Šekspīrs. Atrasts tulkojumā* I
Teātra zinātnieces Gunas Zeltiņas vērojumi Šekspīra festivālā Londonā.
Šopavasar biju paredzējusi vēlreiz doties uz Strefordu pie Eivonas, lai Šekspīra Dzimtās vietas Fonda bibliotēkā un arhīvos pabeigtu savus pētījumus par viņa lugām un to ceļiem pasaules teātrī. Taču no Gruzijas saņemtais uzaicinājums apmeklēt Kotes Mardžanišvili vārdā nosauktā teātra jaunā uzveduma – lugas „Kā jums tīk” - pasaules pirmizrādi vēsturiskajā/atjaunotajā Globa teātrī (The Globe Theatre) manas gaitas novirzīja uz Londonu. Tādējādi jaunus iespaidus un pētnieciskos impulsus negaidīti atradu tur, kur tos nemaz nebiju cerējusi rast. Iesaku visiem interesentiem laiku pa laikam ieskatīties Globa teātra māja lapā ( www.shakespearesglobe.com ), kas katru gadu realizē plašu un pārdomātu izglītojošu un kultūras notikumu/izrāžu programmu, piedāvājot ievērojamas atlaides studentu grupām, u.tml.
2012. gada Pasaules Šekspīra festivāla un Londonas Kultūras olimpiādes ietvaros šopavasar Globa teātrī risinās īsta Šekspīra olimpiāde - festivāls Globe to Globe, kura mērķis ir parādīt visas Šekspīra lugas, turklāt katru no tām savā pasaules valodā. Šim projektam ambīciju un vērienīguma ziņā var līdzināties tikai savulaik poļu izcelsmes amerikāņu producenta un režisora Džozefa Papa (Joseph Papp) 20. gadsimta 80. gados uzsāktais un pārdesmit gadu laikā arī īstenotais tā dēvētais Šekspīra maratons, kas paredzēja uzvest Amerikas teātros visas Barda lugas – gan tradicionālā teātra telpā, gan brīvā dabā (piemēram, Ņujorkas Centrālparkā), turklāt iespējami plašākam, demokrātiskam skatītāju lokam -, piesaistot ASV mītošo daudznacionālo kopienu režisorus un aktierus, kā arī tādas slavenības kā Dastinu Hofmanu, kurš šajā projektā spēlēja Šeiloku „Venēcijas tirgotājā”, Džesiku Lanžu un daudzus citus.
Londonas festivāla - internacionāla „stāstu karnevāls” mērķus un ieceri esmu jau raksturojusi publikācijā „Kultūras Dienā” (01.06.2012), tādēļ tikai atgādināšu, ka olimpiādē piedalās gan dažādu valstu vadošie nacionālie teātri, gan populāras alternatīvā teātra trupas un avangardiski orientēti režisori, gan kolektīvi, kas strādā aktīvās kara zonās, kopumā radot daudzveidīgu dižā Barda lugu mozaīku, kas atspoguļo mūsdienu teātra politisko, sociālo, etnisko un kultūras esamību un identitāti. Aizsācies 23. aprīlī, Šekspīra pieņemtajā dzimšanas dienā, atklāts jau pirms tās ar eksotisku poēmas „Venēra un Adoniss” priekšnesumu Keiptaunas Isango ansambļa (Dienvidāfrika) izpildījumā, festivāls jau tuvojas izskaņai 9. jūnijā, kad to noslēgs pats Globa teātris ar jaunu lugas „Henrijs V” iestudējumu. Viesteātru vidū – tik atšķirīgi kolektīvi kā Grieķijas Nacionālais teātris un Ķīnas Nacionālais teātris, Baltkrievijas Brīvais teātris, trupas no Indijas, Vācijas, Francijas, Brazīlijas u.c.. Baltiju šoreiz pārstāv Eimunta Nekrošus teātris Meno Fortas ar savu agrāko gadu „Hamleta” iestudējumu.
