bet Latvijas mākslas vēsturē,” tā par Agnesi rakstīts Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā.

Vairāk par aktrisi lasi: https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/agnese-budovska

Iesakām arī noklausīties Vara Braslas un Agneses Budovskas sarunu: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/

12. janvārī teātra un kino kritiķim NORMUNDAM NAUMANIM (1962–2014) — 60!

Teātra kritiķis Normunds Naumanis // Foto – publicitātes foto

Normunds Naumanis dzimis 1962. gada 12. janvārī Skrundā. Izglītību ieguvis Rudbāržu astoņgadīgajā skolā, Rīgas 64. vidusskolā un Maskavas Valsts teātra institūtā. Strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (1985–1987), laikrakstā „Diena”, Nacionālajā kino centrā, bijis žurnāla „Avots” redaktors (1987–1991). Bijis Latvijas Kinematogrāfijas savienības, Latvijas Teātra darbinieku savienības un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs.

N. Naumanis ir viens no ražīgākajiem latviešu jaunākā laika teātra un kino kritiķiem — viņam ir vairāk nekā 5000 publikāciju tādos laikrakstos kā „Nakts”, “Padomju Jaunatne”,  „Literatūra un Māksla”, „Kultūras Forums”, „Diena” u. c., žurnālos „Operas ziņas”, „Santa”, „Avots”, „Kino”, „Kinoraksti” u. c. Sarakstījis neskaitāmus kino, teātra un vizuālo mākslu katalogu tekstus, zinātniskās publikācijas izdevumā “XX gadsimta teātra vēsture pasaulē un Latvijā”, bijis sastādītājs un teksta autors grāmatai „Ilmārs Blumbergs. Teātris” (2002), sarakstījis arī tādus darbus kā „365 Dienas filmas” (2005), „Personības, parādības personīgi” (2009) u. c.

2015. gada februārī tika nodibināta Normunda Naumaņa biedrība, iedibināta arī ikgadēja Naumaņa balva kritikā, ko piešķir „NN naktī” ap kritiķa dzimšanas dienas laiku.

„Izrādei, kā jebkuram mākslas darbam, ir jābūt noslēpumam un mīklai. Ir jābūt nepareizībai, jā, sava veida kroplībai, kas to padara par mākslas darbu. Man ir tāda teorijas trepīte, pa kuru savā apziņā pietuvojos mākslas darbam un novērtēju kā labu. Pirmais pakāpiens — tas, ka tu saproti, kāpēc šie cilvēki šo gabalu šobrīd ir iestudējuši. Un te jau latviešu teātrī ir pirmais lielais atbirums. Tu elementāri nesaproti, kāpēc tev to rāda. Ar prātu jau saproti - šis pilda kasi, šitas bērniņiem, šis — tīrā māksla utt.,” par mākslas kritiku teicis Normunds Naumanis.

14. janvārī 400 gadu jubileja franču dramaturgam, rakstniekam, aktierim un režisoram MOLJĒRAM (īstajā vārdā ŽANAM BATISTAM POKLĒNAM) (1622–1673)!

Dramaturgs Moljērs // Foto – publicitātes foto

Moljērs dzimis 1622. gada 15. janvārī Parīzē. Ar karaļa Luija XIV labvēlību 21 gada vecumā dibinājis trupu, Moljērs kļūst par sabiedrības izklaidētāju un vienlaikus izglītotāju Versaļas galmā. 

Moljērs ir franču klasicisma komēdijas aizsācējs, savos darbos talantīgi izmantojis franču farsa un itāļu delartiskās komēdijas tradīcijas, vienlaikus nevairīdamies no reālistiskas sava laika dzīves un sociālo tipāžu atveides. Moljēra lugu varoņi, kā Tartifs, Skapēns, Dons Žuans u. c., kļuvuši par arhetipiem, un viņa darbi joprojām atrodas pasaules teātru repertuārā.

Latvijas teātrī tapušais pirmais Moljēra lugas iestudējums — „Skopulis” tapa 1900. gadā Rīgas Latviešu teātrī. 1922. gadā par godu Moljēra 300. dzimšanas dienai „Skapēna nedarbus” Nacionālajā teātrī iestudēja Ernests Feldmanis, kurš arī atveidoja titullomu. Vairākus Moljēra varoņus (Kleants, Žoržs Dandēns, Žaks) Dailes teātrī ir atveidojis Pēteris Liepiņš, kuru var uzskatīt par vienu no visspilgtākajiem Moljēra lomu interpretiem latviešu teātrī. 2018. gadā Moljēra „Mizantrops” iestudēts Liepājas teātrī Viestura Meikšāna režijā.

Latvijas teātrī vairākkārt iestudēta arī Mihaila Bulgakova luga „Moljērs”, kas caur Moljēra personību piedāvā runāt ne tikai par teātra pasauli, bet mākslinieka un varas attiecībām. 1978. gadā Ādolfa Šapiro skatuves versijā Drāmas (Nacionālajā) teātrī Moljēra lomā iejutās teātra tābrīža vadītājs Alfreds Jaunušans, savukārt 2010. gadā Rolanda Atkočūna iestudējumā „Versaļas kods” Moljēru atveidoja Artūrs Skrastiņš.

Iesakām noklausīties Moljēra vienu no nozīmīgākajām lugām „Tartifs”: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ieludz-radioteatris/moljera-komedija-tartifs.a125440/

 

19. janvārī 70 gadu jubileja režisorei, aktrisei, literātei un tulkotājai MĀRAI ROZĪTEI!

Režisore un aktrise Māra Rozīte // Foto – publicitātes foto

Māra Rozīte dzimusi 1952. gada 19. janvārī Sidnejā literātes un skolotājas Austras Eihmanes un Pētera Eihmaņa ģimenē. Izglītību ieguvusi Benkstaunā, Sidnejas Latviešu biedrības vidusskolā, Adelaides Universitātē un Stokholmas Universitātē, mācījusies arī Elzas Siliņas latviešu skolā. Skolas gados piedalījusies dažādos literāros konkursos, kur ieguvusi dažādas godalgas, darbojusies arī teātra pasaulē, kur līdzdarbojusies Sidnejas Latviešu teātra izrādēs, asistējot režisoram Kārlim Gulbergam, tika iepazīti arī režijas pamati, kur pēc tam režijai pievērsusies arī pati.

