Recenzijas

11. novembris 2013 / komentāri 0

Skatītājs VĒRTĒ: jaunā teātra sezona

Skatītāju viedoklis par jauno (2013./2014. gada) teātra sezonu

Oktobra nogalē, kad jaunā Latvijas teātra sezona jau labu brīdi kā sākusies, vēlējāmies noskaidrot Kroders.lv lasītāju viedokli par jaunās (2013./2014. gada) sezonas sākumu, jautājot, kas skatītājiem sagādājis pārsteigumu vai, gluži pretēji, vilšanos, kā arī apkopojot spilgtākos iespaidus par konkrētiem jauniestudējumiem, kas visvairāk rosinājuši domāt gan par mākslu, gan dzīvi.

Publicējam mūsu lasītāju paustos viedokļus, cerot, ka tie rosinās uz jaunām pārdomām vai radošām diskusijām par jaunās teātra sezonas aktuālo procesu.

 

Kādi ir spilgtākie iespaidi par jaunās teātra sezonas sākumu Latvijas teātros?

Kas sagādājis pārsteigumu?

Ieva Gržibovska: Vislielāko prieku sagādā lielais pirmizrāžu daudzums tik īsā laikā, zinot, ka jaunā sezona ir sākusies tik pirms diviem mēnešiem, bet tas apjoms ar jaunajām izrādēm, manuprāt, tik īsam laikam ir liels.

Anonīms lasītājs: Paziņotie repertuāri ir pārsteiguši ar savu daudzveidību un interesanto piedāvājumu.

Linda B.: Šosezon esmu bijusi laikam tikai uz mazo zāļu izrādēm. Droši vien tas liecina par manu izvēli un iepriekšējo sezonu pieredzi – tuvplāni uzrunā un spēj aizraut, lielās zāles – ne vienmēr. Ja citas izrādes bija gaidīti pozitīvas un piepildīja cerēto, tad pozitīvu pārsteigumu sagādāja "Titāniks" – izrādes forma, no kuras negaidīju daudz, bet saņēmu gan!

Zita Daneviča: Prieks – "Titāniks".

Līvija Liepiņa: DT un Liepājas teātros, šķiet, būs labi un spēcīgi iestudējumi, jāgādā tik biļetes, lai tiktu. Tā kā rūpīgi atlasu izrādes, uz kurām iet, pagaidām ir izdevies izvairīties no sliktām izrādēm. Prieks par jauno režisoru ienākšanu "vecajos" teātros.

Madara Lazdiņa: Interesanti jauniestudējumi Nacionālajā teātrī – "Truša alā", "Titāniks", interesanti un svaigi. Daudz ko gan vēl nav sanācis redzēt.

Dace: Spilgtākie iespaidi – "Ilgu tramvajs" un "Truša alā".

Miks Zieds: Lieliski "Truša alā" – pirmoreiz teātrī līdz asarām....

Armands Kalniņš: Labi sākts, īpaši Nacionālajā teātrī.

Ineta Bīlāne: JRT – vāji, Daile – cerīgi, Liepāja – ļoti gribētos redzēt, Nacionālais teātris – mazās skatuves nepieviļ, bet lielā nepriecē, Valmierā – labs "Doktors Živago".

Toms: Patīkams pārsteigums bija "Homo Novus" festivāls. No Rīgas teātriem pagaidām redzēts tikai viens šīs sezonas jaunums – "Ilgu tramvajs". Bija forši.

Agris Padēlis-Līns: "Slazdā" – pagaidām sezonas smalkākā izrāde.

Arta Jakobsone: Pārsteigums visnotaļ ir "Šeipings" Dailes teātrī.... Pēc tam arī "Slazdā", ko Jans ir iestudējis tā, ka kārtējoreiz pēc izrādes paliku ar muti vaļā!

Sabīna Rakitko: Pārsteigumu sagādāja "Šeipings" Dailes teātrī. Vīlusies gan vēl neesmu...

