Viedokļi

30. oktobris 2015 / komentāri 0

Gada mūzikas autors

Gaidot ikgadējo „Spēlmaņu nakts” apgalvošanas ceremoniju 23. novembrī, Kroders.lv veido ekspresinterviju ciklu ar visiem 2014./2015. gada teātra sezonas nominantiem.

Andris Vilcāns // Publicitātes fotoŠonedēļ aptaujājām sešus nominantus kategorijā „Gada mūzikas autors”: Andri Vilcānu (Zelta pods, Liepājas teātris), Edgaru Mākenu (Antigone, Nacionālais teātris; Nāves deja, Valmieras Drāmas teātris), Jēkabu Nīmani (Blakts un Raiņa sapņi, Nacionālais teātris), Kārli Auzānu (1984, Liepājas teātris), Pāvelu Akimkinu (Indulis un Ārija, Liepājas teātris) un Xylem Trio (Hanuma, M. Čehova Rīgas Krievu teātris).

 

1. Ko jums nozīmē „Spēlmaņu nakts” nominācija?

Andris Vilcāns: Es domāju, pirmkārt, tas ir profesionāls novērtējums tavam darbam.

Edgars Mākens: Tā ir atzinība, mans darbs ir pamanīts.

Jēkabs Nīmanis: Priecīga apziņa, ka tikšu ielūgts uz ļoti sirsnīgu satikšanos un kopābūšanu ar lieliskiem, talantīgiem kultūras cilvēkiem, kā arī pagodinājums, ka esmu pamanīts starp tik daudziem izciliem kultūras darbiniekiem.

Kārlis Auzāns // Publicitātes fotoKārlis Auzāns: Kā jau, es domāju, jebkuram nominantam – tas ir pagodinājums, tas daļēji jau ir darba novērtējums. Strādājot pie izrādes, tai brīdī jau ne par kādām nominācijām nedomā. Bet ir ieguldīts liels dzīves laiks, darot darbu priekš izrādes. Kad to novērtē, tas ir ļoti patīkami.

Pāvels Akimkins: Tas nozīmē, ka es ne velti ar šo nodarbojos, lai gan šaubas manī būs vienmēr. Ikviena atzinība tavam darbam ir kā grūdiens nākamajam.

Raimonds Petrauskis (Xylem Trio): Mums šī nominācija ir ļoti nozīmīga un īpaša tāpēc, ka nominēti „Spēlmaņu nakts” balvai tiekam pirmoreiz! Priekpilns satraukums mijas ar gandarījumu, ka mūsu muzikālais veikums aizvadītās sezonas laikā ir pamanīts.

 

2. Ar ko šis darbs, par ko esat nominēts, jums ir īpašs?

Andris Vilcāns: Mūziku teātrim rakstu apmēram divdesmit gadu garumā. Sāku rakstīt, ja nemaldos, 1994. gadā, bet pirmais liela apjoma darbs teātrim bija “Fausts. Deus ex machina” Dailes teātrī. “Zelta pods” ir īpašs ar to, ka man bija iespēja pirmo reizi mūžā strādāt Liepājas teātrī ar režisoru Janu Villemu van den Bosu, Ingu Raudingu – jauniem cilvēkiem, ar kuriem nebiju strādājis. Tā tiešām bija neizmirstama pieredze.

Edgars Mākens // Publicitātes fotoEdgars Mākens: „Antigone” – ar aktieru spēlētu dzīvo mūziku, kā arī ar to, kā mūzika iekļaujas izrādes kopainā. „Nāves deja” – tumšākais darbs, ko esmu taisījis. Tāpēc bija pārsteigums, ka vispār tiku nominēts.

Jēkabs Nīmanis: Salīdzinoši jāsaka, ka īpašs jau ir jebkurš darbs, un tad tas šo galīgi nepadara īpašu, bet ja jūs uzstājat, īsi apzīmējot – ar vērienu.

Kārlis Auzāns: Protams, visas izrādes, ar ko es strādāju, man ir īpašas. Pirms šī izrāde (1984 Liepājas teātrī – red.) vēl tapa, man likās, tā nāk īstajā laikā par tieši šajā brīdī ļoti aktuālu tēmu, un man prieks, ka Laura (režisore Laura Groza-Ķibere – red.) uzdrošinājās ko tādu darīt – paņemt varbūt ne tik komerciālu tēmu un realizēt, un beigās izveidojās ļoti labs, augstvērtīgs darbs. Ļoti apjomīgs mūzikas materiāls bija jārada.

Pāvels Akimkins: Pieskarties citas tautas eposam (Raiņa Indulim un Ārijai – red.) – tā ir ļoti liela atbildība. Nevaru teikt, ka izdevās par simts procentiem to apgūt, taču atradu saskares punktus folklorā, kas ļoti paātrināja procesu.