Gruzīnu ritmi un melodijas uz Globa teātra skatuves
Festivāla ietvaros prezentētā Tbilisi teātra komēdijas „Kā jums tīk” iestudējuma režisors Levans Culadze (Levan Tsuladze) ir arī Mardžanišvili teātra galvenais režisors un pirmā gruzīnu neatkarīgā teātra dibinātājs 1990. gados. Savulaik – viens no jaunajiem niknajiem, patlaban – pēc Roberta Sturuā nelaimīgās atstādināšanas no gruzīnu teātra lielkņaza troņa - tiek atzīts par vadošo gruzīnu režisoru un ir arī starptautiski pazīstams. Londoniešiem zināms no festivāla East Goes West, kur piedalījies ar Artura Šniclera lugas „Rondo” iestudējumu (2002), arī ar Gētes „Fausta” traktējumu leļļu/marionešu teātra tehnikā, amerikāņus sajūsminājis ar Šekspīra „Sapnis vasaras naktī” viesizrādēm, viņš ir pieprasīts režisors ārzemēs un tiek arī novērtēts savās mājās, Gruzijā. 1998. gadā Roberta Sturuā vadītās režijas meistardarbnīcas ietvaros man bija iespēja redzēt Culadzes Brehta „Trīsgrašu operas” iestudējumu viņa dibinātajā Tbilisi Pagraba Teātrī, kas to gadu izrāžu kontekstā izcēlās ar neparastu vitalitāti, oriģinālu stilistiku un asu humora izjūtu.
Ar vitalitāti un absolūti brīvu, pat rotaļīgu, bet cieņas pilnu attieksmi pret dižā stretfordieša tekstiem aizrauj arī „Kā jums tīk” izrāde jau kopš paša pirmā brīža, kad gruzīnu aktieri uznāk uz Globa nelielās skatuves kā ceļojoša aktieru trupa ar koferīšiem un ceļasomām rokās. Tērpti mūsdienīgās un arī stilizētās drānās (ar atsaucēm uz 20. gadsimta sākumu un 20. - 30. gadu modi), viņi gar abām skatuves paaugstinājuma malām izvieto teātra ģērbtuvītes ar spoguļiem, skapjiem, no kuriem tiek vilkti ārā kostīmi un rekvizīti. Kāds tur arī paslēpjas, citi uz skatuves skaļi un temperamentīgi skaidro attiecības. Izrāde strukturēta kā atklāts „teātris teātrī”. Kā īstenojot lugas varoņa Žaka slaveno frāzi ”Ir milzu teātris šī pasaule / Un visi ļaudis tajā aktieri”, trupa sāk pārģērbties, grimēties, izmēģināt balsi un kustības; vienā skatuves malā vīri īsti gruzīniskā bezrūpībā uzspēlē šahu, satrauktas un sasārtušiem vaigiem skraida abas jaunās mīlētājas, kā pāvs gozējas hercoga galma stiprinieks Šarls u.tml. Ļaunais hercogs pēkšņi „aizmirst” savus cietsirdīgos tekstus, un tos viņam skaļi suflē tumīga gruzīnu daiļava, kas vēlāk pārvēršas ganē – mīlētājā; visa trupa spēles laukuma malās seko katram mīlētāju satikšanās skatam, uzmundrinot un pasteidzinot tos, paužot savu kritisko attieksmi pret tikšanās greizo norisi, utt. Valda dzīva, koša, piesātināta spēles – dzīves stihija.