Sidnejas Latviešu teātrī piedalījusies tādās izrādēs kā „Sidraba šķidrauts” (1968), „Princese Gundega un karalis Brusbārda” (1968), „Trīnes grēki” (1969), „Stalamīts un es” (1970), „Mačs Priekulis” (1973), „Troņa cēlājs” (1979). Tāpat bijusi režisore tādām izrādēm kā „Raidstacija” (1970), „Rīgas ragana” (1970), „Slepkava. Tās. Cerība” (1972). 1975. gadā kopā ar Juri Rozīti Melburnā izveidojusi teātra kopu Mālu ansamblis.

„[..] Rainis un Aspazija bija arī labi cilvēki, tas mūs neinteresē. Bet tieši tas ir ieinteresējis Māru Rozīti, un, liekot lietā savu Fantāziju un dokumentu studiju, viņa ir pacēlusi simbolu pasaulei piederošo ‘sidraba šķidrautu’, lai atdotu divām mūsu kultūras vēstures ievērojamām personām viņu cilvēciskos vaibstus. Vai tos nepazaudēt, tos atgūt arī nepieder pie daudzinātajām cilvēku tiesībām? [..] Vai izdevās? Jā. Ļoti labi izdevās. Tuvāks, saprotamāks kļuva Rainis, tuvāka — Aspazija. Ieraudzījām to, kā darbi atdalās no darba darītājiem, un kā darba darītāju ieceres, sapņi un kāres atdalās no literāri paustajām idejām, kļūst cilvēka līmeņa iegribas un kāres. [..] Tas ir ierosinājums. Tas ir mudinājums. Tas ir teātris, kas dzīvo,” tā Gunārs Irbe par M. Rozītes izrādi „Rainis un Aspazija. Ilūzijas”.

24. janvārī franču dramaturgam PJĒRAM OGISTĒNAM KARONAM de BOMARŠĒ (1732–1799) – 290!

 Franču dramaturgs Pjērs Ogistēns Karons de Bomaršē // Foto – publicitātes foto

Franču dramaturgs Pjērs de Bomaršē dzimis 1732. gada 24. janvārī Parīzē. Bijis izcils franču dramaturgs, arī diplomāts, izdevējs, mūziķis un daudz kas cits. Sarakstījis neskaitāmas lugas, kuras iestudē daudzos pasaules teātros vēl mūsdienās

Bomaršē „Figaro kāzas” ir visu laiku spožākā komēdija pasaules dramaturģijas vēsturē ar mīlestības likstām, galma intrigām, greizsirdības raisītiem pārpratumiem un, protams, ar francisku šarmu. Šī luga iestudēta arī vairākos Latvijas teātros, īpaši Latvijas Dramatiskajā teātrī. Arī Dailes teātrī Arnis Ozols iestudējis izrādi „Trakā diena jeb Figaro kāzas” (2001), Toties E. Feldmanisscen un A. Cimermanis Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējuši „Figaro kāzas jeb trakā diena” (1922). Viens no nesenākajiem uzvedumiem Volfganga Amadeja Mocarta opera „Figaro kāzas” (2014) Latvijas Nacionālajā operā.

29. janvārī 50 gadu jubileja aktierim EDGARAM LIPORAM!

Aktieris Edgars Lipors // Foto – publicitātes foto

Aktieris, muzikants, multimākslinieks Edgars Lipors dzimis 1972. gada 29. janvārī. Pašlaik viņš ir vīru kopas „VILKI”, danču mūzikas grupas „TREJDEVIŅI” un folkgrupas „Vīrs un Vārds” muzikālais vadītājs, dejas teātra kompānijas „STARSWELL” dalībnieks.

Vēl Edgars ir festivāla „VIDES DEJA” un „EJU MEKLĒT” organizators, kā arī kokļu izgatavošanas un tradicionālo danču vadīšanas meistars. Bijis arī Latvijas Leļļu teātra aktieris.

„Man šķiet ļoti interesanti panākt emocijas nevis ar pantomīmu vai vārdu, bet kustību un deju,” intervijā atzinis Edgars Lipors.

30. janvārī 70 gadu jubileja dramaturģei LELDEI STUMBREI!

Dramaturģe Lelde Stumbre // Foto – publicitātes foto

Lelde Stumbre dzimusi 1952. gada 30. janvārī Aucē. Izglītību ieguvusi Rīgas 5. vidusskolā un PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūtā. Sarakstījusi vairāk nekā 50 lugu.

Sarakstījusi neskaitāmas lugas, kas uzvestas vairākos Latvijas teātros, piemēram, Dailes teātrī tādas kā „Andersons” (1980), „Zīmējumi smiltīs” (1980), „Spalvas” (1995), „Laimīgā Blūmentāle” (2007), „Droši kā tankā” (2015) u. c. Latvijas Nacionālajā teātrī tādas kā „Bērni” (1982), „Ipolits” (1982), „Kronis” (1989), „Suns” (1992), „Sarkanmatainais kalps” (1987), „Saulriets” (2004), „Smiltāju mantinieki” (2008), „Mī.. mālēt” (2012) u. c. Valmieras teātrī iestudētas arī „Nākošpavasar” (1988, 2021), „Jānis” (1984), „Roze” (1992) u. c., toties Liepājas teātrī tādas kā „Divi forši suņi” (1994), „Pāris — nepāris” (2008) u. c. Iestudējumi bijuši ne tikai Latvijas teātros, bet arī citos, piemēram, Maskavā teātrī „Sovremennik”.

