Viedokļi

23. oktobris 2021 / komentāri 0

Iegrimt dīvānā, neaizmirstot par teātri

No 2021. gada 21. oktobra līdz 15. novembrim teātru durvis pandēmijas ierobežojumu dēļ atkal aizvērušās. Lai garajos rudens vakaros nezaudētu saikni ar teātri, KrodersLV redakcija sagatavojusi savu TOP10 notikumu izlasi mājsēdes laikam, iekļaujot kultūras piedāvājumu dažādām gaumēm un dažādos formātos.

Izrāde paciņā

Teju visu Latvijas teātru piedāvājumā ir attālināti piedzīvojami darbi – iepriekšējās mājsēdes laikā radītas audioizrādes, izrāžu ieraksti u.c. Tikmēr neatkarīgais teātris Dirty Deal Teatro 6. un 7. novembrī piedāvā piedzīvot jauniestudējumu ar pakomāta starpniecību. “Piederības vingrinājumu” radošā komanda – Jānis Balodis, Katrīna Dūka, Barbara Lehtna un Kristina Hudenko skatītājiem piedāvā izrādi telefona zvana formā. Izrādes pamatā ir patiesi stāsti par brīžiem vai notikumiem, kuros cilvēki mēģinājuši atrast ceļu pie līdzcilvēkiem vai tieši pretēji – izvēlējušies to nedarīt. Katrs stāsts aplūko pieņemšanu, kā arī upurus, kas jānes, mēģinot kaut kur iejusties. Iegādājoties biļeti, skatītājs pakomātā saņems paciņu, kas būs jāatver 15 minūtes pirms izrādes sākuma, tajā atradīsies piecas aploksnes un telefona numurs, pa kuru piezvanot sāksies izrāde. Jāpiebilst, ka Dirty Deal Teatro repertuārā joprojām ir arī šopavasar tapusī Valtera Sīļa klausāmizrāde “Noklausies”, kas interaktīvā veidā piedāvāja iejusties VDK darbinieka ādā, noklausoties svešu cilvēku telefonsarunas.

Performatīva spēle ar operas klasiku

Mājsēdes laiks jau otro gadu skaritis ar Latvijas Kultūras akadēmijas konferences “Kultūras Krustpunkti XV” norises laiku. Šogad no 1. līdz 5. novembrim interesentiem ir iespēja sekot līdzi vairāk nekā 120 referentu – pētnieku un nozares speciālistu priekšlasījumiem par aktualitātēm un jaunatklājumiem, tostarp referātiem, kas veltīti teātra pētniecībai (plašāka konferences programma aplūkojama šeit). Konferenču sērijas notikumi interesentiem skatāmi LKA sociālo mediju platformā Facebook ( https://www.facebook.com/LKAkademija) un Youtube kanālā ( https://www.youtube.com/LKAkademija).

Tostarp konferences ietvaros interesentiem būs iespēja bez maksas noskatīties nesen pirmizrādi piedzīvojušo operfilmu “Baņuta”. Bezmaksas kinoseansam ir iespējams reģistrēties līdz 29. oktobra plkst. 23.59, aizpildot tiešsaistes formu:  https://ej.uz/operfilmabanuta. Saite uz filmas seansu tiks izsūtīta 1. novembrī līdz plkst. 10.00, operfilma būs pieejama no plkst. 10.00 līdz 23.00. Operfilma “Baņuta” ir starptautisks projekts, kurā saplūst opera, muzikālie numuri, skatuves mākslas nosacītība un laikmetīga performativitāte, operfilmai topot simts gadus pēc Alfrēda Kalniņa pirmās latviešu operas “Baņuta” pirmizrādes 1920. gadā. Režisores Franciskas Kronfotas un dramaturga Evarta Melnalkšņa vadībā sadarbojas Latvijas mākslinieki un Vācijas mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen”, dramatisko vēstījumu interpretējot nesentimentālā laika spēlē un salaužot laiktelpu simtos lausku. Būtisks vadmotīvs ir kara un personīgo attiecību traumatisms un vardarbīgums – Baņuta piedalījusies partizānu cīņās, nesot sev līdzi 20. gadsimta Austrumeiropas karadarbībā cietušo sieviešu pieredzi.

Pandēmijas pieraksti

Līdzās izrāžu piedāvājumam par vienu no redzamākajiem rudens notikumiem kļuvusi aktrises Zanes Daudziņas “Dienasgrāmata”, ko izdevis apgāds “Zvaigzne ABC”. Grāmatā ietvertas aktrises pandēmijas laikā rakstītās piezīmes, kas aptver laika posmu no 2019. gada izskaņas līdz 2020. gada nogalei.

