
No piesardzības līdz vērienam
Jaunās sezonas plāni atklāj atšķirīgu pieeju Latvijas teātru repertuāra stratēģijai.
Jaunais Rīgas teātris ir publiskojis iespaidīgu izrāžu nosaukumu sarakstu, rēķinoties ar atgriešanos vēsturiskajā ēkā Lāčplēša ielā 25, savukārt vairāki citi teātri neatklāj pilnīgus sezonas jauniestudējumu plānus, ņemot vērā iespējamos ierobežojumus, ja arī šoruden būs pandēmijas saasinājums. Pandēmija kā riska faktors mudinājusi Nacionālo un Liepājas teātri sezonas abonementus tirgot ar sēdvietu atstarpēm, kādas bija jāievēro iepriekšējā ierobežojumu vilnī. Vairāki teātri strādā ārkārtas režīmā, kamēr to telpas rekonstruē – Valmieras drāmas teātrim ir Apaļā zāle un sadarbība ar Valmieras koncertzāli, kā arī biežas viesošanās Dailes teātrī, kura Mazajā zālē gan arī bija paredzēts remonts, bet tas pašlaik nav sācies. Leļļu teātris mīt pielāgotās telpās Rīgas Latviešu biedrības namā.
Jābrīdina, ka šī pārskata uzdevums nav savākt pilnīgi visu informāciju un nosaukt visus iestudējumus, bet iezīmēt zināmu ceļa karti, rēķinoties, ka plāni var mainīties.
Ieceru rekordisti
Ļoti iespaidīgu ieceru sarakstu publiskojis Jaunais Rīgas teātris, veidojot nākamās sezonas repertuāru divās daļās – pagaidu telpās Tabakas fabrikā un JRT pastāvīgajā mājvietā, pilnībā pārbūvētajā Lāčplēša ielas ēkā. Trupā ienākot jaunajiem aktieriem, tā skaitliski dubultojusies. Teātra mākslinieciskais vadītās Alvis Hermanis sezonas laikā vien plāno iestudēt sešas izrādes, pievēršot uzmanību ne tikai ar to saturu, bet arī ar izvēli vienā no lomām izrādē “Operācija “Mindfuck”” iesaistīt pašlaik vēl Saeimas deputātu, kurš savu politiķa karjeru neturpinās, visai pretrunīgi arī privātās dzīves peripetiju dēļ novērtēto Artusu Kaimiņu. No Hermaņa iecerēm zināmu domu apmaiņu sociālajos tīklos izraisījusi ideja inscenēt slovēņu filozofa Slavoja Žižeka un kanādiešu klīniskās psiholoģijas doktora Džordana Pītersona diskusiju – nevis to, kas reāli notikusi, bet tādu, kāda varējusi būt. Savukārt atgriešanās vakaram Lāčplēša ielā režisors iecerējis ar pilnu trupu – 28 aktieriem – iestudēt izrādi “Sapņu tulkotāju sekta”, iedvesmojoties no Milorada Paviča darba “Hazāru vārdnīca”. Kopumā JRT repertuārā sadzīvos mūsdienu autoru – Majas Cades, Noas Haidla u.c. – darbi (īpaša uzmanība ar veseliem diviem iestudējumiem tikusi autoru tandēmam Jielai Ronenai un Dmitrijam Šādam) un klasiķi – Viljams Šekspīrs (Gunas Zariņas monoizrāde “Karalis Līrs”), Nikolajs Gogolis, Gijs de Mopasāns, Fjodors Dostojevskis.
Viena no centrālajām sezonas intrigām ir Dmitrija Krimova iestudējums “Balss no kora” – gan režisora personības, gan izvēlētā materiāla dēļ, jo tiek solīts “mēģinājums sacerēt teātri tā, kā to būtu darījis Antons Čehovs, ja viņš būtu piedzīvojis Oktobra revolūciju un boļševiku nākšanu pie varas.” Pilnu jauniestudējumu sarakstu var izlasīt JRT mājaslapā, bet tas nudien sola ļoti atšķirīgu teātra pieredzi dažādos formātos.
Jaunajā sezonā Latvijas skatītājam būs iespēja redzēt arī kādu liecību no Alvja Hermaņa starptautiskās operas režisora karjeras – Latvijas Nacionālā opera un balets plāno rādīt 2014. gadā Briselē, vēlāk arī Boloņā un Poznaņā, iestudēto Leoša Janāčeka “Jenūfu” – vienu no pārliecinošākajiem režisora veikumiem operas režijā. Bet sezonas sākumā LNOB būs skatāma Franča Lehāra “Jautrā atraitne” , kurā, kā baumo, varoņi runāšot vairākās valodās.
