Vecumdienu trauslums tuvplānā
Īsviedokļi par Agra Nātres un Annas Klišānes izrādi “Vientūļība” Latvijas Leļļu teātrī
Dejas ar atmiņām
Ilze Kļaviņa: Tūļība un vientulība ir dvīnes, kas saderīgi turas kopā, kā tas notiek Latvijas Leļļu teātra iestudējumā “Vientūļība”. Izrādes estētiski poētiskā tēlainība atbilst Kamerzālei raksturīgās tuvās distances un intimitātes noskaņai, bet vēstījuma ievirze sociālajā tematikā vedina atcerēties pagājušās sezonas izrādi “Gaisma, es tevi dzirdu”. Tajā smalkjūtīgi pētnieciskā pieeja un redzamās/ neredzamās vides satikšanās pievērsa uzmanību to cilvēku sajūtām, kuriem pilnvērtīgas acu gaismas trūkst. “Vientūļība” uzmanīgi ielūkojas senioru vientulības ikdienā, un to nospēlē izrādes idejas autori aktieri Agris Nātre un Anna Klišāne.
Pirmās izrādes minūtes, skatoties pustumsā uz krēslā sēdošas nekustīgas sievietes figūru, kura lūkojas aizkvēpušu logu stiklos, liek aizturēt elpu un apbur ar noslēpumainību. Daļēji izgaismotas ēnas izzīmē grumbu rakstus sejā, kur sastindzis izbrīns, un acu skatienā – bezgalība. Viņas gaidas pasvītro klusi ritmisku pulksteņa tikšķu fons, kas brīžiem maina ritmu, it kā pārvēršoties soļu rakstos. Gaidītājai šķiet, ka kāds tomēr atnāks. Kad ēna logā rada cerību, tad sieviete pieceļas, un skatītāji atskārst, ka dzīvā sieviete ir lelle, kas aktiera vadībā spēj kustēties pārliecinošā kustību imitācijā kā vecs cilvēks.
Nākamajā epizodē sieviete atver logu, lai telpā ielaistu jaunieti. Seko iepazīšanās un sarunas bez vārdiem, vedot atmiņu ceļojumā, ko vizuāli atspoguļo atnācējas zīmētie attēli logu rūtīs. Cita pēc citas tiek uzburtas vasarīgas atpūtas ainas pie jūras, meitenīgas papīra kleitu rotaļas, seko aizkustinošas romantiskas satikšanās epizode. Sirmā kundze laižas temperamentīgā dejā, un pagātnes laiku gaisīgās atmiņas tagadnes pārdzīvojumā kļūst patiesas. Attiecības starp deju partneriem izceļas ar aktiera spēles spilgtu psiholoģisko precizitāti, netieši atgādinot par līdzīgu sniegumu [1] Agra Nātres līdzšinējo lomu sarakstā.
Savukārt aina ar dokumentālu attēlu projekcijām personas portretu foto dažādos vecumposmos piešķir sievietei personisku izteiksmi. Jāpiebilst, ka visos portretos redzamā viņa ir viena, kas nesniedz precīzāku motivāciju, kāpēc sirmgalves vientulība izvērsusies šādi. Zīmīgi, ka foto ainā tiek darbināts pagājušā gadsimtā ražots diaprojektors, kas ir viena no daudzām mērķtiecīgām detaļām izrādes nostalģiskajā koptēlā, kura radīšanā būtisks ir skaņu mākslinieka Staņislava Kuļikova un gaismu mākslinieka Nika Ciprusa kopdarbs.
Lai gan negaidītais fināls izdevies ļoti efektīgs, tomēr tas atstāj lielu vietu minējumiem, ko īsti tikko notikusī satikšanās nozīmē un kāda ir atnācējas loma – jaunības alter ego vai nāves vēstnese, aktrises paštēls vai personāžs – ceļvedis iztēles pasaulē.
Formā nelielais pieteikums “Vientūļība” pārliecina ne tikai kā tehniska paņēmiena demonstrējums vizuālās valodas bagātības trajektorijā, kas ved plašākā lelles – cilvēka attiecību saspēlē, bet arī apliecina jauno mākslinieku radoši talantīgu un empātisku emocionālās mijiedarbības spēku.