"Pandēmijas gads ieviesis savas korekcijas mūsu visu dzīvēs. Kā šo laiku pārdzīvoja un turpina pārdzīvot radošo profesiju pārstāvji, kuru darbā neatņemama ir enerģijas mijiedarbība – starp docētāju un studentu, aktieri un skatītāju? Runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa pandēmijas gadu fiksējusi savā dienasgrāmatā, kurā atklāti stāsta par neziņu un satraukumu, adaptēšanos situācijai un prieka meklēšanu ikdienā – apstākļos, kādus vēl tikai pirms dažiem gadiem neviens no mums nebūtu spējis prognozēt. Spītīgs optimisms un gaiša pašironija – labākās zāles pret bailēm un neziņu,” par grāmatu stāsta tās redaktore Bārbala Simsone.

Preses karaliene

Pandēmija nenoliedzami ir seriālu baudīšanas laiks. Šoruden pirmizrādi piedzīvojusi Latvijas daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” – stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni, “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu. Stāsts sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Filmā Emīlijas Benjamiņas lomu atveido aktrise Guna Zariņa, Antonu Benjamiņu – Juris Bartkevičs, citās lomās redzami dažādu Latvijas teātru aktieri – Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa-Fišere, Artūrs Skrastiņš, Uldis Anže, Jēkabs Reinis, Lauris Dzelzītis, Raimonds Celms, Edgars Ozoliņš, Gatis Maliks u. c. 

Agata Kristi režisora Oļģerta Krodera gaumē

Plašu repertuāru ar dažādu literāru tekstu lasījumiem, radioiestudējumiem un cita žanra darbiem piedāvā Latvijas Radioteātra arhīvs. Tostarp tajā atrodams režisora Oļģerta Krodera Valmieras Drāmas teātrī veidotā Agatas Kristi detektīvromāna “Peļu slazds” iestudējuma ieraksts (2011), kurā dzirdamas aktieru Rutas Birgeres, Krišjāņa Salmiņa, Elīnas Vānes, Mārtiņa Liepas u.c. balsis. Sniegos ieputināta pansija, šķietami nepazīstami cilvēki, līķis bibliotēkā... Aizdomas krīt gandrīz uz visiem, bet vainīgais ir tieši tas, ko tās neskar! Šaušalīgs trilleris Oļģerta Krodera ironijas mērcē.

Skaidrība, vienkāršība, kaislība

Līdzās jaunākajam teātra piedāvājumam vērts izmantot arī iespēju, lai noskatītos Latvijas teātra klasiku – LTV1 “Teātris.zip” Īpašajai izlasei šogad pievienojies režisora Eduarda Smiļģa leģendārā Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” iestudējuma ieraksts ar Hariju Liepiņu Tota un Viju Artmani – Leldes lomā.

Smiļģis, iestudējot izrādi, “necentās pēc detaļu sīkskaidrojuma, bet, atmetot vai ejot tām pāri, cēla varenu celtni, kuras arhitektoniskajā kompozīcijā Lelde simbolizēja tautas brīvību, bet Tots – radošā gara neuzvaramību, ko palīdz kaldināt visas tautas kopējā pieredze. Leldes atdzimšana jaunai dzīvībai finālā sasaucās ar reālo līksmi skatītāju zālē par to, ka Kungs tiešām uzvarēts. Tas bija ģeniāli vienkārši, skaidri un, nerunājot nemaz par izrādes ārējās formas lielo poētisko tēlainību, tas raisīja saviļņojumu, aizvadot skatītāju zāli līdz totālas vienotības pakāpei,” 1981. gadā raksta teātra zinātniece Līvija Akurātere.

Uzvedums pirmizrādi piedzīvoja 1956. gadā (Eduarda Smiļģa 70. jubilejas gadā) uz “vecās” Dailes teātra skatuves Lāčplēša ielā, 1965. gadā tika atjaunots un kopā ar teātra kolektīvu 1970. gadu beigās pārvācās uz šībrīža Dailes teātra telpām Brīvības ielā, piedzīvojot neticami ilgu mūžu – tā tika spēlēta teju ceturtdaļgadsimtu. Kaut arī izrādes ieraksts veikts 1980. gadā, aktierspēles enerģija tajā joprojām ir spēcīga.

