Ieva Rodiņa

Teātra kritiķe un zinātniece

Jaunie asni Latvijas teātros

Redakcijas sleja par jauno aktieru uznācienu Latvijas teātrī

Laikā, kad aiz loga pilnā plaukumā ir pavasaris, analoģiski šķiet, ka “pavasara atmoda” sākusies arī Latvijas teātrī, jo arvien biežāk šīs sezonas jauniestudējumu aktiersastāvos redzam jauno aktieru vārdus un līdzās tiem piezīmi “Dramatiskā teātra aktiera mākslas students/-e”. Enerģiski un savas studiju procesā jauniegūtās profesionālās prasmes pierādīt griboši – tādi ir jaunie skatuves mākslinieki, kuru vārdus mums pavisam drīz būs jāiemācās, ja tas jau nav izdarīts.

“Aktieriem Kultūras akadēmijā ir sava republika,” tālajā 2000. gadā “Teātra Vēstnesim” tapušajā portretrakstā par tābrīža Latvijas Nacionālā teātra aktierkursu norāda teātra zinātniece Valda Čakare, piebilstot, ka šī kursa “diplomdarba izrādes (starp citu, piecas!) pavīdēja un drīz vien pazuda Nacionālā teātra Aktieru zāles un Maskavas forštates “Skatuves” savrupībā, tik vien kā tuvinieku, draugu un interesentu pamanītas.” [1] 2025. gadā situācija ir cita – gan “Zirgu pasta” Karamazovu zāle, gan Tabakas fabrika konceptuāli darbojas regulāra repertuārteātrā formātā, spēcīgi un pārliecinoši piesakot studentu izrādes kā daļu no aktuālā Latvijas teātra procesa un laužot stereotipu par studiju izrādēm kā eksperimentāliem, nenostrādātiem skatuves darbiem, kas apmeklējami tikai nozares profesionāļiem vai jauno aktieru līdzjutējiem un jauniešiem.

Kamēr ap 2014. gada Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) absolventiem – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim audzinātajiem jaunajiem aktieriem valdīja noslēpumainības plīvurs, kursa vadītājam Igoram Koņajevam jauniešus skatītājiem parādot tikai studiju beigās [2], tikmēr gluži citu pieeju – jauno aktieru agrīnu intensīvu iesaisti teātra trupā – ar 2022. gadā LKA beigušo t.s. Jaunā Rīgas teātra kursu īstenoja Alvis Hermanis (jāpiebilst, ka no 12 absolventiem teātra štatā šobrīd ir tikai puse – 6 jaunie mākslinieki). Šobrīd pēdējos soļus akadēmijā sper režisora Elmāra Seņkova vadītais dramatiskā teātra aktierkurss, kuri studiju pēdējā gadā arvien biežāk un pamanāmāk redzami dažādu Latvijas teātru repertuāra izrādēs, un neliela daļa no viņiem jau uzņemti dažādu Latvijas lielo repertuārteātru štatos (par to – nedaudz vēlāk). Tikmēr pirmo iespaidu par sevi jau paguvis atstāt unikālais īpaši Dailes teātrim audzinātais Dramatiskā teātra muzikālā aktiera kurss, kas izglītību iegūst nevis LKA, bet Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA), kā arī patlaban LKA 2. kursā studējošais Indras Rogas apvienotais aktieru un režisoru kurss.

