Viedokļi

4. novembris 2015 / komentāri 0

Gada kustību mākslinieks

Gaidot ikgadējo „Spēlmaņu nakts” apgalvošanas ceremoniju 23. novembrī, Kroders.lv veido ekspresinterviju ciklu ar visiem 2014./2015. gada teātra sezonas nominantiem.

Inga Krasovska // Publicitātes fotoŠonedēļ aptaujājām piecus nominantus kategorijā „Gada kustību mākslinieks”: Ingu Krasovsku (Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, Dailes teātris), Ingu Raudingu (Zelta pods, Liepājas teātris; Vīnes meža stāsti, Nacionālais teātris), Karlu Saksu (Vaņa, Ģertrūdes ielas teātris), Kārli Božu (Pērs Gints un sievietes, E. Smiļģa muzejs) un Lieni Gravu (Equus, Dailes teātris; 1984, Liepājas teātris).

 

1. Ko jums nozīmē „Spēlmaņu nakts” nominācija?

Inga Krasovska: Prieks un gandarījums.

Inga Raudinga: Varbūt to, ka esmu izdarījusi kaut ko, kas konkrētās žūrijas izpratnei ir licies atbilstošs manai profesijai.

Karls Sakss: Man ir svarīgi, ka Ģertrūdes ielas teātris ir nominēts un ka viņu darbs, apvienojot dažādus māksliniekus (pašmāju un ārzemju), ir pamanīts. Es ceru, ka šī uzmanība dos viņiem motivāciju turpināt iesākto.

Kārlis Božs: Ja godīgi, neesmu vēl sapratis, ko šī nominācija man nozīmē, jo līdz šim esmu saņēmis sava veida „nominācijas” tikai mutiski no draugiem, kolēģiem, skatītājiem par paveikto uz skatuves.

Inga Raudinga // Publicitātes fotoLiene Grava: Tas nozīmē, ka mans darbs ir pamanīts, un es to vērtēju ļoti pozitīvi.

 

2. Ar ko šis darbs, par ko esat nominēts, jums ir īpašs?

Inga Krasovska: Ar visu – sadarbību ar režisoru (Aleksandru Morfovu – red.), izcilu aktieru ansambli, tēmu režisora redzējumā, realizācijas ideju, radošo procesu.

Inga Raudinga: Vienmēr priecājos par jaunām sadarbībām, jaunām autoritātēm un iespēju strādāt pie tīras formas izrādēm.

Karls Sakss: Mēs ļoti daudz dzirdam par to, ka mākslinieki runā, cik svarīgs ir radīšanas process, un šis arī ir viens no tiem gadījumiem, kad šis ceļš ir jāveic. Mans fokuss bija atrast kopīgu fizisku kontaktu caur praktiskiem uzdevumiem, un mēģinājumu laikā mums bija tie ĪPAŠIE momenti, kuros kā vienmēr ir ļoti daudz ko mācīties gan man pašam, gan aktieriem.

Liene Grava // Publicitātes fotoKārlis Božs: Ar visu – sākot no cilvēkiem, kurus pazinu gan iepriekš, gan iepazinu izrādes tapšanas procesa laikā, beidzot ar galarezultātu, ko esmu atdevis skatītājiem.

Liene Grava: Ja runājam par “1984”, šajā izrādē ieguldīju diezgan daudz laika un enerģijas. Man īstenībā katrs darbs ir ļoti īpašs, bet “1984” tieši ar procesu, kādā tas tika radīts – tas bija ārkārtīgi radošs un tajā pašā laikā ļoti jautrs. Gan radošā komanda, gan aktieri – visi atradāmies uz viena viļņa. Tas man gan ļoti patika, gan arī aizkustināja. Ja runājam par “Equus”, tad nominācija man bija neliels pārsteigums, jo šajā izrādē deja tā kā nav, vairāk ir tāda zirgu fizika; katrā ziņā “1984” ir krietni vairāk horeogrāfijas.

 

3. Kas ir jūsu aizvadītās sezonas prieks?

Inga Krasovska: Visas izrādes un koncerti, kuros esmu ņēmusi dalību.

Inga Raudinga: Sniegtā iespēja radoši attīstīties profesijā – darīt kaut ko jaunu, izprast, meklēt.

Karls Sakss // Publicitātes fotoKarls Sakss: Man jāatzīst, ka neesmu apmeklējis teātra izrādes Latvijā, bet man ir bijusi iespēja tikties ar dažādiem māksliniekiem no dažādām laikmetīgās mākslas jomām Latvijā – cilvēkiem, kas var padarīt akadēmiskā teātra skatuvi daudz bagātāku.

Kārlis Božs: Ja runājam par manu radošo prieku, tad jāpaliek pie darba izrādē „Pērs Gints un sievietes”, kur guvu daudz pozitīva. Gala rezultāts mani dara gandarītu. Paldies režisoram Viesturam Roziņam par iespēju un atbalstu!

Liene Grava: Aizvadītās sezonas prieks ir tas, ka bijusi ļoti laba sezona, bija labi darbi, ar kuriem man bija iespēja strādāt, jo katrs darbs man kaut ko jaunu iemāca un papildina. Patiešām prieks par labiem materiāliem.

 

4. Vai, jūsuprāt, „Spēlmaņu nakts” balvai piemīt prestižs?

Kārlis Božs // Publicitātes fotoInga Krasovska: Ikdienā – gandrīz nemanāms. Pašā „Spēlmaņu naktī” – vērā ņemams.

Inga Raudinga: Jebkurš prestižs ir atkarīgs no tā, ar ko salīdzina vai ar ko mērojas spēkiem.

Karls Sakss: Es atstāšu šo jautājumu atvērtu.

Kārlis Božs: „Spēlmaņu nakts” balvai esmu pievērsis uzmanību tikai pēdējos trīs gadus. Ja tavs darbs tiek novērtēts publiskajā telpā, tad jau laikam tam visam prestižs piemīt. Man personīgi tas prestižs nav tik svarīgs. Es vienkārši nodarbojos ar to, ko es mīlu, – ar deju.

Liene Grava: Domāju, ka jā.

 

Nominantus intervēja Anna Andersone, Zanda Borga, Madara Lazdiņa un Eva Škenderska

Rakstīt atsauksmi