Raimonds Petrauskis (Xylem Trio): Mums īpašs bija pats partitūras veidošanas darba process, jo tā bija vēl viena sastapšanās ar komponistu Giju Kančeli un viņa muzikālo kodu – tas iedvesmoja mūs radīt jaunu muzikālo materiālu, par ko iepriekš pat nenojautām.

Xylem Trio // Publicitātes foto

 

3. Kas ir jūsu aizvadītās sezonas prieks?

Andris Vilcāns: Ja varu to nesaistīt tikai ar teātri, tad pilnīgi noteikti: Deivids Linčs uzņem Tvinpīkas turpinājumu. Par notiekošo Latvijas teātrī, esot Amerikā, uzzinu no preses un video materiāliem, bet vienu izrādi man izdevās arī noskatīties. Tā bija “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” Dailes teātrī.

Edgars Mākens: Pats fakts, ka visu sezonu bija iespēja strādāt teātrī. Bet, ja jānosauc konkrēta izrāde, tad „Benzīnvīrs” Dirty Deal Teatro.

Jēkabs Nīmanis: Vlada (Vladislava Nastavševa – red.) „Cerību ezers” un Māras (Māras Ķimeles – red.) „Aspazija. Personīgi”, piemetinot arī Jāņa Šipkēvica (Shipsi – red.) darbošanos JRT.

Kārlis Auzāns: Prieks par to, ka es varu radīt mūziku vairākiem Latvijas teātriem un vēl joprojām to daru. Ka šī mūzika tiek sniegta mūsu sabiedrībai un es varu piedalīties šādos darbos, kas, manuprāt, ir ļoti nozīmīgi un vieni no kvalitatīvākajiem Latvijā. Tas ir būtiskākais. Es nevaru tā izdalīt kādu izrādi vai mākslinieku – aktieri, režisoru vai scenogrāfu. Man kopumā ir prieks, ka Latvijas teātris kaut kādā viedā atdzimst un kļūst diezgan interesants arī jaunākai auditorijai.

Pāvels Akimkins // Publicitātes foto

Pāvels Akimkins: Deklana Donelana izrāde “Karalis Ibī” ar Francijas aktieriem, kuru viņš izrādīja Maskavā festivāla NET ietvaros, un Robēra Lepāža “Hamlets. Kolāža” Nācijas teātrī. Šie ir divi iespaidīgākie pagājušās sezonas iestudējumi.

Raimonds Petrauskis (Xylem Trio): Sezonas prieks bija nokļūt Gruzijā, kur radies viss pamats šai izrādei, un nospēlēt „Hanumu” Tbilisī publikai, kaut nedaudz sajust šīs zemes neatkārtojamo kolorītu un atmosfēru, kādai līdzīgas nav nekur citur.

 

4. Vai, jūsuprāt, „Spēlmaņu nakts” balvai piemīt prestižs?

Andris Vilcāns: Es domāju, ka Latvijā pilnīgi noteikti, nezinu, kā tas ir Baltijas valstu kontekstā, bet Latvijā šajā arodā tas ir augstākais novērtējums.

Edgars Mākens: Domāju, ka jā. Taču konkrēti mūzikas nominācija manās acīs tikai iegūtu, ja žūrijā uz oriģinālmūzikas vērtēšanu tiktu piesaistīts kāds speciālists, piemēram, muzikologs.

Jēkabs Nīmanis // Publicitātes fotoJēkabs Nīmanis: Es baidos no vārda „prestižs”, liekas uzreiz tāds dzeltenīgs pasākums, uz ārišķībām vērsts. Manī vairāk nozīmīgumu rada kultūras aktualizēšana tādā patiesā interesē par to. Es pat teiktu, cilvēki, kuriem tas ir svarīgi, ir mani domubiedri – gan darītāji, gan skatītāji.

Kārlis Auzāns: Latvijā noteikti. Es domāju, ka tā ir svarīga balva visiem teātra darbiniekiem un Latvijas sabiedrība arī to uztver diezgan nopietni. Mans uzskats, ka tā ir viena no prestižākajām balvām. Man liekas, ka „Spēlmaņu nakts” balvas ieguvējs arī Latvijas sabiedrībā kļūst nozīmīgāks.

Pāvels Akimkins: Nezinu, cik prestiža tā ir, taču tā ir nacionāla mēroga balva, un ar to arī viss ir pateikts.

Raimonds Petrauskis (Xylem Trio): „Spēlmaņu nakts”, mūsuprāt, ir neatņemama un nozīmīga Latvijas teātra pasaules tradīcija, tāpēc mēs uzskatām šo balvu par prestižu un augstvērtīgu novērtējumu Latvijas teātra vidē.

 

Nominantus intervēja Zanda Borga, Zane Gāle, Madara Lazdiņa un Eva Škenderska

Rakstīt atsauksmi