„Teātrim L. Stumbres mūžā ir īpaša nozīme. Viņas lugas daudz rādītas gan profesionālos, gan amatieru teātros, iestudētas televīzijā un radio, atšķirīgu mākslinieku personību iedzīvinātas. Teātris ir viņu mācījis un kalis, īpaši no tā laika, kad S. Moema „Lietus” dramatizējuma uzveduma sagatavošanā Leldei Stumbrei bija iespēja piedalīties režisores Māras Ķimeles mēģinājumos Valmieras teātrī,” tā rakstījis literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs.

 

2022. gada februāris.

7. februārī komponistam VALTAM PŪCEM 60!

Komponists Valts Pūce // Foto – publicitātes foto

Valts Pūce dzimis 1962. gada 7. februārī Rīgā režisora Voldemāra Pūces ģimenē. Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu un Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļu pedagogu Jura Kļaviņa, Ilgvara Matroža un Mendeļa Baša vadībā. Latvijas Autoru apvienības (LAA) valdes loceklis kopš 2000. gada. Latvijas Komponistu savienības (LKS) biedrs kopš 2006. gada.

Valts Pūce savos skaņdarbos savieno akadēmiskās mūzikas, popmūzikas un etniskās mūzikas ietekmes. Tostarp komponējis mūziku arī teātra izrādēm, tostarp tādiem iestudējumiem kā „Šveiks” (2000), „Burvis no Oza zemes” (2004), „Velniņi”, „Sūnu ciema zēni” (1999), „Ronja Laupītāja meita” (2002), „Sapņu pīpe” (2003) un citiem.

Iesakām noskatīties Dailes teātra izrādi „Sūnu ciema zēni” (1999), kur mūziku komponējis Valts Pūce: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.12.2017-teatriszip-ipasa-izlase-dailes-teatra-sunu-ciema-zeni-1999.id112425

Iesakām noklausīties vietnē spotify izrādes „Šveiks” dziesmas: https://open.spotify.com/album/4kOTqzL6WwsSZt8cdQTVOy

Vēl varat noklausīties nedaudz par komponistu šeit: https://www.youtube.com/watch?v=ItDgS02Z7q0

9. februārī Dailes teātra aktrisei LIDIJAI PUPUREI — 80!

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lidija Pupure // Foto – publicitātes foto

Lidija Pupure dzimusi 1942. gada 9. februārī Rīgā. Izglītību ieguvusi Rīgas 7. speciālajā arodskolā, 1962. gadā absolvējusi Dailes teātra III studiju, kā arī 1965 gadā beigusi Rīgas Vakara universitātes Estētikas un ētikas fakultāti. Dailes teātra aktrise kopš 1962. gada. Bijusi arī runas kultūras un skatuves runas pasniedzēja Valsts Kultūras darbinieku tehnikumā un Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas katedrā.

Spēlējusi neskaitāmas lomas gan Dailes teātrī, gan citos. Bijusi Baiba „Pūt, vējiņos!” (1962), Kristīne „Ugunī” (1963, 1966), Vera „Idiotā” (1969), Vizbulīte „Indulī un Ārijā” (1971), Marija „Īsā pamācībā mīlēšanā” (1973), lēdija Stafīlda „Lēdijas Vindermīnes vēdeklī” (1992), lēdija Mākbija „Ideālajā vīrā” (1997), Ivonnas tante “Ivonnā, Burgundijas princesē” (2007), Antonova „Saules bērnos” (2015), Smiļģa māte „Smiļģī” (2021) u. c. 

Vairākkārt tikusi nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai, tostarp par lomām izrādēs “Iespējamā tikšanās”, „Finita la comedia!”, „Ne tāds kā visi citi”, „Filadelfija, te es nāku!”. 2011./2012. gada sezonā saņēmusi balvu „Gada aktrise otrā plāna lomā” par Greisas lomu JRT izrādē „Vigīlija. Sapnis par nomodu”.

Aktrise darbojusies arī kino jomā, uz ekrāna atveidojot tādas lomas kā Pavadone „Velna ducī” (1962), Marta „Pagātnes atskaņās” (1970), Ciema iedzīvotāja „Vecās pagastmājas mistērijās” (2000), Māte „Naktssargā un veļasmazgātājā” (2002) u. c.

„Es spēlēju, sākot ar puiku lomām un beidzot ar Blaumaņa Kristīni un Vizbulīti. Bija gan traģiskas, gan komiskas, man uzticēja visu žanru lomas. Katram tāda laime nemaz nav. Mainās vadības, nāk ar saviem audzēkņiem, saviem uzstādījumiem, griež saprašanu citādāku. Man, par laimi, bijušas lomas, kurās es kā aktrise varēju augt un pilnveidoties,” atzinusi aktrise.

Iesakām arī noklausīties 9 jautājumus aktrisei: https://www.youtube.com/watch?v=gkbN6VODfRg un izlasīt Lidijas Pupures un Emīla Ralfa sarunu: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/gribetu-but-ka-balta-lapa-lidija-pupure-saruna-ar-toposo-aktieri-emilu-ralfu.a384219/

11. februārī teātra un kino aktierim TĀLIVALDIM ĀBOLIŅAM — 90 (1932–1991)!

Aktieris Tālivaldis Āboliņš // Foto – publicitātes foto

Tālivaldis Āboliņš dzimis 1932. gada 11. februārī Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas industriālajā politehnikumā, Latvijas Universitātē, kur apguvis inženiera profesiju, kā arī Maskavas Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtā. Par teātri interesējies jau skolas gados — piedalījies Rīgas Pionieru pils dramatiskajā pulciņā. Bijis Jaunatnes teātra aktieris no 1955. gada līdz 1991. gadam, kā arī filmējies vairākās Rīgas kinostudijas un citu studiju filmās.