Mazi, bet svarīgi uzdevumi

Tikpat dažādi kā paši jaunie aktieri ir arī viņiem uzticētie uzdevumi dažādos Latvijas teātros. Tā, piemēram, t.s. Dailes teātra kursa muzikāli apdāvinātie studenti sevi jau spilgti pierādījuši pirmajā radošajā manifestā – Raimonda Paula un Māras Zālītes mūzikla “Meža gulbji” modernizētajā skatuves versijā Klāva Meļļa režijā, par kura galveno vērtību kļuvušas tieši jauno izpildītāju dzidrās balsis, piešķirot jaunu skanējumu Raimonda Paula nu jau leģendārajām dziesmām. Arī Mārtiņa Eihes ģimenes melod(ij)drāmā “Kalifornijas pakalni” būtiska nozīme ir tieši četru māsu jaunības ainu attēlojumam, kur savas vokālās dotības parāda Justīne Skutāne (Glorija), Gerda Igaune (Džiliana), Sintija Ceplauska (Rūbija) un Daniela Muižniece (Džouna), no kurām pēdējā labi tiek galā arī ar lomas dramatisko saturu, nospēlējot dumpiniecisku, pašpietiekamu meiteni, kura apņēmīgi virzās uz savu mērķi, taču nepareizu izvēļu dēļ salauž savu dzīvi. Savukārt pedagogs Pēteris Krilovs devis iespēju JVLMA t.s. Dailes kursa audzēkņiem Tomasam Deinim, Henrijam Kozlovskim, Danielam Loginovam, Pēterim Narubinam, Domenikam Slišānam un Ralfam Puzānam kā Jaunajam vīrietim uz maiņām parādīties Nacionālā teātra izrādē “Ilgu tramvajs” garā dialogā ar Maijas Doveikas Blanšu.

Kā vitālu enerģiju skatītāju zālē raidošs ansamblis Latvijas Nacionālā teātra lielinscenējuma “Lieliskais Getsbijs” masu ainās darbojas Indras Rogas studenti Dita Apsīte, Armands Avots, Viesturs Bēmis, Bruno Bitenieks, Megija Cvečkovska, Matīss Klāvs Endzelis, Marta Marija Gruzdova, Mārtiņš Jaunslavietis, Jānis Leščinskis, Mārtiņš Mikožans, Kurts Kārlis Mitenbergs, Jēkabs Pikšēns, Ilze Reknere, Klaids Sevostjanovs, Anna Emanuela Vaice, Gusts Ābele, Markuss Bēmers, Kristiāns Iesalnieks un Roberts Reikmanis, kā arī LKA laikmetīgās dejas studiju programmas nesenie talantīgie absolventi Lauris Limbergs, Anna Marija Puķe, Lelde Beāte Kuzņecova, Gints Dancītis, Mārīte Supe un Mārtiņš Emīls Aržanovskis. Izrādē Ingas Raudingas horeografētie deju numuri uzbur krāšņu dzīves svinēšanas sajūtu, ar lielāku interesi pat liekot sekot līdzi tieši nosacīti perifērajai skatuves darbībai. Kā aktiermeistarības pārbaudījums ir arī jauno aktieru iziešana pie skatītājiem Nacionālā teātra foajē telpās kā Getsbija ballītes viesiem, jau pirms izrādes iezīmējot bohēmisku svinību atmosfēru. Tikmēr daudz statiskākā veidolā – vizuāli efektīgā, lēni slīdošā korī MAREUNROL’S ziedu rakstu modes tērpos uz Dailes teātra lielās skatuves inscenējumā “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” debitējušas arī LKA Laikmetīgās dejas mākslas programmas 1. kursa studentes Leonilla Upeniece, Luīze Tumševica, Jeļizaveta Trunkova, Patrīcija Šteinbrika, Marta Elizabete Kilēvica, Egija Raita, Santa Gribuste un Niola Ose.

Štatu papildinājums

Studiju noslēgums jaunajiem aktieriem ierasti ir neziņas pilns laiks, cerot uz vietu kādā no teātru štatiem. Vairāki no viņiem savu vietu jau ir atraduši – skaitliski visvairāk papildinot Latvijas Nacionālā teātra aktieru rindas, un nu atlicis attaisnot uz viņiem liktās cerības.

“Smaids, kas mijas ar pasaules skumjām” – tā Latvijas Nacionālā teātra mājaslapā teikts par jauno aktrisi Agati Mariju Bukšu, kurai šosezon uzticētas divas lomas lielās zāles jauniestudējumos – skolotāja Kuroņa meita Helēna, kura sapņo par nākotni Karaļaučos (“Cilvēki laivās”), un apņēmīgā GenZ karjeriste Diāna (“Nacionālais kanāls”). Kamēr pirmajā inscenējumā aktrisei piemītošā iekšējā enerģija šķiet slāpēta, pieturoties pie stereotipiska romantiskas jaunības tēla, “Nacionālajā kanālā” aktrise pārliecinoši nostājas līdzās pieredzējušiem skatuves partneriem, attēlojot psiholoģiski sarežģītu raksturu, kurā egocentrisms savienojas ar vēlmi būt pamanītai, atzītai un mīlētai.