Solījums nākotnei
Savdabīga, bet loģiska situācija izveidojusies Latvijas Nacionālajā teātrī, kur vispirms līdzšinējā mākslinieciskā padome sastāda repertuāru, bet pēc tam teātrī sāk strādāt mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs, kurš sezonas plānus tādējādi ietekmēt nevar. Tiesa, Seņkova iestudējums šajos plānos ietilpst – viena no Lielās zāles pirmizrādēm būs Artūra Dīča lugas “Ričards. Nekā personīga” skatuves versija. Seņkova izvēle piekrist šim amatam priecē Nacionālā teātra draugus, vienlaikus tā ir zīme, ka ir izsapņots sapnis par neatkarīgās teātra trupas EsARTe pastāvīgu un regulāru darbību.
Sezonas sākumā Ināra Slucka Lielajā zālē piedāvās Māra Bērziņa romāna “Aizliegtais pianīns” dramatizējumu, kas ironizēs par mūslaiku birokrātiju, bet vēl lielāku intrigu režisore sola sezonas otrajā pusē, ķeroties pie Džuzepes Verdi operas “Traviata” pārveidotas versijas – kā autori norādīti Džuzepe Verdi, Edgars Mākens, Aleksandrs Dimā (dēls) un Evarts Melnalksnis, bet izrādes nosaukums ir “La KRITUSĪ (Traviata)”. Pagaidām mazāk informācijas ir par plānoto Valtera Sīļa pirmizrādi Lielajā zālē – Lūsijas Kirkvudas lugu “Debesjums”. Prieks, ka Nacionālais teātris turpina uzturēt saikni ar jaunākajiem skatītājiem, piedāvājot Reiņa Suhanova izrādi “Pinokio piedzīvojumi”. Mazajos spēles laukumos sezonas sākumā plānots Ingas Tropas iestudējums “Naži vistās” (šo Deivida Harovera lugu savulaik esam redzējuši Dailes teātrī Gata Šmita režijā), kā arī ukraiņu dramaturģes Marinas Smiļanecas drāmu “Suņa māja” Larisas Semirozumenko režijā, kur suņa Kubika lomā iejutīsies Nacionālā teātra vecmeistari Ģirts Jakovļevs un Jānis Skanis.
Sāks ar kostīmdrāmu
Dailes teātra Lielās zāles pirmā pirmizrāde ir Viestura Kairiša otrais iestudējums kopš stāšanās teātra mākslinieciskā direktora postenī. Klēras van Kampenas “Farinelli un karalis” ir kostīmdrāma par mūzikas spēku, un tajā galvenajās lomās nodarbināti teātra vadošie aktieri Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris un Rēzija Kalniņa, kuri reklāmas plakātā redzami izjādē. Zirgs – tiesa, ne gluži dzīvs – būs arī uz skatuves. Intriģējoša ir arī otra jau izsludinātā Lielās zāles pirmizrāde – “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”, kuras autors ir Stīvens Adlijs Girgis, bet režisors – Mārtiņš Eihe. Anotācija sola, ka luga “pārsteidz ar savu asprātību, humoru un arī nekaunību”.
Režisore Eimija Mārčanta mūsu skatītājam pagaidām pazīstama tikai ar “Izrādi, kas saiet sviestā”, kas lielā mērā ir oriģināla pārcēlums, tāpēc par režisores radošo rokrakstu maz ko varam teikt. Mārtina Makdonas melnajai komēdijai “Konnemāras galvaskauss” jeb “Konnemāras miroņgalva” šis būs otrais uznāciens latviešu teātrī un atkal ar mainītu nosaukumu – ja Liepājā pirms vairākiem gadiem luga bija lokalizēta kā “Laternu stunda”, tad tagad Dailē būs “Īru miroņgalvas”. Aizraujošs pieteikums sezonas sākumam ir Laurai Grozai, kuras diptihs “Mājoklis. Komentāri” veidots pēc Annas Auziņas romāna. Kā jau diptiham pieklājas, būs divas daļas – viena Dailes teātra Mazajā zālē, otra – Dzirnavu ielā 60A.