Pauls Rēvelis: Prieks – "Titāniks", "Satisfakcija", "Dzimta". Sajūtu, kuras varētu kaut par 50 % nosaukt par vilšanos, nav.

Vēsma Lēvade: Pagaidām vilšanos nav sagādājis neviens; patīkams pārsteigums – vokāls un režija izrādē "Piafa".

Ieva: Spilgtākais iespaids – "Piafa" Liepājas teātrī! Ekselents darbs.

Teātra mīle: Liekas, ka sezona iesākusies diezgan spilgti. Jau pirmajos mēnešos daudzas pirmizrādes, turklāt spožas, piemēram, "Piafa" Liepājas teātrī. Izcils mākslas darbs, kur tiešām var just milzīgu atdevi no katra, kas iesaistīts izrādē. Interesanta šķita ideja Dailes teātra izrādē "Slazdā" piesaistīt arī Liepājas aktierus, tādējādi redzēt dažādu aktieru saspēles (ārpus ierastā).

Daina Mediņa: "...bagātā kundze…". Skumjas, sapņi, lieliska Emma un māte. Skaistas, smeldzīgas noskaņas par Rīgu un cilvēkiem. Izrādē labākais bija mūzika.

Gunars Jankovskis: Patīkams pārsteigums – "…bagātā kundze…" Nacionālajā teātrī, sevišķi scenogrāfija, gaismas, video. Sentimentāli, skaisti, baudāmi... Vilšanos pagaidām nav bijis!

 

Kas sagādājis vilšanos?

Anna Šuvajeva: Pārsteigumu pagaidām nav. Vilšanos sagādā JRT.

Līvija Liepiņa: Drusku mulsina JRT repertuārs šai sezonai, šķiet, ka arī šogad būs buksēšanās un iztrūks spilgtu iestudējumu, kas ļautu atgriezties starp vadošajiem teātriem.

Madara Lazdiņa: Gribējās, lai JRT sezonu sāk ar lielāku uzrāvienu, šobrīd repertuārā pavisam maz jauniestudējumu.

Daina Prūse: Operas "nebeidzamais stāsts" – neglīti un nepatīkami.

Agris Padēlis-Līns: "Truša alā" – pagaidām sezonas garlaicīgākā izrāde. Visas cerības uz ziemas jauniestudējumiem.

Toms Čevers: Nav redzēta lielākā daļa jaunās sezonas izrāžu, jo piedāvājums ir ļoti liels. Tāpēc vērtējums nav pilnīgs. Redzēts "Ilgu tramvajs", "...bagātā kundze... ", "Doktors Živago". Neviena no tām nav atzīstama par perfektu, maz līdzpārdzīvojuma, jo daudz ilustratīvisma. Centieni skatītājam izstāstīt sižetu, lai gan luga nav taču tas pats, kas izrāde. Patīk uzdrīkstēšanās, vēriens ("Doktors Živago"), scenogrāfijas risinājumu attīstība ("...bagātā kundze... "), atbildīga aktierspēle (E. Kļaviņa Blanšas lomā, K. Zāle Doktora Živago lomā).

Zita Daneviča: Vilšanās – "Doktors Živago".

Miks Ziediņš: Vīlos "....bagātajā kundzē...".

Armands Kalniņš: Vilšanās – Liepājas teātris reti Rīgā ar jaunām izrādēm.

 

Kurš jauniestudējums visvairāk rosinājis domāt (pozitīvi – vai varbūt negatīvi)?

Anna Šuvajeva: "Brēmenes muzikanti" Leļļu teātrī. Ļoti patika izrāde – sirsnīga, labi aktierdarbi, skaists muzikālais materiāls. Piemērota visām vecuma grupām. Rosina domāt par to, ka daudz vairāk uzmanības Latvijas teātros jāpievērš bērniem un jauniešiem, jāiestudē klasika (vērtības, kas nemainās). Teātra publikai, vismaz Rīgā, šobrīd ir tendence īsti nedomāt ar savu galvu, bet uzticēties citu viedoklim. Lielie Latvijas teātri to savā ziņā izmanto – izrādes rodas viena pēc otras un ir diezgan vienādas.