Šī luga režisoru uzmanību neizpelnās bieži. Latviešu teātrī pēdējais plašāk zināmais iestudējums tapa Dailes teātrī 1986. gadā, kad to kā savu diplomdarbu, neklātienes režijas studijas beidzot, uzveda aktieris Andris Bērziņš. Viņa iestudējumā bija daudz interesanti iecerētu, bet ne tik perfekti realizētu risinājumu gan skatuves telpas organizācijā – Aleksandra Busses radītajā noslēpumainajā, dzeltenajā milzu pasta kārbā ar uzrakstu Open here, no kuras izbira izrādes dalībnieki, gan aktierspēlē, taču virsroku tomēr guva lugas komēdijiskā slāņa apspēle. Taču šis teksts, kurā ir gan brāļu naida motīvs (kas vēlāk it kā izlīdzinās un vēršas mīlā), gan daudz poētisma un bukolisku noskaņu un kur čum un mudž gan naivi, gan atjautīgi mīlētāji, komiski personāži, āksti, gani, mājdzīvnieki un zvēri, un kurā daži pētnieki atrod „ ļoti maz no Šekspīra”, nav tik vienkārša, kā pirmajā brīdī šķiet. Manuprāt, tajā ir pat ļoti daudz no Šekspīra, jo brāļa izraidītais un Ardenu mežā patvērumu guvušais hercogs neapšaubāmi ir Prospero pirmtēls, un šāds brāļu attiecību modelis sastopams ne vienā Šekspīra lugā vien. Savukārt noslēpumainais, skeptiskais un nemitīgi filozofējošais melanholiķis Žaks var tikt uzlūkots par Hamleta tēla priekšteci, bet mīlētāju un zvēru/dzīvnieku maldīšanās pa mežu neglābjami asociējas ar „Sapnis vasaras naktī” jauno varoņu, valdnieku un dievību piedzīvojumiem. Tādējādi lugas „Kā jums tīk” šķietami vienkāršajam stāstam par cilvēka likteņu un mīlas straujajiem pavērsieniem ir dziļa un pamatīga odere. Bet, protams, nav brīnums, ka režisori iekrīt uz lugas virskārtas košajām puķītēm.
Gruzīnu traktējumā pārsteidz tas, cik profesionāli elastīgi, asprātīgi un galvenais, viegli, režisors un aktieri spēlējas ar Šekspīra tekstu, gan iekāpjot lomā, gan nākamajā mirklī spēji izkāpjot no tās; cik eleganti viņi spēlējas arī ar dzimumiem, jo intelektuāļa Žaka un vecā, dzīvesgudrā kalpa Ādama lomas uzticētas aktrisēm, kas tās realizē profesionāli perfekti. Un tas, cik organiski viņi šo universālo Šekspīra stāstu sasaista ar savu nacionālo un personisko pašizjūtu/identitāti, izmantojot gruzīnu tautas mūzikas instrumentus (brīnišķīga komponista Vahtanga Kakhidzes mūzikas un skaņu partitūra), nacionālo ritmu un deju elementus, smalku liriku sabalansējot ar raupju bufonādi, humoru – ar smeldzīgu filozofisku apceri, u.tml., ļāva kārtējo reizi pārliecināties par gruzīnu teātra mākslas augsto līmeni.
Pazīstamais teksts gruzīnu tulkojumā patiesi skanēja kā jaunatrasta vērtība, un, pievienojot tam savas nacionālās pašapziņas izjūtu un izpausmes, nekas, absolūti nekas no oriģināla viņu interpretācijā netika pazaudēts. Šekspīra olimpiādē gruzīni tika startējuši godam, ko apliecināja arī skatītāju atsaucība un ilgstošie aplausi.
P.S. Interesentiem vēl ir iespējams paspēt uz festivāla noslēgumu, jo to Globa teātra izglītojošo programmu ietvaros pagarina pašu britu iestudētās izrādes, tostarp, arī jauna „Hamleta” versija. Biļešu cenas – no 5 mārciņām (stāvvieta pagalmā) līdz 35 mārciņām (labas sēdvietas). Salīdzinājumam: biļetes uz operas izrādi Koventgārdena teātrī maksā no 9 līdz 120 mārciņām.
Plašāku informāciju skatīt www.shakespersglobe.com
* Koncentrēts ieskats Šekspīra festivāla norisēs izlasāms Gunas Zeltiņas rakstā „Šekspīrs 37 valodās” laikrakstā „Kultūras Diena”, 01.06.2012., 10.lpp.
Teātra zinātnieces Gunas Zeltiņas vērojumi Šekspīra festivālā Londonā
Rakstīt atsauksmi