Coja klātbūtne
Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris ir izsludinājis pirmizrādi “Lūk, tā!” Hanzas peronā, un tā būs muzikāla izrāde par Viktoru Coju ar divdesmit dziesmām. Režisors Romāns Smirnovs bijis ar Coju pazīstams personīgi. Kā izdevās noskaidrot teātrī, 1. oktobrī Eksperimentālajā skatuvē būs vēl viena muzikāla pirmizrāde, kurai par iedvesmas avotu kļuvis slavenais dziedātājs, aktieris, dzejnieks un komponists Aleksandrs Vertinskis. Režisors, galvenās lomas atveidotājs un dziesmu izpildītājs būs aktieris Ivans Streļcovs. Vēl sezonas gaitā skatītājus gaida Mihaila Bulgakova “Suņa sirds” Dmitrija Petrenko iestudējumā, kāds pašlaik nenosaukts detektīvžanra darbs Sergeja Golomazova režijā, bet pavasarī teātris ķersies pie lielās klasikas ar Viestura Kairiša iestudēto “Hamletu” un Intara Rešetina savulaik jau Dailes teātrī iecerēto Raiņa “Induli un Āriju”. Novembra sākumā uz “Trim sivēntiņiem” Paulas Pļavnieces režijā varēs doties mazie skatītāji.
Cīņa ar Dumeli
Latvijas Leļļu teātrim šī būs pirmā sezona valdes locekļa Mārtiņa Eihes vadībā, bet pirmais iestudējums – Beatrises Zaķes dramatizētais un režisētais Zanes Zustas darbs “Es esmu Boss”, kura galvenajam varonim Elvisam nāksies cīnīties ar savu trauksmes sajūtu jeb Dumeli. Oktobrī latviešu trupā pirmizrādi piedzīvos Vijas Blūzmas iestudējums “Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu”, kuru krievu trupā parādīja jau jūnijā. Tālākajā sezonas gaitā būs “pārsteigumi ne tikai bērniem, bet arī jauniešiem un pieaugušajiem, tikšanās ar jauniem, Latvijas Leļļu teātrī līdz šim neredzētiem režisoriem un vēl nebijis muzikāls piedzīvojums. “Gangsteromīte”, “Vafeļu sirdis”, “Divi mazi mežonēni”, Intars Rešetins, Edgars Niklasons, Edgars Kaufelds, Andris Zeļonka un Jurijs Luniks – tie ir tikai daži no darbiem un režisoriem, ko šajā sezonā skatītāji sastaps Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā un Mazajā zālē,” vēsta teātris.
Liepājas Leļļu teātris septembrī piedāvās Dmitrija Petrenko izrādi “Dauka. Labie jautājumi” pēc Sudrabu Edžus stāsta motīviem.
Liepājas teātris gan lielajā, gan mazajā zālē tirgo abonementus, tādēļ vismaz nosaukumu līmenī zināmi visi sezonas plāni. Regnārs Vaivars ķēries pie Latvijā gana labi zināmās Andrusa Kivirekha lugas “Igauņu bēres”, kas iestudēta Valmierā, bet viesizrādē redzēta arī Igaunijas Nacionālā teātra ļoti ilgu mūžu piedzīvojusī izrāde, un Latvijas TV demonstrēta filma pēc lugas motīviem. Tomēr tas neko nenozīmē, jo Regnārs Vaivars mēdz pazīstamu materiālu izlasīt jaunā, neierastā veidā. Izrādes nosaukums precizē darbības laiku: “Igauņu bēres. 1999”. Pārējās trīs Lielās zāles pirmizrādes plānotas 2023. gadā, sarakstā iekļaujot Antona Čehova Kaiju Dmitrija Petrenko režijā, Matjē Delaporta un Aleksandra de Lapateljēra lugu “Vārdiņš” Dž. Dž. Džilindžera iestudējumā, kā arī Elmāra Seņkova triloģijas noslēgumu “Grieķu mīti”. Mazajā zālē jau pavisam drīz pirmizrāde Dmitrija Petrenko iestudējumam par pusaudžiem “Yen”, vārds tiks dots arī Matīsam Budovskim ar Rasas Bugavičutes – Pēces lugu “Dziesmusvētki” un Mārtiņam Kalitam, kurš iestudēs Šeinas Dileinijas “Medus garšu”.