Ieva: "Sprīdītis" Liepājas teātrī liek aizdomāties gan pieaugušajiem, gan bērniem. Gan par māju sajūtu, gan drosmi un labā nozīmi ikdienā.

Jānis: "Titāniks" – rosinoša izrāde. Liek domāt par realitāti.

Toms: "Ilgu tramvajs" – kā vienmēr laba E. Kļaviņas aktierspēle. Spēcīgi parādītas emocijas un cilvēku arhetipi, cīņa ar savu ego. Izrādes mīnuss – pārāk izstiepta un gara, domu varēja parādīt kodolīgāk.

Līvija Liepiņa: Neizpratne par nepieciešamību iestudēt JRT "Ilgu tramvaju" – neredzu motivāciju un nepieciešamību pēc šīs izrādes patlaban, bet varbūt tādējādi tika dota iespēja režisorei uzmirdzēt.

Arta Jakobsone: "Slazdā" Dailes teātrī – skaudri stāsti, kas notiek mums blakus, bet mēs par tiem neko nezinām, katrā ziņā domāt rosinoša izrāde.

Sabīna Rakitko: "Slazdā" Dailes teātrī lika aizdomāties, kā mistiskie tēli izmaina mūsu ikdienu.

Daina Prūse: Ar "Šeipingu" ir atgriezies vecais Džilindžers, ļoti ceru, ka šī atgriešanās rezultēsies ar kādu "Kaligulas" līmeņa izrādi.

Gunars Jankovskis: "Šeipings" Dailē – lieliski jaunie aktieri, laba režija, pārdomas par to, kas ir māksla un kas – vienkārši kaka...

Ineta Bīlāne: "Kauli" – pārsteigums, kas divas stundas uz neērta sola pārvērš mirklī.

Toms Čevers: Abējādi domāt licis "Doktors Živago" VDT. Pozitīvi centieni aktualizēt cilvēka nozīmi (maznozīmību?) sabiedrisko, vēsturisko procesu attīstībā. Lika aizdomāties par cilvēku (sevi) kā pilienu jūrā, ja notiek lielvaru cīņa par ietekmi. Taču, lai šī jūra būtu dzidra, katram pilieniņam jābūt tīram (atbildīgam pret sevi un citiem). Nezinu, vai jācenšas pielāgoties visiem apstākļiem, bet noteikti viss ir jāapskata no dažādiem aspektiem, jo vistumšākais var slēpt sevī ko skaistu, bet mirdzošais var apžilbināt. Mūsos ir viss – tikai atrodi, tiec tam klāt. Nu? Aiziet!

Zita Daneviča: "Živago" – diemžēl rosina domāt, cik liela nozīme kritikas "uzpūstai" sajūsmai, padarot skatītāju par muļķi, ja tas baidās atzīt, ka izrāde īsti nav patikusi. Plakātiska aktierspēle cildināta kā apzināta metode. Kritiķi diemžēl nepazīst "drēbi" un spriež, vadoties pēc privātām simpātijām.

Teātra mīle: Tā noteikti ir izrāde "Piafa" – spilgti attēlots izcilas mākslinieces un tajā pašā laikā ārkārtīgi nelaimīgas sievietes mūžs. Agneses Jēkabsones dziedājums tiešām aiznes citās dimensijās – tik niansēti un spoži, ka viss ir saprotams, pat ja nav franču valodas zināšanas. Arī katra viņas vīrieša tēls izstrādāts līdz niansēm – ne brīdi neviens no aktieriem neizkrīt no lomas. Skanot noslēguma dziesmai, vienkārši ļāvu asarām līt... Aiz skumjām un tajā pašā laikā aiz skaistuma... Tiešām BRAVO! Domāju, ka pašai Piafai noteikti patiktu.