Spēlējis neskaitāmas lomas Jaunatnes teātrī, piemēram, bijis Antiņš „Zelta zirgā”, Emīls „Emīlā un Berlīnes zēnos”, Mazais Lūrihs „Vārnu ielas republikā”, Mintauts „Indulī un Ārijā”, Jērs Maigums „Leģendā par Pūcesspieģeli”, Varis „Maijā un Paijā”, Brigella „Zaļajā putniņā” u. c. Toties spēlējis tādās filmās kā “Ilze” (1959), „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), „Īsa pamācība mīlēšanā” (1982), „Kad bremzes netur” (1984), „Dubultslazds” (1985), „Aizaugušā grāvī viegli krist” (1986), „Zītaru dzimta” (1989), „Mērnieku laiki” (1991) u. c.

Iesakām noklausīties: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dziedosa-aktiera-talivalza-abolina-85.-jubilejai-par-godu....a81756/

11. februārī aktierim un režisoram OĻĢERTAM DUNKERAM — 90 (1932–1997)!

Aktieris un režisors Oļģerts Dunkers // Foto – publicitātes foto

Oļģerts Dunkers dzimis 1932. gada 11. februārī Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas 16. pamatskolā, Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas Ļeņingradas Ostrovska institūtā. Bijis Jelgavas teātra aktieris, Valmieras Drāmas teātra režisors, veidojis arī Daugavpils Muzikāli dramatisko teātri ar latviešu un krievu trupu, mūziķiem un baletu. Pasniedzis arī režiju režiju Rīgas Valsts konservatorijā un bijis Rīgas kultūras nama režisors.

Režijā Oļģertu Dunkeru galvenokārt saistījuši romantisku varoņu dramatiskie pārdzīvojumi. Valmieras Drāmas teātrī iestudējis M. Sebastjana „Zvaigzne bez vārda”, K. Kalnarāja „Kuģi taujā ostas”, A. Kasonas „Septiņi kliedzieni okeāna vidū” (1958) u. c. Toties Daugavpils Muzikāli dramatiskā teātra latviešu trupā iestudējis tādas izrādes kā Viļa Lāča drāmu „Zeme un jūra”(1959), G. Figeireda lugu „Lapsa un vīnogas”, D. Dobričaņina lugu „Triju lakstīgalu ielā 17”, O. Andžānes-Zvirgzdiņas lugu „Aizšautais ērglis” u. c.

Kinorežisors Jānis Streičs par Oļģertu Dunkeru teicis: „Viņš bija Mākslinieks – visur. Patika būt publikas centrā, sagādāt citiem prieku, pārsteigumu, apžilbināt ar savas personības spožumu, asprātību. Un bija lielisks aktieris!”

Par režisoru vairāk lasi: http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Kino_un_teatra_darbinieki&cid=31&name=OLGERTS_DUNKERS_&aid=210

16. februārī 40 gadu jubileja scenogrāfam UĢIM BĒRZIŅAM!

Scenogrāfs Uģis Bērziņš // Foto – publicitātes foto

Uģis Bērziņš dzimis 1982. gada 16. februārī Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijas Audiovizuālajā un mediju mākslas scenogrāfijas nodaļā, Berlīnes Veisenzē Mākslas augstskolā Scenogrāfijas un kostīmu nodaļā, kā arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Mākslas vēstures un vizuālās mākslas skolotāju programmā.

Bijis scenogrāfs neskaitāmām izrādēm gan Nacionālajā teātrī, gan arī citos. Nacionālajā teātrī vienas no nozīmīgākajām izrādēm, kurām veidojis scenogrāfiju ir „Divu kungu kalps. Anno 1963” (2013), „Veiksmes stāsts” (2016), „Pēc beigām” (2016), „Svina garša” (2016), „Tikšanās vieta 2. pilsētas teātris” (2018), „Finlandizācija” (2019), „Perfektā teikuma nāve” (2021) u. c., toties izrādēm „Mērfijs” (2011), „Indrāni” (2013), „Cilvēki, lietas un vietas” (2017), „Mežainis” (2018) u. c. veidojis ne tikai scenogrāfiju, bet arī kostīmus. Bijis scenogrāfs arī tādu teātru izrādēs kā Dirty Deal teatro, Jaunais Rīgas teātris, Latvijas Leļļu teātris, Lietuvas Nacionālais Kauņas teātris, Liepājas teātris u. c.

„Mākslinieks, kas radoši spēj īstenot režisora ieceri vēl tās veidošanās stadijā un šķietami sadzīviskiem sižetiem un reālistiskiem stāstiem piešķirt negaidītu vizuālu ietērpu, neaizejot pārāk tālu no konkrētā laika un telpas. Uzticams režisora Valtera Sīļa ceļabiedrs mākslā,” tā par scenogrāfu rakstīts Nacionālā teātra mājaslapā.

Par scenogrāfu vairāk uzzini Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: https://teatris.lv/makslinieki/scenografi/ugis-berzins

18. februārī teātra un kino zinātniecei VALENTĪNAI FREIMANEI (19222018) 100!

Teātra zinātniece Valentīna Freimane // Foto – publicitātes foto

Valentīna Freimane dzimusi 1922. gada 18. februārī Rīgā. Izglītību ieguvusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultātē un Valsts Teātra mākslas institūtā Maskavā. Strādājusi Liepājas laikraksta „Komunists” redakcijā (1950–1963), Radio un televīzijas komitejas Dramatisko radio raidījumu redakcijā Rīgā (1963–1968), Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci (1968–1980). Bijusi arī teātra vēstures pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē.

Nodibinājusi un vadījusi Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju. Lasījusi arī lekcijas aktiermākslas vēsturē Berlīnes Brīvās universitātes Teātra zinātnes institūtā un kursos „Aktieris uz skatuves un kameras priekšā”.

Iesakām noskatīties videosižetu par Valentīnu Freimani: https://www.youtube.com/watch?v=eHUjQOjgJDg

18. februārī dzejniecei, dramaturģei, sabiedriskajai darbiniecei MĀRAI ZĀLĪTEI  70!

Dramaturģe Māra Zālīte // Foto – publicitātes foto.

