Rīkojums Nr. 2.5
Puntulis ministrijas padotības iestādēm uzdod komunicēt latviski
Līdz 30. jūlijam nav iespējams izpildīt visu rīkojumā noteikto, saka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka. Kultūras ministrs Nauris Puntulis pirms nepilna mēneša izdeva rīkojumu, nosakot, ka visām ministrijas padotības iestādēm turpmāk komunikācijā ar sabiedrību jāizmanto tikai latviešu valoda. Ministrs pamato, ka jāstiprina latviešu valodas lietojums un saka, ka tas nav saistīts tieši ar teātru darbību, bet Bjorka to sauc par politisku lēmumu, kam trūkst likumiska pamatojuma.
Ar 18. jūniju datētais Rīkojums Nr. 2.5-1-91 nav garš. Tajā ir 4 punkti. Pirmajā ministrs Nauris Puntulis (“Nacionālā apvienība”) atsaucas uz Satversmes 4. pantu un Satversmes tiesas spriedumu šā gada martā jeb lēmumu, ar kuru tiesa pasludināja, ka norma sabiedriskajam medijam radīt saturu mazākumtautību valodā neatbilst Satversmei. Puntulis uzdeva visām ministrijas padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām konsekventi ievērot latviešu valodas lietojumu un nepieļaut krievu valodas lietošanu profesionālajā darbā un saziņā ar sabiedrību.
Otrajā punktā noteikts, ka prasības jāizpilda līdz 30. jūlijam. Trešajā punktā vispārīgi formulēts, ka prasības neattiecas uz “profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā”. Savukārt ar ceturto punktu atbildīgā par rīkojuma izpildi noteikta ministrijas Valsts sekretāre Dace Vilsone.
Praktiski rīkojums nozīmē, ka jebkāda veida saziņā ar sabiedrību – mājaslapā, reklāmas afišās un plakātos, programmiņās, sociālo tīklu un citās reklāmās – vai pārstāvot iestādes starptautiski, nedrīkst lietot krievu valodu. Mākslinieciskā darbība, proti, arī teātra izrādes, joprojām drīkstēs būt arī krievu valodā, ja oriģinālais materiāls ir krieviski, tostarp arī tulkojumi uz krievu valodu.
Par politiski motivētu lēmumu, kuram trūkst likumiska pamatojuma, to uzskata Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra direktore Dana Bjorka. “Es šajā rīkojumā neredzu likumā pamatotu prasību. Es redzu politisko vēlēšanos, pārstāvot konkrētu partiju, bet neredzu konkrētus likuma pantus, uz kuru pamata kaut kas tiek aizliegts,” saka Bjorka. Teātra vērtējumā rīkojums ir pretrunā ministrijas noslēgtajam deleģējuma līgumam un saka, ka līdz 30. jūlijam tā prasības nevar izpildīt.
“Šis nebija specifiski vērsts pret teātriem”
“Ir maldīgi domāt, ka rīkojums iniciēts tikai Čehova teātra problēmu dēļ; rīkojums radās, jo es atklāju daudzas citas lietas ministrijas nozarēs, ka arī citās ministrijas nozarēs krievu valoda bija lietota ļoti bieži un daudz lietota,” saka kultūras ministrs Puntulis. Viņš skaidro, ka rīkojums pamatā tapis, jo, atsākot pildīt ministra pienākumus, esot atklājis, ka Kultūras ministrija atbalstījusi projektus Sabiedrības integrācijas fondā, kuros tostarp izmantota krievu valoda. “Šis rīkojums nebija specifiski vērsts pret teātriem,” bilsts ministrs.
Sabiedrības Integrācijas fonds 2024. gadā nonāca uzmanības centrā, pieprasot Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram “Re:Baltica” atmaksāt 36 tūkstošus eiro, jo uzskatīja, ka nauda izlietota neatbilstoši mērķim. Mediju atbalsta fonda ietvaros “Re:Baltica” bija saņēmis naudu, lai īstenotu projektu “Šķelšanās”. Tas bija dokumentāls seriāls par plaisu starp Latvijas iedzīvotājiem. Seriālā bija dzirdama krievu valoda, un sarunas bija titrētas, nevis ieskaņotas ar latviešu valodas audioceliņu. To par pārkāpumu uzskatīja SIF, jo nolikums paredzēja, ka projekts jārealizē valsts valodā. Dažus mēnešus vēlāk SIF padome atcēla lēmumu.
SIF atbildē elektroniskajam žurnālam KrodersLV noliedz, ka fonds finansētu projektus krievu valodā. “Sabiedrības integrācijas fonds neīsteno nevienu programmu vai projektu krievu valodā. Fonda īstenotajās programmās, projektos un komunikācijā krievu valoda netiek izmantota,” raksta SIF pārstāve Sabīne Leingarde. Uz to, ka jau līdz šim SIF finansētajos projektos tiek pievērsta uzmanība valodai, ministrs saka: “Ir normas, kas ne līdz galam strādā, tāpēc tās ir jāpastiprina.” Kādas normas nestrādā, Puntulis nenosauc. Kā piemēru tam, ka krievu valoda parādās SIF projektos, ministrs min vispārīgu piemēru. “Ir projekts par trešo valstu pilsoņu izglītošanu, un projekts tiek realizēts krievu valodā,” izsakās Puntulis.
Lai gan ministrs saka, ka rīkojumam nav tiešas saistības ar teātru darbību, dažas nedēļas pirms dokumenta izdošanas Puntuļa partijas biedrs Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks publiski kritizēja pie Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra ēkas fasādes izliktos reklāmas plakātus. Savā sociālā tīkla “X” kontā Ratnieks rakstīja, ka “oficiāli vērsies” pie Kultūras ministra, aicinot izkārtnes novākt.