Vēsma Lēvade: Tā pati "Piafa" Liepājā – šis ir īpašs gadījums, kad aktrisei ne tikai pati loma – spēlēt franču kultūras ikonu – ir izaicinājums. Patiesībā viņai jāsacenšas gan ar oriģinālo Piafu, gan ar daudzu skatītāju atmiņā dzīvojošām priekštecēm teātrī un kino. Un divas jaunas, neapšaubāmi intelektuālas un talantīgas sievietes – aktrise A. Jēkabsone un režisore Laura Groza-Ķibere – par sava stāsta "pievienoto vērtību" izvēlējušās Piafas dziesmu izpildījumu "dzīvajā", riskējot patiesībā ar visu. Un iegūstot visu.

Armands Kalniņš: "Truša alā" Nacionālajā teātrī – ļoti jūtīga ieskatīšanās cilvēku attiecībās, laba režija, aktieru darbs.

Madara Lazdiņa: Kārļa Krūmiņa iestudējums "Truša alā" LNT Aktieru zālē izveidots par aktuālu tēmu. Aizkustināja Lāsmas Kugrēnas un Jāņa Vimbas aktierspēle, viņu radīto noskaņu nespēja sabojāt Lienes Gāliņas un Madaras Saldoveres neveiklais samākslotums izrādes sākumā, bet, līdzko tā uzņēma tempu, bija interesanta, aizkustinoša, ļoti baudāmu scenogrāfiju un muzikālo noformējumu.

Dace: "Truša alā" – par to, cik atšķirīgi katrs tiekam pāri sāpēm un zaudējumam; "Ilgu tramvajs" – par trauslo robežu cilvēka prātā.

Miks Zieds: "Truša alā" – labs materiāls, lielisks aktieru ansamblis. Bravo Gāliņa! Fantastiska scenogrāfija aktieru zālē, kas nesamazina telpu, bet padara to "plašāku". Lielisks izrādes ritms ar divām satriecošām kulminācijām, neuzbāzīgiem mūzikas akcentiem. Negaidīti izcils jaunā režisora Krūmiņa darbs!

Ieva Gržibovska: Ināras Sluckas "...bagātā kundze…". Diemžēl šī izrāde sagādāja vilšanos. Biju gaidījusi ko savādāku, atšķirīgāku. Tomēr filma ir un paliek labāka.

Daina Mediņa: "...bagātā kundze…" – Marģara Zariņa mūzika ir tik piemērota, tik izcila, ka klusa smeldze par dzīvi un cilvēka vērtību tajā pavada arī ilgi pēc izrādes. Liepiņas Emmas tuvplāns un skats uz laipas, palagi kā rēgi vai eņģeļi, Rīgas centra māju logi – tas viss radīja gaisotni, kas atgādināja arī manu bērnību, lai gan neesmu dzīvojusi pirmskara Latvijā.

Pauls Rēvelis: "...bagātā kundze... " – ir posms, kad no mums atvadās latviešu kino zelta laikmets. Sajūtas līdzīgas kā pēc Viestura Kairiša "Skolas", kas faktiski bija vēstījums par to, kā mums drīz nebūs – mazo lauku skolu.

Linda B.: Šobrīd visvairāk rosināja domāt nenotikusī izrāde – Djakonova paredzētais iestudējums "Maskava-Gailīšī", domāt par to, kāpēc izrāde nenonāk pie skatītāja, vai vainīgs neaktuāls materiāls, problemātisks iestudējums vai kādi zemūdens akmeņi...

 

Kroders.lv redakcija saka lielu paldies visiem lasītājiem, kas izrādīja atsaucību un piedalījās aptaujā! Ceram šo tradīciju veiksmīgi turpināt.

Rakstīt atsauksmi