Māra Zālīte dzimusi 1952. gada 18. februārī. Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1970–1975). Māra Zālīte ir viena no nozīmīgākajām latviešu dzejniecēm, rakstniecēm un dramaturģēm. Pēc M. Zālītes lugām tapusi virkne nozīmīgu dramatiskā teātra iestudējumu dažādos Latvijas teātros, tostarp „Pilna Māras istabiņa” (1981, Jaunatnes teātrī, rež. P. Pētersons), „Margarēta” (2001, JRT, rež. V. Kairišs), „Zemes nodoklis” (2003, DT, rež. J. Strenga), “Pērs Gints nav mājās” (2007, DT, rež. M. Gruzdovs) u.c. Tostarp pēdējo gadu laikā tapušas tādas izrādes kā „Smiļģis” (2020, DT, rež. V. Kairišs), „Margarēta” (2020, NT, rež. R. Suhanovs), „Dzīvais ūdens” (2021, VDT, rež. I. Bloka) u.c.

Nenovērtējams ir dramaturģes devums muzikālā teātra žanrā, tostarp radot libretu rokoperām „Lāčplēsis” (1988), „Indriķa hronika” (1999), „Sfinksa” (2001), „Hotel Kristina” (2006), mūzikliem „Meža gulbji” (1995), „Kaupēn, mans mīļais!” (1998), „Neglītais pīlēns” (2000),  „Tobāgo!” (2001), „Priekules Ikars” (2009) u.c.

„Māras Zālītes teātris ir atcerēšanās. Salīdzinājumā ar folkloru, vēsturi, tradīciju. [..] M. Zālītes lugas balstās uz pagātnes vērtībām, uz folkloras visdziļākajiem slāņiem. [..] Viņas teātris ir sāpēšana. Nepieciešamība “atrušināt sāpi”. Jo tā palīdz atcerēties, apzināties sevi. [..] M. Zālītes teātris ir turpināšanās. Meklējot sākumu, kurā atpazīt sevi šodien,” tā laikrakstā „Māksla” rakstījusi Silvija Freinberga.

22. februārī Latvijas Nacionālā teātra aktrisei BAIBAI INDRIKSONEI — 90!

Aktrise Baiba Indriksone // Foto – publicitātes foto

Baiba Indriksone dzimusi 1932. gada 22. februārī Rīgā. Izglītību ieguvusi Zālīša 1. pamatskolā, Rīgas 3. vidusskolā un Konservatorijas Teātra fakultātē. Nacionālā teātra aktrise kopš 1952. gada. Radošā biogrāfija sākusies ar Ābelītes lomu filmā „Rainis” (1949). 2007. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2011. gadā saņem A. Amtmaņa-Briedīša prēmiju par ieguldīto darbu skatuves mākslā.

Spēlējusi gan lirisku meiteņu lomas, gan dažādas raksturlomas. Bijusi Pamela „Augstākajā bauslī”,Betīna „Skrandaiņos un augstmaņos” (1978), Dina „Jāzepā un viņa brāļos” (1956), Aņa „Ķiršu dārzā” (1953), Zelmiņa „Indrānos” (1954), Felicita „Balto torņu ēnā” (1959), Anniņa „Putnos bez spārniem” (1971), Roza Grigsa „Rudens dārzā” (1975), Luīze „Lolitā” (1990), Lēdija Bokstingtone „Manā skaistajā lēdijā” (1999), Vecāmāte „Pulkstenī ar dzeguzi” (2014) u. c. Bijušas ne tikai lomas teātrī, bet arī kino, kur zināmākās no kinolomām ir Lēne „Vella kalpos” un „Vella kalpos Vella dzirnavās” un Olita Sprēsliņa „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.

„Profesija ir nežēlīga pret aktieri tādā ziņā, ka vienalga, kā tev tajā brīdī klājas sadzīvē, tev jāaiztaisa durvis ciet un jābūt izrādē. Tas vismaz pāris reizes dzīvē notiek katram aktierim — tev ir jāzina, ka zālē būs tūkstoš cilvēku un bez tevis iztikt nevarēs. Es zinu, man ir bieži teikts, ka es pārcenšos, bet man tā griba pa visām vīlēm lien laukā,” tā par aktiera profesiju Baiba Indriksone.

Iesakām noskatīties raidījumu „Daudz laimes, jubilār!”: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/23.02.2020-daudz-laimes-jubilar-baiba-indriksone.id180799

 

2022. gada marts.

2. martā Liepājas teātra aktierim EGONAM DOMBROVSKIM — 50!

Aktieris Egons Dombrovskis izrādē “CV (Tēvocis Vaņa)” // Foto – publicitātes foto

Egons Dombrovskis dzimis 1972. gada 2. martā Rīgā. Izglītību ieguvis Liepājas teātra 4. studijā. Kopš 2004. gada ir Liepājas teātra aktieris, tomēr spēlējis izrādes arī Jaunajā Rīgas teātrī.

Bijušas neskaitāmas lomas Valmieras drāmas teātrī, piemērām, bijis Demetrijs „Sapnī vasaras naktī” (1992), Pērs Gints „Pērā Gintā” (1997), Andijs „Sievietē no pagātnes” (2005), Voiņickis „CV (Tēvocī Vaņā)” (2007.), Miks „Sargā” (2009), Vīrs „Raganā” (2011), Haims Šermans „Atsaldētajā” (2012), Bruņinieks „Indulī un Ārijā” (2014), Maikls Platonovs „Platonovā un viņa sievietēs” (2017), Dēmons „Dēmōnā” (2020), Modesto „Jaunajā līgavā” (2021) u. c.

Spēlējis ne tikai Valmieras drāmas teātrī, bet arī Dailes teātrī, piemēram, bijis Finbārs „Slazdā” (2013), Edmonds Dantess „Grāfā Monte Kristo”, Ričards Bērbidžs „Ākstā”, Leopolds „Reizēm vijolēs” u. c.

„Man jau teātrī ir svarīgi strādāt kopā ar cilvēkiem, kas man sagādā prieku un baudu un kuriem es varu dot to pašu pretī. Ja ir labs režisors un loma, mēs kopā varam radīt vēstījumu,” tā Egons Dombrovskis par teātri.