Vientulība kā notikums
Rēzija Krieviņa: Sartrs [2] uzskatīja, ka elle – tie ir citi. Taču, iespējams, vēl lielāka elle ir stāvoklis, ko saucam par vientulību. Pētījumi liecina, ka Latvijā vairāk nekā trešdaļa senioru jūtas vientuļi. Anna Klišāne un Agris Nātre Leļļu teātrī radījuši izrādi “Vientūļība”, kas vērš uzmanību šiem senioriem, cieņpilni un iejūtīgi “izstāstot”, kā vientulību izjūt viņi un cik maznovērtēta ir citu klātbūtne.
Dzintara krelles. Vilnas zeķes. Klēpī pleds. Un visapkārt klusums. Tumšajā mājoklī sakņupusi sēž Sarmīte – sirma kundze un izrādes galvenā varone, kas ir Agrim Nātrem piesaistīta planšetlelle. Pirmās minūtes dzirdams tikai metronoms, tā pastirpinot gaidīšanas sajūtu gan Sarmītei, gan skatītājiem. Kāds blakussēdētājs pat nočukst: “Mēs šitā visu stundu sēdēsim?” Visu stundu, protams, ne. Taču izrādē par vientulību tieši vientulība arī ir pats notikums, un klusums – vientulības pamatskaņa. Tāpēc šķietami garlaicīgais sākums ir iederīgs un pat vitāli nepieciešams, lai skatītājs kaut uz pāris minūtēm izjustu, par ko un kāpēc “Vientūļība” tapusi.
Annas Klišānes burtiskā “iekāpšana” izrādē ir notikums, kas aizsāk Sarmītes stāstu. Uzreiz nepiekrītot Klišānes aicinājumam izkāpt no tumšā mitekļa (un simboliski – arī pašas vientulības), Sarmīte pastumj tai kartona kasti ar origami jeb atmiņām. Izrādē netiek izmantota verbālā valoda, taču nesarunāšanās nenozīmē, ka sižets paliks neizstāstīts. Vēstījums pausts ar kustībām, žestiem, origami, Klišānes simboliskajiem zīmējumiem un pat fotogrāfijām. Logs kalpo par atmiņu platformu, caur kuru notiek vizuāls dialogs, atskatoties uz Sarmītes piedzīvoto. Pēc izrādes saklausāmas (origami radītas) interpetācijas par Sarmītes dzīvi. Un varu apgalvot – arī origami vēsta ne mazāk nozīmīgu sižetu.
Iespējams, izrādes lielākā vērtība (aiz tēmas aktualizācijas! [3]) ir Agra Nātres vientūļīguma iemosošana Sarmītē. Kā tiek atvērts logs. Kā Sarmīte pārvietojas (šļūkā) telpā. Kā atmet ar roku vai skumjās nodur skatienu. Tikpat būtiska ir telpa, t.i., kamerzāle, kurā aktieru un skatītāju fiziskais tuvums vizuālo stāstu padara intīmu un nostalģisku, tādējādi paaugstinot skatītāju iespēju tikt pie katarses. Par noskaņu spoguļošanu rūpējas Nika Ciprusa gaismu partitūra, kas precīzi izseko Sarmītes emocijām. Kā arī Staņislava Kuļikova ģitārspēle – “Vientūļībai” radīts skaņuceliņš, kas, neaizēnojot stāstu, izspēlē gan saldsērīgas atmiņas, gan liek Sarmītei dejot.
“Vientūļība” rada aizkustinošu sajūtu gleznu par vecumdienu trauslumu. Atgādina, ka paralēli “civilizācijas sasniegumam” [4] vecumdienas ir sarežģīts izaicinājums, kurā nešaubīgi vajadzīgs kāds blakus. Un pierāda, ka arī izrādes bez vārdiem spēj suģestēt. Svarīgākais – iestudējuma un Sarmītes [5] autori uzsver: “[..] ļoti gribētu, lai pēc izrādes skatītāji piezvanītu kādam, kurš jūtas kā mūsu galvenā varone.” [6] Lūdzu, piezvaniet. Un ejiet apraudzīt Sarmīti, ja ne viņas, tad savas empātijas un miera atjaunināšanas dēļ. (Paralēli aizkusināšanai izrāde iedarbīgi veic arī meditatīvu funkciju.)
Rakstīt atsauksmi