Jautāts par to, vai rīkojums ir saistīts ar partijas biedra publiski teikto, ministrs nenoliedz, ka saistība ir, taču “tikai pastarpināti”. “Veicot revīziju ministrija iekšienē, atradu vēl daudzas citas lietas, kas mani uztrauc vairāk, nekā visiem redzamais plakāts pie Krievu Drāmas teātra (teātra pašreizējais nosaukums – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris – J. J.),” bilst ministrs.
Tas ir politisks lēmums
Ministrs skaidro, ka rīkojuma mērķis ir stiprināt latviešu valodas lietojumu padotības iestādēs. Tam nepiekrīt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka. “Es atļaušos pateikt, ka šis mērķis ministra kungam ir tikai vārdos. Ja cilvēkam būtu tas mērķis tiešām no sirds, viņš būtu iedziļinājies jautājumos,” saka Bjorka, kuras ieskatā lēmums ir politiski motivēts.
Viņa norāda, ka par lēmumu teātris uzzinājis dienā, kad tas tika publiski izziņots. Pirms tam bijusi saruna ar ministrijas Valsts sekretāri Daci Vilsoni, kas norādīja, ka pievērsīs pastiprinātu uzmanību valodas lietojumam, taču nekas konkrētāks pirms tam neesot izskanējis.
Bjorka arī pauž neizpratni par to, ka lēmums pirms tam neesot komunicēts ar teātri, jo tas arī apgrūtina rīkojuma izpildi. Kā labo piemēru viņa min situāciju, kad teātrim tika uzlikts pienākums titrēt izrādes latviešu valodā, pirms tam ar ministriju pārrunājot praktiskos soļus titru ieviešanai.
Pagaidām gan teātra mājaslapā, gan izrāžu plakātos joprojām redzama krievu valoda. Direktore skaidro, ka teātris visas prasības nepaspēs izpildīt līdz noteiktajam termiņam – 30. jūlijam. Tas saistīts ne tikai ar to, ka daļa teātra administratīvo darbinieku ir atvaļinājumā, bet arī ar to, ka tas prasa lielus finanšu resursus. “Finanšu sektora darbinieks provizoriski aprēķinājis, ka tikai [repertuāra izrāžu] programmiņu pārdrukāšana vien izmaksātu 18 000 eiro. Klāt vēl nav rēķināti lielie baneri, afišas un biļetes. Mums tikko ir veikts iepirkums uz 50 000 biļešu blanku – tas nozīmētu, ka mums atkal būtu jāpērk jaunas,” skaidro Bjorka.
Iepriekš ministrs publiski izteicies, ka atkāpes no rīkojuma nevienam nepiešķirs, taču esot gatavs runāt par iespējamiem termiņa pagarinājumiem kādu konkrētu uzdevumu izpildei. Bjorka norāda, ka teātris sagatavojis vēl vienu atbildes vēstuli ministrijai par to, kā praktiski ieviest rīkojumā prasīto. Līdz šim ministrijai un teātrim nav izdevies atrast kopīgu valodu par rīkojuma izpildi. Bjorka nenoliedz, ka teātris varētu apsvērt vērsties arī tiesā.
“Mēs joprojām cerībā gaidām no ministrijas pieslēgšanos jautājumam, iedziļināšanos un konstruktīvu sadarbošanos. [..] Šis [rīkojums] ir kā no gaisa nokritis un nav raksturīgs tam, kā līdz šim ir strādājusi Kultūras ministrijas komanda,” saka teātra direktore.
Rīkojums atbilst Satversmes tiesas spriedumā uzsvērtajam
Ministra izdotais rīkojums atbilst Satversmes tiesas spriedumā uzsvērtajam par latviešu valodas lietojumu, skaidro Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne. Viņa uzsver, ka Satversmes tiesas spriedumā noteiktais vienlaikus kalpo arī kā juridisks pamatojums, līdz ar to atsauces uz papildu likuma pantiem, viņasprāt, nav nepieciešamas. “Satversme ir likumdošanas pamats. Iespējams, labas pārvaldības princips pieprasītu, ka vajag precīzāku atsauci, bet, manuprāt, nebūs cita normatīvā akta, kas vēl precīzāk šo pateiktu,” bilst Senkāne.
Tiesnese arī skaidro, ka no Satversmes tiesas sprieduma izriet pamatota atziņa, ka latviešu valodai publiskajā telpā ir īpašā statuss. “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra sakarā mums nav jāņem vērā Satversmes tiesas spriedumā teiktais par valsts drošības aspektu un latviešu kā vienīgās valsts valodas lietojuma svēršanu – te runa var būt tikai par publisko telpu kultūras jomā, kur latviešu valodai ir pelnīta virskundzība,” skaidro Senatore. Rīkojums pats par sevi neattiecas uz izrāžu spēlēšanu, līdz ar to, viņas vērtējumā, tas neskar mākslinieciskās izpausmes brīvību, un jautājums ir tikai par saziņas valodu.
Senkāne norāda, ka jautājums par to, vai visu rīkojumā noteikto ir iespējams izpildīt noteiktajā termiņā, izriet ārpus tā, vai rīkojums pēc būtības ir likumīgs un atbilst Satversmei. “Tas ir jautājums par labu pārvaldību. Ja kaut kas šajā procesā ir pārspīlēts vai nav izpildāms, tad strīda gadījumā ar valsti būtu jāvēršas administratīvajā tiesā,” saka Senatore.
Rakstīt atsauksmi