Spilgts un pamanāms papildinājums Nacionālā teātra aktiertrupai ir arī Elza Rūta Jordāne – jaunā aktrise ar ugunīgi rudajiem matiem sevi lieliski parādījusi gan jaunā režisora Jurģa Lūša “Dullā Daukas” skatuves versijā, kur no aktieriem tiek prasīta nemitīga spēlēšanās, pārlecot dažādos dramatizējuma tēlos, gan Matīsa Kažas sarežģītajā “Nacionālā kanāla” inscenējumā, kur Jordāne iemiesojas centīgajā programmu daļas vadītājas asistentē Šlesindžerē, organiski iekļaujoties, taču nepazūdot izrādes tēlu sistēmā. Savukārt romantiskākā ampluā aktrise ieraugāma Klāva Meļļa muzikālajā izrādē “Dumpīgā Rīga”. Jordānes atveidotās enerģiskās un sirsnīgās Čappas mīlasstāstam ar plānprātīgās Marijas dēliem Griģi un Lipstu iespējams sekot līdzi ar interesi, tomēr izrādes kopējā mākslinieciskajā aptuvenībā varone līdz pilnasinīgam un interesantam raksturam neizaug – kaut arī ar šo “slimību” sirgst visi skatuves tēli, paliekot kariķētu tipāžu līmenī.

Nacionālajam teātrim pievienojies arī Matīss Kučinskis, kurš skatītājiem zināms no lomām studiju izrādēs “Māceklis”, “Moceklis”, “Nevienam nezināmā Marija” un “Kristāla bērni”. “Jaunā aktiera trumpji – emocionalitāte, temperaments, skatuviskā pievilcība un prasme būt komandas spēlētājam – ir būtiski priekšnoteikumi dzīvei un darbam teātrī. No Nacionālā teātra puses ir vēlme šos trumpjus likt lietā un ļaut plašajam skatuves lokam iepazīties ar Matīsu, kura ceļš uz skatuves tikai sāksies,” teikts teātra mājaslapā. Pagaidām gan aktieris bijis redzams tikai spilgtās komiskās raksturlomās, tādēļ viņa talanta šķautņu atklāšana šķiet vēl priekšā. Asprātīga ir divu blondo matu ērkuļu Niklasa un Jūhana – Matīsa Kučinska un viņa kursabiedra Rūdolfa Sprukuļa (kuru, starp citu, Nacionālais teātris arī nupat uzņēmis štatā) – darbošanās bērnu izrādē “Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki”. Tikmēr Klāva Meļļa muzikālajā izrādē “Dumpīgā Rīga” Matīss Kučinskis pa skatuvi nozib kā raķete, ar cirtainajiem matiem un apņēmīgo acu skatienu gan izceldamies citu tēlu vidū, taču tā arī nenokļūdams starmešu centrā.

Arī Jaunā Rīgas teātra aktiertrupu veiksmīgi papildinājuši divi visjaunākās paaudzes aktieri – Ričards Murāns un Evelīna Priede. Priede, kuras skatuves gaitas JRT iesāka ar salīdzinoši nelielām lomām, pēdējo gadu laikā nostabilizējusi savu vietu kā trupas vadošā jaunā aktrise. Priedes trauslā psihofizika ideāli saskanēja ar Alvja Hermaņa režijas koncepciju izrādē “Melnais gulbis”, Nastasju Fiļipovnu attēlojot kā daiļu, bet destruktīvu spēku – melno gulbi, kamēr lomas psiholoģiskajai jaudai vēl pietrūka spēka. Tikmēr šosezon Evelīnas Priedes aktieriskais talants uzplaucis meitenīgi kautrīgos, iekšupvērstos skatuves tēlos, kā īru jauniete Širlija izrādē “Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj” vai matemātikas brīnumbērns Tomasīna Kaverlija Toma Stoparda “Arkādijas” atjaunojumā. Šeit gan jāpiebilst, ka līdzīgu – jaunās, naivās Gidensu meitas Aleksandras lomu aktrisei izrādē “Mazās lapsas” piedāvājusi arī režisore Kristīne Krūze, un arī nesenākajā lielās zāles jauniestudējumā – vācu režisora Matiasa Hartmana izrādē “Stāsts par Parsifalu” Priede iejūtas romantisku jūtu pārņemtas un uzticīgas viduslaiku “daiļās dāmas” Sigundas tēlā. Ceturto reizi pēc kārtas iekāpjot salīdzinoši līdzīga ampluā kurpēs, aktrise nevilšus riskē iestrēgt noteiktā meitenīgā ampluā, kaut viņai pa spēkam noteikti ir formas ziņā izteiksmīgāki un saturiski dziļāki aktierdarbi.