Ķersies pie Dostojevska
Valmieras Drāmas teātris divus iestudējumus šīs sezonas repertuāram sagatavoja jau Valmieras Vasaras teātra festivāla laikā – Toma Treiņa asprātīgo izrādi “Rinda” un dejas izrādi “Plaušas”. Taču sezonas sākuma galvenais akcents būs Elmāra Seņkova iestudējums “Nelabie. Pēc Dostojevska”, kam dramaturģisko materiālu veidojusi Justīne Kļava.
Novembra sākumā pirmizrāde būs režisora Toma Treiņa un dramaturģes Lindas Rudenes izrādei pēc vācu režisora Vernera Hercoga filmas “Ģimenes romāns” motīviem.
Ilzes Blokas diplomdarbu “Dzīvais ūdens” teātris parādīja ne pārāk daudz reižu, taču sadarbība ar jauno režisori tiks turpināta, un gaidāms iestudējums bērniem – somu rakstnieka Petra Tamminena stāsts “Kā sagaidīt citplanētieti”.
Norvēģu dramaturga Jūna Fosē (tā šo uzvārdu raksta Valmieras teātris, ir lasīts arī Fose un pat Fosse) ģimenes drāmu “Vārds” iestudēs režisors Reinis Suhanovs. 2001. gadā šo lugu teātrī “Skatuve” iestudēja Anna Eižvertiņa. Vēl Valmieras teātris plāno Ineses Mičules iestudējumu – režisore atkal pievēršas sev tuvajai amerikāņu dramaturģijai, šoreiz Jūdžina O’Nīla lugai “Sēras piestāv Elektrai”, radot intrigu, cik daudz no ļoti apjomīgā dramaturģiskā materiāla izvēlēsies (Oļģerts Kroders savulaik to iestudēja saīsinātu). Sezonas otro pusi teātris iezīmē aptuvenāk, norādot, ka Regnāram Vaivaram taps izrāde “Stāsti par dakteriem”, iestudēs arī Indra Roga un Toms Treinis.
Daugavpils teātra sezona sāksies ar “Latviešu šausmu stāstiem” Georgija Surkova režijā, izmantojot sešus dažādu autoru darbus no Bārbalas Simsones sastādītā šausmu stāstu krājuma. Savukārt zem izrādes nosaukuma “Īpaša suga” slēpjas Gunāra Priedes “Zilā” teātra krievu trupā Ivara Lūša režijā. Sezonas galvenā intriga saistās ar ieceri Šekspīra “Makbetu” iestudēt oriģinālvalodā. Izrādes režisors Pols Gudvins rudenī parādīs monoizrādi pēc traģēdijas motīviem, bet vēlāk strādās ar teātra esošajiem un topošajiem māksliniekiem. Arī Daugavpils teātris novārtā neatstās bērnus, piedāvājot viņiem Māra Korsieša latgaliešu valodā iestudēto “Sprīdīti”.
Par mammām
Ģertrūdes ielas teātra pirmā pirmizrāde “Stiklotā svētnīca” pieteikta kā “pseido-muzikāla izrāde par mammām”. Anetes Konstes un Martas Elīnas Martinsones lugai, kā jau noprotams, ir zināma saistība ar Tenesija Viljamsa “Stikla zvērnīcu”, lai gan pastarpināta. KVADRIFRONS pieteicis pirmizrādi “Vēlēšanās”, kas ir Klāva Meļļa lugas stāvizrāde Jāņa Kroņa izpildījumā un Paulas Pļavnieces režijā. Intrigu saasina fakts, ka publikai ārpus projekta “Skolas soma” izrādi noskatīties tiek piedāvāts vienu reizi – Tallinas ielas kvartālā, kultūrtelpā “Tu jau zini kur.” Tiek solīts rasols (rasola ballīte!), provokācijas un interakcijas.
“Teātris TT” sezonu uzsāka jau augustā ar jaunas dramaturģes Marikas Pudules-Indānes lugas pirmiestudējumu “Briksdāles ledājs”, ko rāda “Kino Bize” telpās.
Pašlaik šī raksta autora rīcībā nav informācijas par “Dirty Deal Teatro” un Rēzeknes teātra “Joriks” plāniem, vienīgi zināms, ka “Jorika” mākslinieciskais vadītājs ir Antons Kiseļuss, kurš ar teātri sadarbojies jau agrāk.
Sezonas plāni, protams, var mainīties, taču no pieteikumiem jūtams, ka mūs gaida aizraujošas tikšanās ar pazīstamiem un jauniem vārdiem.
Rakstīt atsauksmi