Patriarha rudens 2012 - sākums

Trešais Jauno režisoru festivāls "Patriarha rudens" atklāšanas dienā, 1. oktobrī, pulcēja gan režisorus, gan aktierus, gan ekspertus, gan vienkāršus garāmgājējus. Festivāla atklāšana tradicionāli notika Āgenskalna tirgū, no kurienes visi dalībnieki un viesi devās gājienā uz Eduarda Smiļģa māju. Tur svinīgi tika pacelts festivāla karogs, tika ēsta jau tradicionālā festivāla zupa un noritēja tikšanās ar Jaunās dramaturģijas festivāla "Ļubimovka" māksliniecisko vadītāju teātra kritiķi Jeļenu Kovaļsku no Maskavas, kura iepazīstināja ar dramaturģijas situāciju Krievijā. Turpinājumā Latvijas Kultūras akadēmijas 2. kursa aktiermeistarības studenti uzstājās ar Pāvela Pjaržko lugas lasījumu „Lauks”. Piedāvājam LKA Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas 3. kursa studentu reportāžas no festivāla "Patriarha rudens" atklāšanas.

Alise Pieče*

"Patriarha rudens" sācies – laiks novākt ražu!

Pirmdienas rosīgo tirgošanos Āgenskalna tirgus paviljonā nedaudz pārtrauca instrumentālā ansambļa dzīvā spēle un festivāla atklāšanai jau tradicionālā Burharda Sosāra "Āksta dziesma" dramatiskā teātra aktiermākslas 4. kursa studenta Ulda Siliņa izpildījumā. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš ieradās sarkana motocikla blakusvāģī, lai sagādātu degvielu veiksmīgai festivāla gaitai. Uzrunā tika sveikti festivāla dalībnieki un skatītāji un īpaši atzīmēti jaunie izrāžu režisori: Jānis Znotiņš, Inga Tropa, Paula Prozoroviča, Viesturs Roziņš, Dmitrijs Petrenko un Georgijs Surkovs. Pirmo reizi festivāla atklāšanā tika sveikti arī viesi no ārzemēm.

Viegli komiskā gaisotnē atklāšanas vadītājs Jānis Siliņš nolasīja Žaka monologu no Viljama Šekspīra komēdijas "Kā jums tīk". Tikmēr jaunie aktieri, LKA dramatiskā teātra aktiermākslas apakšprogrammas 2. kursa studenti, uz brīdi sastinga, ieslīgstot pārtikas produktu apcerē, lai tūlīt pēc uzrunas izdejotu četras pāru saiešanās tūres - "Sapazīšanās", "Dāmas uz vidu", "Amzieris" un "Par bučāšanos".

Kad pāri ir sagājušies un arī benzīna kanna pilna, sarkanā motocikla un festivāla karoga vadībā visi dodas tradicionālajā gājienā uz netālu esošo E. Smiļģa Teātra muzeju, kur var sākties akadēmijas rudens ražas novākšana. Pie Smiļģa mājas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas jauno studentu uzraudzībā, tika pacelts "Patriarha rudens" karogs, un visi tika cienāti ar gardu rudens zupu, lai iestiprinātos pirmajai festivāla dienai.

Aija Murāne*

Lugas nākotnes teātrim

"Patriarha rudeni" atklāja tikšanās ar jaunās dramaturģijas festivāla "Ļubimovka" māksliniecisko vadītāju teātra kritiķi Jeļenu Kovaļsku no Maskavas, kas tika rīkota sadarbībā ar teātra festivālu "Zelta maska". Viņa iepazīstināja ar dramaturģijas situāciju Krievijā.

Aptuveni desmit gadus pēc tā saucamās perestroikas režisori Krievijā neiestudēja krievu laikmetīgās lugas – vecākās paaudzes režisori pievērsās klasikai, bet jaunākie režisori aizrāvās ar Rietumeiropas dramaturgu darbiem. Daļa Krievijas dramaturgu pārstāja rakstīt. Lai krievu mūsdienu dramaturģija neizmirtu, tika izveidots festivāls "Ļubimovka", kas veltīts jaunās dramaturģijas lasījumiem. Festivāls notiek ārpilsētā un tajā ir ļoti radoša un brīva atmosfēra. Tā kā režisori joprojām neiestudēja laikmetīgo krievu dramaturģiju, dramaturgi sāka arvien vairāk rakstīt tādas lugas, kurās nav ievēroti Aristoteļa principi un kuras nav iespējams iestudēt pastāvošajās teātra formās. Jeļena Kovaļska uzskata, ka dramaturgam ir jāraksta luga neeksistējošam teātrim, jo tikai tā teātris var būt dzīvs un attīstīties. Piemēram, Vasilija Sigareva lugu "Plastilīns" (iestudēta arī Latvijā Andreja Jarovoja režijā 2004. gadā) sākotnēji neviens režisors nav vēlējies iestudēt, tomēr ticis pierunāts Kirils Serebreņņikovs (tolaik vēl jauns un teātrī nepieredzējis režisors), lai viņš izveido lugas lasījumu, un tas ir kļuvis par sākumu jaunam teātrim. Tas ir humāns teātris, kas jūt līdzi mūsdienu cilvēkam, bet reizē ir arī nedaudz lecīgs. Vēlāk Aleksandrs Kozancevs Maskavā izveidoja neatkarīgu teātri - Dramaturģijas un režijas centru, kura galvenais mērķis bija radīt platformu dramaturgu un režisoru sadarbībai un iestudēt jauno dramaturgu lugas.