Par Egonu Dombrovski un viņa spēlētajām izrādēm vairāk uzzini Liepājas teātra mājaslapā: https://liepajasteatris.lv/makslinieks/egons-dombrovskis/

14. martā aktierim un režisoram TEODORAM LĀCIM (1882–1946) — 140!

Aktieris un režisors Teodors Lācis // Foto – Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Teodors Lācis dzimis 1882. gada 14. martā Elkuzemes muižā, Asnītes pagastā. Izglītību ieguvis Urdangas pamatskolā, Liepājas trīsklasīgajā pilsētas skolā, E. Jepkovska teātra praktiskajos kursos (1899–1903) un A. P. Petrovska teātra skolā. Pieņēmis skatuves vārdu Fjodors Lavreckis. Bijis aktieris Krievijas, Kijivas trupās, kā arī Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī un Liepājas teātrī. Darbojies arī Latvijas Radiofonā. Tāpat arī tulkojis uz latviešu valodu tulkojis krievu autoru lugas.

Nospēlējis neskaitāmas lomas un bijis viens no izcilākajiem traģēdijas meistariem latviešu teātrī. Spēlējis Kainu „Kainā” (1924), Jakubovski izrādē „Mīla stiprāka par nāvi” Eduarda Smiļģa režijā, Holofernu „Judītē” (1925), Tukididu „Aspazijā” (1923), Grantu „Kapteiņa Granta bērnos” (1928), Pikviku „Pikvikklubā” (1931), Viesturs „Viesturā” (1939) un spēlējis vēl daudz citu lomu.

Vairāk par Teodoru Lāci vairāk lasi: http://100.teatris.lv/personality/

17. martā aktierim MIERVALDIM OZOLIŅAM (1922–1999) — 100!

Aktieris Miervaldis Ozoliņš // Foto – publicitātes foto

Miervaldis Ozoliņš dzimis 1922. gada 17. martā Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas Tautas konservatorijā (1937–1941) un Latvijas Drāmas ansambļa studijā (1940–1942). Bijis Dailes teātra aktieris (1944–1951 un 1956–1991). Tāpat bijis grima mākslas un aktiermeistarības pasniedzējs Dailes teātra aktieru studijā, Rīgas horeogrāfijas vidusskolā u. c., vēl piedalījies Latvijas Televīzijas bērnu raidījumos.

Galvenokārt atveidojis raksturlomas, kā arī viņa spēlētajiem tēliem raksturīga smalka humora izjūta. Spēlējis tādās izrādēs kā „Spēlēju dancoju” (Velna zēms, 1956), „Minhauzena precīzbas” (Jukums, 1958), „Hamlets” (Gildernšterns, 1959), „Šveiks” (Balūns, 1967), „Brands” (Skolotājs, 1975), „Džons Neilands” (Kapelmeistars, 1982), „Mūsu dēli” (Ēvalds, 1986) u. c. Veidojis arī režiju, piemēram, tādām izrādēm kā „Baznīcas kalnā” (1981), „Marta īdas” (1983). Piedalījies arī kinofilmās: „Mērnieku laiki” (1968), „Salātiņš” (1971), „Piejūras klimats” (1974), „Ilgais ceļš kāpās” (1981) u. c.

Par aktiera Miervalža Ozoliņa spēlētajām lomām uzzini: https://www.filmas.lv/person/2031/

18. martā aktierim JĀNIM PLĒSUMAM — 80!

Aktieris Jānis Plēsums // Foto – publicitātes foto

Jānis Plēsums dzimis 1942. gada 18. martā. Izglītību ieguvis Rīgas Trešajā vidusskolā, Trešajā tehniskajā skolā (apguvis kinomehāniķa profesiju), Rīgas kinoaktieru studijas Tautas kinoaktieru studijā un Konservatorijas Teātra fakultātē Dailes teātra 5. studijā. Dailes teātra aktieris bijis no 1971. līdz 1998. gadam.

Bijušas neskaitāmas izrādes. Spēlējis tādās kā „Garas dienas ceļš uz nakti” (1975, Edmunds), „Kādas sēdes protokols” (1976, Viktors Čerņikovs), „Brands” (1975, Einars), „Mindaugs” (1979, Vilikaila), „Uzticības saldā nasta” (1981, Herberts), „Sveiks, tēvocīt!” (1973, Džordže), “Atjautīgā aukle” (1974, Dons Fernando), „Pēdējā barjera” (1974, Mežulis), „Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji” (1978, Mizinčikovs) un daudzas citas.

22. martā Dailes teātra aktierim ANDRIM BULIM — 40!

Dailes teātra aktieris Andris Bulis // Foto – publicitātes foto

Andris Bulis dzimis 1982. gada 22. martā Limbažos. Izglītību ieguvis Salacgrīvas vidusskolā, Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas kursā. Spēlējis Liepājas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Daugavpils teātri, kopš 2018. gada ir Dailes teātra aktieris. Līdzās teātrim pievērsies arī dzejai, tapušas tādas dzejoļu grāmatas kā „Mans ego”, „Etīdes Otrai pusei” un „Pieturas”.

Dailes teātrī atveidojis lomas tādās izrādēs kā „Kam no vilka kundzes bail?” (2017, Niks), „Salemas raganas” (2019, Tomass Putnems), „Talantīgais misters Riplijs” (2020, Ričards Grīnlīfs), „Izrāde, kas saiet sviestā” (2022, Džonatans / Čarls Haveršams) u. c. Daugavpils teātrī spēlējis izrādē „Vosorys saulgrīžu burvesteibys” (2012, Pēteris), „Ieīlējies muļķis muļķītē” (2016, Savēlijs Rahmanovs), „Hantele killeram” (2018, Igors) u. c. „Teātra observatorijā” izrādēs „Aukstuma potes” (2005, Mihaēls), „Mēs” (2007, Tihons), „Ardievas ieročiem” (2009, Henrijs), „Zālama pēdējā mīla” (2010, Zālamans), toties Nacionālajā teātrī tādās izrādēs kā „Pūt, vējiņi!” (2004, Uldis), „Spītnieces savaldīšana” (2006, Tranio) u. c.