Jau pieminētajā jauniestudējumā “Stāsts par Parsifalu” gluži negaidītā amplitūdā atklājies Ričarda Murāna aktieriskais talants. Līdz šim skatītājam bijis redzams salīdzinoši nelielās lomās – kā “lādzīgais čalis” santehniķis Justīnes Kļavas komēdijā “Mīlas Straume” un izrādes sākumā pakārtais noziedznieks Henesijs izrādē “Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj” –, Murāns titullomā apjomīgajā un tehniski sarežģītajā inscenējumā pārliecina ar psiholoģiski niansētu un plastiski nostrādātu aktierdarbu. Tas ir emocionālu līdzpārdzīvojumu raisošs ceļojums no naiva, citu apcelta “āksta”, kurā ir gan dievišķs gaišums, gan tumšas ēnas, līdz staltam bruņiniekam, kurš seko likteņa iezīmētajam ceļam.

Radoši izaicinājumi lielajās un mazajās skatuvēs

Kristaps Kristers Ozols līdz šim tapušajās studiju izrādēs (“Kristāla bērni”, “Sapņotāji”, “Nevienam nezināmā Marija”, “Santakrusa” u.c.) izcēlies ar spēcīgu skatuves harismu, plastiskumu un spēju iemiesoties daudzveidīgos skatuves tēlos. Latvijas Nacionālā teātra repertuārā aktieris redzams divos šosezon tapušos iestudējumos. Lielās zāles ugunskristībās izrādē “Nacionālais kanāls” Ozols iejūtas Iesildītāja tēlā – zeltītos gliteros ieģērbts, viņš otrā cēliena sākumā veic skatītājus iekustinošu akciju, izturot vienu no grūtākajiem pārbaudījumiem – atbildi uz publikas dzīvo, neparedzamo reakciju. Jāpiebilst, ka ne aktiera vainas dēļ uzstājīgie aicinājumi atkal un atkal izkliegt Hovarda Bīla iemīļoto saukli “Es esmu vājprātā nikns un es to vairs necietīšu!” pamazām zaudē iedarbību, jo publika pierod pie izkāpinātās provokācijas. Savukārt jaunā režisora Ralfa Liepas diplomdarba izrādē “Smilšu cilvēks” Nacionālā teātra Jaunās zāles tuvplānā aktieris precīzi izpilda viņam dotos uzdevumus – futūrististiskajā E.T.A. Hofmaņa darba skatuves interpretācijā viņš formāli nospēlē divas plastiski nospriegotas lomas, starp kurām gan nav izteikta vizuāla vai aktieriska kontrasta, acīmredzami iezīmējot galvenā varoņa Natanaēla apziņā saplūdušo reālo un sapņu/murgu pasauli.

Savukārt turpat Nacionālā teātra Jaunajā zālē formas ziņā neparastajā un sarežģītajā Henrija Arāja izrādē “Zelta templis” kā divi pretmeti – baltais un melnais, labais un ļaunais, gaišais un tumšais – darbojas Rūdolfa Sprukuļa Curakava un Tomasa Ralfa Ābolkalna Kašivagī. Izvēlētā estētika no aktieriem prasa tēlu veidot nevis pēc psiholoģiskā teātra, bet butō kustības principiem, par izteiksmes instrumentu padarot visu ķermeni. Vairāk skatuves laika un spilgtākas izpausmes iestudējumā ir Tomasa Ralfa Ābolkalna skumji smaidošajam Kašivagī, kura attēlojumā aktieris prasmīgi pieslēdzis visu ķermeni, kamēr Rūdolfa Sprukuļa liriskajam Curakavam Jukio Mišimas romāna dramatizējumā diemžēl atvēlēta ļoti neliela vieta. Jaunajam aktierim piemīt izteikti gaiša, suģestējoša skatuves enerģija, tomēr vienlaikus nedaudz pamanāma ir nespēja līdz galam kontrolēt savas spēcīgās balss materiālu, intīmajā tuvplānā runājot krietni skaļāk par skatuves partneriem un tādējādi neiekļaujoties iestudējuma kopējā noslēpumaini pieklusinātajā plūdumā, ko pārrauj atsevišķi kulminācijas mirkļi.