Šodien praktiski visas jaunās lugas, kas ir gana labas, tiekot iestudētas. Tomēr tiek runāts arī par jaunās drāmas nāvi, jo daļa dramaturgu iemācījušies pielāgoties konkrētam teātrim vai režisoram un "atražo" iepriekš par veiksmīgiem izrādījušos principus un formulas. Tomēr joprojām ir arī dramaturgi, kas raksta neeksistējošajam - nākotnes teātrim. Spilgti piemēri ir Pāvels Prjažko un Ivans Viripajevs. Prjažko populārākā luga “Dzīve izdevusies” ir saņēmusi "Zelta maskas" balvu. Kā raksturoja režisors Dmitrijs Volkostrelovs (Pēterburga), Prjažko ar katru savu lugu rada jaunu teātri un pēc lugas "Dzīve izdevusies" panākumiem nav sācis rakstīt tikai tāda veida darbus, lai arī daudzi to no viņa gaida.

Vēlāk diskusijā dramaturgs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs Lauris Gundars stāstīja, ka, lasot jauno krievu dramaturģiju kopā ar studentiem, viņam ir ļoti daudz jāpaskaidro Krievijas vēsture un pašreizējā situācija, jo lugās ir daudz atsauču un alūziju, kas bez šīm zināšanām nav saprotamas. Jeļena Kovaļska tam piekrita un norādīja, ka tas raksturo jauno dramaturģiju – tā ļoti konkrēti pievēršas šodienas cilvēkam un viņa problēmām, tāpēc nereti ir lokāla, konkrētai auditorijai domāta.

Kitija Blūma* un Laima Vainiņa*

Lugas "Lauks" lasījums

Latvijas Kultūras akadēmijas Jauno režisoru festivāla "Patriarha rudens" pirmajā dienā sadarbībā ar festivālu "Zelta maska" LKA 2. aktieru kursa aktieri Sanktpēterburgas režisora Dmitrija Volkostrelova vadībā piedāvāja Pāvela Prjažko lugas "Lauks" lasījumu E. Smiļģa teātra muzejā. Pāvels Prjažko ir baltkrievu dramaturgs, kurš saņēmis ievērības cienīgus teātra apbalvojumus, arī festivāla "Zelta maska" balvu 2009. gadā. Latvijā pagaidām vienīgais viņa lugas iestudējums ir Normunda Griestiņa izrāde “Dzīve izdevusies” "Dirty Deal Teatro". Šajā izrādē, tāpat kā lugā "Lauks", lielākā daļa teksta ir krievu lamu vārdi.

Režisors Dmitrijs Volkostrelovs, kurš 2011. gadā Sanktpēterburgā ir izveidojis neatkarīgu teātra komandu "Теаtr Post", pirms lugas lasījuma atzīmēja: "Šī man ir dīvaina pieredze, jo luga tiek lasīta man nesaprotamā valodā."

Lugas "Lauks" darbība norisinās pēcpadomju telpā, kurā savijas kopā viena sociālā slāņa jauniešu dzīves, kas rit savu gaitu šķietami neatkarīgi no pārējās pasaules. Prjažko lugas tēlu dzīve ir neskaidra un neapzināta. Jauniešu vienmuļās dzīves konceptu raksturo viens no varoņu izteikumiem: "Visiem viss ir kā visiem". Autors savā lugā pievērš uzmanību visumam, kurš eksistē neatkarīgi no tā, vai kāds no varoņiem par to domā vai nedomā. Zeme ir kā māte radītāja, un cilvēki ir tās augļu savācēji. Globālās problēmas tiek atspoguļotas caur dažu jauniešu ikdienišķajām likstām. Sergejam liekas, ka viņš vāc ražu, lai nopelnītu naudu datoram, Marinai šķiet, ka pasaule griežas ap viņas iemīļoto Igoru. Vitālijs ir pārliecināts, ka viss norisinās ap viņa locekli, bet Marinu mēs uztveram kā naivu muļķi, līdz pēkšņi viņa iesaucas: "Mēs – tā ir visuma apziņa, kura tiecas saprast pati sevi!"

Pēc lugas lasījuma klausītāji tika aicināti pievienoties diskusijai, kuru vadīja teātra kritiķe, teātra zinātniece un jaunās dramaturģijas festivāla "Ļubimovka" mākslinieciskā vadītāja Jeļena Kovaļska no Maskavas, kura arī pirms lugas lasījuma vadīja diskusiju "Jauna drāma: lugas neesošam teātrim". Režisors Dmitrijs Volkastrelovs ieskicēja svarīgākos faktus par lugas autora darbu aktualitāti, piemēram, to, ka 2007. gada festivālā "Ļubimovka" jaunie režisori cīnījās par tiesībām uzvest viņa lugas un pēc tam apvienojās, lai izveidotu teātri ar viņa vārdu.

Tā noslēdzās pirmā festivāla diena, bet turpmākajās dienās būs iespēja vērot mūsu jauno režisoru izrādes, īsfilmas un lasījumus.

* Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas 3. kursa studentes