Spēlējis arī kino un TV – „Sapņu komanda 1935” (2012, Džems Raudziņš), „Vectēvs 005” (2013, Andrejs), „Oki – okeāna vidū” (2014, Robs) u. c.

Par aktieri un viņa atveidotajām lomām uzzini Dailes teātra mājaslapā: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/andris-bulis-1


28. martā aktrisei un režisorei SANTAI DIDŽUS  50!

Latvijas Leļļu teātra aktrise Santa Didžus // Publicitātes foto

Santa Didžus dzimusi 1972. gada 28. martā Stendē. Izglītību ieguvusi Stendes pamatskolā, Talsu 1. vidusskolā un Latvijas Kultūras akadēmijas Leļļu teātra aktieru fakultātē, kā arī ieguvusi diplomu režijā. Latvijas Leļļu teātra aktrise kopš 1994. gada.

Spēlējusi tādās izrādēs kā “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” (1995, Sniegbaltīte), “Sniega karaliene” (2004, Klāra, Mazā laupītāja), “Slavenais pīlēns Tims” (2014, Māte Pīle), “Neglītais pīlēns” (2015, Neglītais pīlēns), “Sarkangalvīte un vilks” (2015, māmiņa, vecmāmiņa), “Pēdu dzinējs Caps” (2016, Džīna), “Romeo un Džuljeta” (2018, Nora), “Puscilvēki” (2019, Vadātājs), “Princese uz zirņa” (2021, Karaliene) u. c. izrādēs.

Latvijas Leļļu teātra mājaslapā rakstīts, ka “Santa visiem novēl apgūt to profesiju, kas patīk, jo darīt savu darbu ir viegli, un tas nes prieku ne tikai sev, bet arī citiem”.

Vairāk par aktrisi un lomām uzzini Latvijas Leļļu teātra mājaslapā: https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/santa-didzus

Iesakām arī noskatīties video par aktrisi: https://youtu.be/Qtk6KmBPpR8

KrodersLV redakcija sveic jubilejā!

29. martā sabiedriskajam un teātra darbiniekam, ārstam, izdevējam ERNESTAM EKŠTEINAM  150 (18721941)!

Teātra darbinieks Ernests Ekšteins // Foto – Publicitātes foto.

Ernests Ekšteins dzimis 1872. gada 29. martā Liepājas apriņķa muižā. Izglītību ieguvis Gramzdas draudzes skolā (1882–1888), Liepājas Nikolaja ģimnāzijā (1888–1891), Tērbatas universitātē, kur studējis matemātiku un medicīnu.

Darbojies latviešu studentu literāri zinātniskajā studentu biedrībā “Pīpkalonija”. Bijis Liepājas Latviešu teātra vadītājs, Latviešu dramatiskās biedrības vadītājs un priekšsēdētājs. Vēl bijis Liepājas Latviešu biedrības un Liepājas Latviešu labdarības biedrības priekšnieks, kā arī Liepājas operas direktors.

Iesakām izlasīt: https://jauns.lv/raksts/9viri/383766-latvijas-noslepumi-liepajas-teatra-dibinatajs-arsts-ernests-eksteins

29. martā gleznotājam un scenogrāfam HERBERTAM LĪKUMAM  120 (19021980)!

Scenogrāfs Herberts Līkums // Foto – publicitātes foto

Herberts Līkums dzimis 1902. gada 29. martā Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā un Jāņa Kugas Dekoratīvās glezniecības klasē (specializējies skatuves noformēšanā). Bijis LPSR Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs, kā arī Latvijas PSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Strādājis par dekoratoru Valmieras teātrī, Nacionālajā teātrī un Rīgas Strādnieku teātrī.

Viņš savas idejas ietērpis funkcionālisma un konstruktīvisma izteiksmē. Latvijas Nacionālajā operā veidojis operas “Hamlets” dekoratīvo ietērpu (1936). Bijis scenogrāfs tādām izrādēm kā “Sātana apustulis” (1927), “Suns un kaķe” (1928), “Žanna d’Arka” (1930), “Helgelandes varoņi (Ziemeļu varoņi)” (1937), “Viņu jautājums (Divas Amerikas)” (1947), “Mariuss” (1966) u. c.

Bijis arī Rīgas Kinostudijas mākslinieciskais inscenētājs, kur Otrā pasaules kara veidojis vairāk nekā 20 mākslas filmu. Piemēram, veidojis tādas kā “Salna pavasarī”, “Nauris”, “Latviešu strēlnieku stāsts”, “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Nāves ēnā” u. c.

Par Herbertu Līkumu vairāk uzziniet Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: http://100.teatris.lv/personality/200/

 

2022. gada aprīlis.

9. aprīlī teātra kritiķim, tulkotājam ROBERTAM KRODERAM (1892–1956) – 130!

Teātra kritiķis Roberts Kroders // Foto – publicitātes foto.

Roberts Kroders dzimis 1892. gada 9. aprīlī Aderkašu pagastā. Izglītību ieguvis Maskavas un Pēterburgas Universitātē, kā brīvklausītājs studējot vēsturi un filozofiju.

R. Kroders bija teātra kritiķis, dramaturgs, tulkotājs. Savos rakstos īpaši uzsvēris teātra suverenitāti no literatūras un akcentējis tā formas problēmas. 

Liepājā kopā ar savu brāli Arturu Kroderu nodibinājis laikrakstu “Latvijas Sargs”, kurā strādājis par redakcijas locekli. Strādājis arī tādos laikrakstos kā “Latvijas Vēstnesis”, “Rīgas Ziņas”, “Pirmdiena”, “Ilustrēts Žurnāls” u. c. Iztulkojis daudz darbu, tai skaitā arī lugas, kas izrādītas Dailes un Latvijas Nacionālajā teātrī.

