Teātra un drāmas pētnieku konference
22. un 23. novembrī Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28 teātra jomas profesionāļi un interesenti tika aicināti uz starptautisku konferenci Teksts mūsdienu teātrī: Baltija pasaules pieredzes kontekstā*. To rīkoja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centru. Divās konferences darba dienās piedalījās vadošie teātra zinātnieki no Baltijas valstīm, Somijas, Zviedrijas, Īrijas un Ķīnas Tautas Republikas, prezentējot 15 referātus un aktīvi piedaloties diskusijās. Konferenci apmeklēja vairāk nekā 90 klausītāju.
Konferences pirmo darba dienu atklāja profesora Benedikta Kalnača (LU LFMI) referāts, kas bija veltīts koloniālo vēstījumu transformācijai Baltijas postkoloniālajā dramaturģijā un teātrī. Viņš norādīja, ka baltiešu teātra pieredzi koloniālā situācija ir ietekmējusi ļoti lielā mērā, un arī patlaban sabiedriski vērīgu mākslinieku daiļradē aktualizējas vēstures un kultūras pieredzes autentiskas rekonstrukcijas centieni (Viļa Daudziņa monoizrāde Vectēvs Jaunajā Rīgas teātrī). Šo tēmu savā referātā „Spēle ar reālo: personisko atmiņu interpretācija postpadomju perioda Baltijas teātrī” turpināja Vītauta Dižā Kauņas Universitātes profesore Jurgita Staniškīte (Jurgita Staniskyte), atzīmējot to, ka abstrakto un simbolisko kolektīvās atmiņas traktējumu baltiešu teātrī 1980. un 1990. gados pēdējā desmitgadē ir nomainījis vadošo režisoru subjektīvāks, tiešāks personiskās pieredzes portretējums, - arī klasikas iestudējumos. Helsinku un Tartu Universitātes pasniedzēja Anneli Saro (Anneli Saro) savā prezentācijā iepazīstināja ar Igaunijas autorteātra jaunā viļņa spilgtākajiem pārstāvjiem Ivaru Pōlu (Ivar Põllu), Urmasu Vadi (Urmas Vadi), Andresu Normetu (Andres Noormets) un Uku Ūsbergu (Uku Uusberg), kuri paši rada teātra tekstus un paši tos arī iestudē. Savukārt igauņu teātra zinātniece Lūle Epnere (Luule Epner) analizēja postdramatiskā teātra stratēģiju izmantojumu teātra NO99 jaunākajos iestudējumos, kas atspoguļo aktuālas Igaunijas sabiedrības problēmas un tādējādi funkcionē kā politisks teātris.
Teorētiskam jautājumam par metaforu teātrī savā referātā pievērsās Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Valda Čakare, norādot, ka teātra vizuālās iespējas metaforu radīšanā ir neizsmeļamas. Taču, kā atzīmēja referente, nereti ir sastopama arī metaforu redukcija, proti, gadījumi, kad valodas metaforas tiek vizualizētas tēlos, kas likvidē nozīmes pārnesumu, atgriežoties pie burtiskās nozīmes (E. Nekrošus, V. Lūriņa u.c. režisoru pieredze). Šauļu universitātes pasniedzēja Nomeda Šatkauskiene (Nomeda Satkauskiene) iepazīstināja ar jaunajām tekstu veidošanas stratēģijām lietuviešu teātrī, minot gan tādu pazīstamu autoru kā Marjusa Ivaškeviča (Marius Ivaskevicius) dramatisko radikālismu, gan neatkarīgo teātra grupu meklējumus kolektīvā tekstu radīšanā. Praktiķa viedokli pauda mūsu dramaturgs Dainis Grīnvalds, kurš uzsvēra, ka katra luga tiek rakstīta, balstoties uz noteiktu iekšēju struktūru un dramaturģijas likumiem, kuri teātrim būtu jāievēro, veidojot tekstus pašiem. Mākslas zinātņu doktore Ieva Struka dalījās pārdomās pēc nesenā Latvijas Nacionālā teātra lugu konkursa, kas rezultējies ar 67 jaunu lugu radīšanu. Viņasprāt, atšķirībā no situācijas pirms gadiem desmit, kad vairums latviešu lugu neatspoguļoja reālās dzīves aktualitātes, patlaban „dramaturgi iziet ielās”, rakstot par sabiedrībai būtiskām, sāpīgām tēmām un problēmām (latviešu piespiedu emigrācija, sociālās vides deformācija, utml.).