Sievietes drosmes stāsts

Līdzās Latvijas teātru piedāvājumam vērts ielūkoties arī platformā OperaVision.eu, kas nemainīgi bez maksas piedāvā dažādu pasaules opernamu iestudējumu ierakstus. No plašā un daudzveidīgā piedāvājuma iesakām īpašu uzmanību pievērst Leo Janāčeka operas “Jenūfa” iestudējumam Londonas Karaliskajā Koventgārdena opernamā, kur titullomā redzams latviešu skatītājiem pazīstamais izcilais lietuviešu soprāns Asmika Grigorjana. Operas partitūra ir piesātināta ar Janāčeka dzimtās Morāvijas tradicionālajām tautas melodijām, bet režisora Klausa Gūta iestudējums ir pārpilns simbolu, kas skatītāju ieved teritorijā starp Augusta Strindberga lugu un vācu ekspresionisma noskaņām.

Vai viegli būt jaunam (aktierim)?

Pandēmijas iedvesmots, 2020. gadā radās Liepājas teātra aktiera Gata Malika un dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces veidotais podkāsts “Pīpētavas sarunas”, kas nu jau piedzīvojis 2 sezonas un kopumā 19 dažādām tēmām veltītas epizodes. Pagaidām pēdējā no tām veltīta Liepājas un Valmieras teātra jaunajiem aktierkursiem. Podkāsts ļauj uzzināt par iestājeksāmenu garderobes knifiņiem, lai netiktu uzņemts aktieros (arī stājoties vairākkārt). Par kādām summām un bonusiem ir iespējams pārvilināt aktierus no viena teātra uz otru? Kā pareizi skumt, stāvot jūras krastā? Un divu aktierkursu salīdzināšana kopumā – kurš labāks, Valmieras vai Liepājas? un kāpēc tieši Liepājas? Par to un vēl vairāk – podkāstā runā Valmieras teātra aktieris Aksels Aizkalns un Liepājas teātra aktrise Kintija Stūre.

Dzīvais komikss bērniem un pieaugušajiem

2021. gada februārī digitālās durvis vēra Latvijas Leļļu teātra virtuālā teātra telpa DĪVĀNZĀLE, kurā skatāmi izrāžu ieraksti un digitālās adaptācijas gan latviešu, gan krievu valodā. Dīvānzāles repertuārs tiek pakāpeniski papildināts, un tajā izrādīti iestudējumi dažādu vecumu bērniem un pieaugušajiem. Viens no tiem – Ēriha Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”, kas ir brīnišķīga iespēja atgriezties pasaulē, kurā joprojām viss ir iespējams. Izrādes radošā komanda – režisors Ģirts Šolis, mākslinieks Reinis Pētersons un komponists Kārlis Kazāks – radījusi mūsdienīgu, muzikālu izrādi dzīvā komiksa stilā, kurā gan maziem, gan lieliem skatītājiem ir iespēja dzīvot līdzi slavenā zēna Emīla Tišbeina dēkām lielpilsētā. Cenšoties atgūt nozagto naudu, mazais ceļotājs Berlīnē iepazīstas ar Gustavu un viņa draugiem. Kā tieši viņi satikās, un kas notika ar svešo vīru katliņcepurē?

Provokatīvā klasika

Oļģerta Krodera 100. jubilejas gada noskaņās iesakām noskatīties nosacīti nesenās latviešu teātra vēstures “klasiku” – režisora Dailes teātrī iestudētās Raiņa lugas “Pūt, vējiņi!” ierakstu ar Gundegu Ozolīti un Juri Žagaru titullomās. Teātra zinātniece Silvija Radzobe raksta, ka izrāde “piedāvāja novatorisku skatuvisko lasījumu visbiežāk iestudētajam Raiņa dramatiskajam darbam. Režisors lugu īsināja, galvenokārt svītrojot deminutīvus un poētismus. Dramatiskā darbība koncentrējās. Aktieri, runādami tekstu, to viscaur apzināti proziskoja – viņi lauza tautasdziesmu pantmēru, bet atlikušie poētismi un deminutīvi bieži tika pasniegti ar ironisku attieksmi. O. Kroders tik spēcīgi kā neviens režisors pirms viņa uzsvēra seksualitātes dominanti lugas notikumu cēlonībā.” Iestudējums pirmizrādi piedzīvoja 1998. gadā Dailes teātra Mazajā zālē un saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kā Gada labākā dramatiskā izrāde.

Rakstīt atsauksmi