Par Robertu Kroderu vairāk uzzini: https://www.literatura.lv/person/873070?lang=by

 

21. aprīlī teātra un kino aktierim VALENTĪNAM SKULMEM (1922 –1989)  – 100!

Kino aktieris Valentīns Skulme / Foto – Gunārs Janaitis

Valentīns Skulme dzimis 1922. gada 21. aprīlī Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas Valsts tehnikumā, Raiņa vakara vidusskolā un Dailes teātra 2. studijā. 1942. gadā ar Oto Skulmes palīdzību pieņemts kā Dailes teātra aktieris. Viņš bijis raksturlomu tēlotājs ar spilgti izteiktu intelektuālu ievirzi.

Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā, izrādē “Pigmalions” (1951, Higinss), “Idiots” (1969, Kņazs Miškins), “Atjautīgā aukle” (1974, Mendozo), “Jāzeps un viņa brāļi” (1981, Potifers), “Mirdzošais un tumši zilais” (1987, Vecis), “Kazanovas mētelis” (1989, Lamberts) un vēl daudzās citās. Filmējies arī kinostudijas spēlfilmās, kur galvenokārt sava izskata dēļ spēlējis vāciešu lomas.

“Zīmogu visam uzspiež mana āriene – garš, izkaltis, lielu, līku degunu, no tā es vaļā netieku. Arī radio, televīzija un kino mani izmanto negatīviem raksturiem ar komisku pieskaņu. Vienu reizi tēloju galveno mīlētāju; prese rakstīja labi, bet teātris šo eksperimentu vairs neatkārto. Manā lomu sarakstā ir daudz lielisku (lielāku vai mazāku) lomu gan no latviešu, krievu un Rietumu dramaturģijas, gan klasikas. Kopā savelkot, esmu problemātisks aktieris, kas ar svārstīgiem panākumiem cīnās ar uzdevumiem, kurus teātris, paldies Dievam, man piešķir pietiekami,” tā reiz teicis Valentīns Skulme.

 

30. aprīlī Latvijas Nacionālā teātra aktrisei LĪGAI ZEĻĢEI apaļa jubileja!

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Līga Zeļģe izrādē “Bille” (2009) / Foto – Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Līga Zeļģe dzimusi 1982. gada 30. aprīlī Rīgā. Kopš 2003. gada Nacionālā teātra aktrise.

Spēlējusi neskaitāmās izrādes, tai skaitā, izrādē “Aicinājums uz pērienu” (2005, Līna), “Karalis Līrs” (2006, Regana), “Skroderdienas Silmačos” (2010, Elīna), “Divu kungu kalps. Anno 1963” (2013, Dollija), “Migla” (2014, Donja Sinfo), “Svina garša” (2016, Hermīne), “Lepnums un aizspriedumi” (2020, Lidija Beneta), “Dzimusi vakardien” (2021, Billija Douna) un citas.

Nacionālā teātra mājaslapā par Līgu teikts: “Spēcīga raksturotāja ar labu humora izjūtu, Līga nebaidās no sulīgām krāsām un nostrādātas formas. Visvairāk pārsteidzošu atklājumu viņas darbā ir tad, kad Līgas varones ir no cita laika, nekā viņa pati, jo Līga prot atrast atbilstošo stilu un domāšanas veidu, it kā atsakoties no tā uzslāņojuma, ko pieprasa šī laika pasaules izjūta.”

Vairāk par aktrisi Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā: https://teatris.lv/makslinieks/liga-zelge/

Iesakām noskatīties LTV 1 raidījumu “Daudz laimes, jubilār!”: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.04.2022-daudz-laimes-jubilar

 

8. maijā 50 gadu jubileja scenogrāfei IEVAI JURJĀNEI!

Scenogrāfe Ieva Jurjāne // Foto – publicitātes foto

Ieva Jurjāne dzimusi 1972. gada 8. maijā. Izglītību ieguvusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Viņa ir veidojusi kostīmus un scenogrāfiju vairākiem Latvijas Nacionālās operas iestudējumiem. Tāpat sadarbojusies ar “United Intimacy”, Jauno Rīgas teātri un Latvijas Nacionālo teātri.

Viņa ir viena no Jaunā Teātra Institūta dibinātājām, Latvijas Mākslinieku Savienības biedre un Jauno Mākslinieku apvienības biedre. Par savu darbu arī saņēmusi vairākas balvas, tai skaitā Lielo Kristapu kā labākā acimācijas filmu māksliniece par filmu “Doktora D. sala” (2005), Latvijas Lielo Mūzikas balvu, Latvijas Gāzes Gada balvu par LNO gada labāko izrādi “Micenskas apriņķa lēdija Makbeta”, Spēlmaņu nakts balvu par labāko scenogrāfiju izrādei “Čūska” (2000)  un citas.

 

11. maijā 90 gadu jubileja aktierim, baleta māksliniekam HARALDAM RITENBERGAM!

Aktieris Haralds Ritenbergs // Foto – publicitātes foto

Haralds Ritenbergs dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā. Izglītību ieguvis Rīgas Ausekļa 46. pamatskolā, Rīgas pilsētas 22. pamatskolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, kā arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Bijis Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā teātra baleta solists (1950–1977). Strādājis arī par vadītāju  Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.

Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā bijis Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, Romeo Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, baletā “Pērs Gints”, Princis S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, Dezirē un Zilais putns baletā “Apburtā princese” u. c.

“Man patika dejot, un viss, ko mums mācīja, mani ļoti interesēja. Bez intereses par deju nebūtu iespējams pārvarēt tās grūtības, ko prasa stingrais režīms, sistemātiskie ikdienas treniņi. Bija jāstrādā daudz, no rīta līdz vakaram. Nedrīkstēja atlaisties ne mirkli. Jāsaka, ka tas bija ļoti smags darbs. Patiesībā, tas ir ogļrača darbs baleta čībiņās,” tā kādā no intervijām Haralds Ritenbergs.

Par Haraldu Ritenbergu vairāk uzzini: https://enciklopedija.lv/skirklis/95932-Haralds-Ritenbergs

Rakstīt atsauksmi