Latviešu teātra informatīvajā telpā, iespējams, mazāk pamanāmi bijuši Elīnas Bartkevičas pirmie soļi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī – jaunā aktrise jau piedalījusies tādās izrādēs kā “Notikums Višī pilsētā”, “Vecās dāmas vizīte”, “Robins Huds”, “Pelnrušķīte”, “Trolejbuss “Ļubočka”” un “Lēdija Makbeta”. Jaunās aktrises līdz šim pamanāmākais un visvairāk apspriestākais skatuviskais iznāciens ir Viestura Kairiša iestudētajā “Ķiršu dārza” skatuves versijā, kur kalpone Duņaša interpretēta kā vieglas uzvedības meitene, kas pārguļ ar Lopahinu Raņevskas mirušā dēla guļamistabā un pēcāk ballītē dejo uz muižas ēdamgalda. Bartkevičai nepašaubāmi piemīt skatuviska harisma un pievilcība, tādēļ atliek vien novēlēt nopietnākus aktieriskos izaicinājumus nākotnes lomās.

Kaut arī paredzams, ka muzikālā ampluā drīzumā vairāk redzēsim JVLMA t.s. Dailes teātra kursu, jāpiemin arī šībrīža LKA Dramatiskā teātra aktiermākslas 4. kursa studentu Aleksandra Briča un jaunā režisora Mārtiņa Gūtmaņa sniegums Dirty Deal Teatro izrādē “Alfas”, līdzās muzikāli sarežģītās partitūras izpildījumam kopā ar Emīlu Kivlenieku, Arti Drozdovu un Armandu Siliņu-Bergmani intensīvā skatuves darbībā izspēlējot stāstu par Jēkabpilī 2011. gada janvārī notikušo policistu īstenoto spēļu zāles aplaupīšanu. Salīdzinot ar pieredzējušo kolēģi Emīlu Kivlenieku, kurš nosacīti kļūst par izrādes stāstījumu virzošo spēku, jauno aktieru tēlojumam gan raksturīgs neliels biklums, tomēr mazās zāles tuvplānā abi pārliecina ne tikai ar spēju intensīvi izdzīvot izrādes darbību, bet arī noturēt skatītāju uzmanību pieklusinātos solo brīžos.

Ir skaidrs, ka jau pieminētās debijas un pirmie soļi uz lielo Latvijas repertuārteātru skatuvēm ir tikai sākums. Kaut arī 2024./2025. gada sezona jau tuvojas izskaņai, arī atlikušā mēneša laikā ir vērts pasekot līdzi jauno aktieru vārdiem aktuālajā repertuārā. Tostarp priekšā vēl ir vairākas pirmizrādes, kā “Karalis Ibī un citi monstri” Latvijas Nacionālajā teātrī, kur uz skatuves kāps Rūdolfs Sprukulis un Aleksandrs Bricis, vai LKA aktiermākslas 4. kursa studentu diplomdarba kustību izrāde “Balta kleita”, kurā horeogrāfes un režisores Elīnas Gediņas interpretētos Ingas Ābeles stāstus izdejos piecas jaunās aktrises – Velta Birze, Santa Breikšs, Polina Čerņenoka, Tatjana Gurēviča un Elizabete Milta. Lai kaut ko nepalaistu garām, jauno aktieru pirmizrādēm Latvijas teātros ērti sekot līdzi LKA “Zirgu pasta” Facebook lapā, savukārt biļetes uz jūnijā gaidāmo LKA diplomdarba izrāžu skati “Jaunie nāk!” nopērkamas platformā Ticketshop.lv.