Konferences otrajā dienā profesionāli spožu komparatīvās analīzes paraugu savā prezentācijā sniedza Tartu universitātes doktorante Madli Pesti (Madli Pesti), kura igauņu pēdējo gadu spilgtāko postdramatisko tekstu autoru Sima Nurklika (Siim Nurklik) un Kadrijas Normetas (Kadri Noormets) darbus salīdzināja ar pazīstamo dramaturgu Hainera Millera (Heiner Müller), Elfrīdes Jelinekas (Elfriede Jelinek) un citu Rietumu autoru tekstiem. Somu teātra zinātniece Pirko Koski raksturoja starptautiski atzītā somu režisora Kristiana Smedsa (Kristian Smeds) iestudējuma Mr. Vertigo (Somijas Nacionālajā teātrī) tēlainības radīšanas stratēģiju. Būtiskām pārmaiņām Īrijas sociālajā un kultūras dzīvē un teātra lomai šajā pārmaiņu procesā, kas nereti atklāj sabiedrībai neglaimojošu, šokējošu patiesību (par vardarbību pret bērniem, utml.), bija veltīts Dublinas Trīsvienības koledžas profesora Stīvena Vilmera (Stephen Wilmer) referāts, kas raisīja pārdomas par mūsu teātru neizmantoto potenciālu šajā jomā. Stokholmas Universitātes pasniedzējs Rikards Hūglands (Rikard Hoogland) savukārt izmantoja piemērus no dažādu valstu teātra kultūrām (Vācijā praktizējošā grupa Rimini Protokoll u.c.), lai uzsvērtu, ka realitāte šodienas teātrī ienāk vairākos paralēlos virzienos. Vienā no tiem tiek radīta sarežģīta un pat abstrakta teātra ainava, bet otrs virziens balstās uz reālu cilvēku stāstiem, tos mākslinieciski nepiekrāsojot. Ar dramaturģijas situāciju Zviedrijā iepazīstināja Stokholmas Universitātes doktorante Šarlote Neihausere (Charlott Neuhauser), kura atzīmēja zviedru valdības nodibinātās Dramaturgu atbalsta
Latvijas Universitātes profesore Silvija Radzobe savā referātā par Alvja Hermaņa uzvedumu Oblomovs Jaunajā Rīgas teātrī meistarīgi analizēja tā caurviju motīvu sistēmu un citus izrādes struktūrelementus, atzīstot, ka režisors padara savus iestudējumus par sarežģītiem, jēdzieniskā ziņā pretrunīgiem vēstījumiem, kur galīgais lēmums jāpieņem pašam skatītājam. Profesionāli intriģējošu paralēli Baltijas un Eiropas teātrim radīja ieskats mūsdienu Ķīnas teātrī, ko sniedza Pekinas Centrālās Drāmas akadēmijas profesors Tao Pengs (Tao Peng), analizējot iestudējumu, kas unikālā veidā apvieno pazīstamās A. Čehova lugas Trīs māsas un S. Beketa darba Gaidot Godo tekstus. Noslēguma diskusijā konferences dalībnieki un klātesošie ārzemju eksperti vienojās, ka nākamais solis starptautiskas sadarbības turpināšanā ir kopīgas publikācijas – rakstu krājuma par konferences tēmu – izveidošana.
* Konference finansēta no ERAF projekta Nr. 2010/2025/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/015 un ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Teātra darbinieku savienības atbalstu.
Rakstīt atsauksmi