Diāna Auziņa

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas MSP absolvente

Atbildēt uz dzīves lielajiem jautājumiem

Augusta sākums Latvijas teātra skatītāju un profesionāļu plānotājos jau ierasti ir atzīmēts kā Valmieras Vasaras teātra festivāla norises laiks. Arī šovasar, no 4. līdz 6. augustam, Valmieras pilsētvide kļūs par satikšanās vietu teātrmīļiem. Kroders.lv, tuvojoties festivālam, ekspresintervijās ar Valmieras Vasaras teātra festivāla māksliniekiem piedāvā iepazīties ar šogad topošajiem jauniestudējumiem.

“Manas domas grib ar mani parunāt”  – draugu meklējums vienā daļā. Igaunijas un Latvijas sadarbības projekts. Norises vieta: Valmieras teātra Apaļā zāle. Režisore un dramaturģe Kersti Heinlo (Kersti Heinloo, Igaunijas Drāmas teātris), izrādes mākslinieks Kristjans Suits (Kristjan Suits, Tallinas pilsētas teātris, mākslinieka asistente Ilze Vītoliņa (Valmieras teātris), gaismu mākslinieks Rene Līvamagi (Rene Liivamägi, Tartu Jaunais teātris), horeogrāfe Olga Privis (Igaunija), komponists, skaņu režisors Ardo Ran Varres (Igaunija). Lomās: Aigars Apinis, Una Eglīte, Diāna Krista Stafecka, Gerda Embure (Valmieras teātris).

Diāna Auziņa: Vai atklāsiet, lūdzu, kā jums radās ideja veidot izrādi Valmieras Vasaras teātra festivālam?

Kersti Heinlo: Godīgi sakot, kad Valmieras Vasaras teātra festivāla organizatori man palūdza sagatavot izrādi, biju nedaudz apmulsusi, jo lielajām skatuvēm esmu taisījusi tikai lielas bērnu izrādes. Turklāt mums ir ļoti ierobežots laiks un telpa. Taču es to uztvēru kā izaicinājumu. Izvēlējos vienu tēmu, runāju ar savu scenogrāfu (Kristjans Suits, Tallinas pilsētas teātris – D. A.) un izstrādāju scenāriju – esmu arī izrādes “Manas domas grib ar mani parunāt” dramaturģijas autore.

Izrādes žanrs ir nodēvēts kā “draugu meklējums vienā daļā”. Ko jūs ar šo izrādi vēlaties pateikt bērnu un pusaudžu auditorijai?

Man ir ļoti svarīgi runāt ar bērniem par nopietnām dzīves lietām: draudzību, zaudējumiem, vientulību utt. Bez visa jau iepriekš nosauktā man ļoti svarīgi ir arī humors un dzeja. Gatavojoties šim iestudējumam, es apkopoju daudz dažādu materiālu par to, kā bērni redz pasauli un kā viņi par to runā. Ja tā var izteikties – bērnu filozofija ļauj arī pieaugušajiem ieraudzīt pasauli ar svaigu skatījumu.

Kuru vietu Valmieras pilsētvidē izvēlējāties savai izrādei, un kāpēc tieši šo?

Izvēlējāmies Valmieras Drāmas teātra Apaļo zāli, jo mums bija nepieciešama iekštelpa, kur var radīt visu burvību ar gaismām un scenogrāfiju. Tas man ir ļoti svarīgi. Manā komandā ir labākais Igaunijas scenogrāfs Kristjans Suits, labākais gaismu mākslinieks Rene Līvamagi (Tartu Jaunais teātris), viena no labākajām Igaunijas horeogrāfēm Olga Privis un komponists/skaņu mākslinieks Ardo Ran Varres no Igaunijas. Ļoti būtisks fakts bija arī tas, ka manis iestudētā izrāde pēc festivāla paliks Valmieras Drāmas teātra repertuārā.

Ko jums personīgi nozīmē dalība Valmieras Vasaras teātra festivālā?

Šeit esmu satikusi brīnišķīgus aktierus – Aigaru Apini, Unu Eglīti, Diānu Kristu Stafecku un Gerdu Emburi. Strādīgs, ļoti gudrs, sadarboties gatavs un līdzi domājošs kolektīvs. Sapratu, ka mēs, abas tautas – igauņi un latvieši, domājam un strādājam ļoti līdzīgi. Mana latviešu asistente Ilze Vītoliņa ir neaizvietojama. Cerams, ka arī turpmāk paliksim tikpat vienoti. Manuprāt, Valmieras Vasaras teātra festivāls dod iespēju redzēt, kādā virzienā attīstās mūsdienu bērnu un jauniešu teātris Latvijā.