Vairāk nekā tikai sports
Kritiķu īsviedokļi par JRT izrādi "Ledus garša" Viļa Daudziņa režijā
Četri skatījumi uz hokeju
Atis Rozentāls: Jaunā Rīgas teātra Mazā zāle jau otro reizi atdota jaunākās aktieru paaudzes pārstāvja monoizrādei – pēc Gerda Lapoškas te spēkus iemēģina Dāvids Pētersons izrādē “Ledus garša”. Aktieris līdz šim lielākoties izmantots raksturlomās, tagad režisora Viļa Daudziņa vadībā viņš sagatavojis priekšnesumu, kurā pusotru stundu gandrīz nenoiet no skatuves – tikai tik daudz, lai pārģērbtos, kamēr skatuves strādnieki nomaina lakoniskās dekorācijas.
Vilis Daudziņš pats ir monoizrāžu meistars, un viņa sniegums izrādē “Vectēvs”, kas joprojām ir repertuārā, var kalpot par labu paraugu tam, kā veidot stāstu no trīs dažādu cilvēku perspektīvas. Dāvidam Pētersonam dota iespēja iemiesoties pat četros dažādos varoņos, atklājot atšķirīgus skatpunktus uz hokeju – spēlētāja, skeptiķa, līdzjutēja un hokeja vēstures glabātāja. Aktieris izrādi sāk paštēlā, tad pārģērbjas, aplīmē zobus, lai daži no tiem izskatītos izsisti, un izrāde var sākties.
“Ledus garša” ir kārtējā verbatima tehnikā veidotā izrāde JRT repertuārā, teksts ir strukturēts samērā veiksmīgi, kaut arī pusotra stunda jaunajam aktierim vismaz pirmizrādē likās grūts pārbaudījums – ceturtajā daļā, kur varoņa prototips, cik noprotams, ir treneris un hokeja vēstures pētnieks Ēvalds Grabovskis, šķiet, ka aktierim jau ir grūti koncentrēties, viņš pārsakās, un arī vecā vīra tēls acu priekšā līdz galam neveidojas.
Tomēr kopumā izrāde ir cieņpilns, brīžiem aizkustinošs veltījums hokejam, turpinot latviešu teātra interesi par dažādiem sporta veidiem (Regnāra Vaivara “Bask@bols” Valmieras teātrī, “Latviešu raķetes” Liepājas teātrī, Valtera Sīļa “Uzvara ir mirklis” Valmieras Vasaras teātra festivālā). Četru tēlu robežās aktierim vēl ir, kur attīstīties, iedzīvoties un vienkārši brīvāk elpot, no ārējo pazīmju attēlojuma un balsu pārveidošanas aizvien vairāk virzoties uz attēloto cilvēku rakstura būtību. Saturiski izrādē iekļautas samērā būtiskas, kaut brīžiem kontroversālas pārdomas par nācijas aizraušanos ar šo spēli (visai asi par sporta būtību izsakās otrais varonis, kurš nav nosaukts vārdā, bet nepārprotami prototips ir Armands Puče). Un, kā jau varēja cerēt, vēstījums izaug no hokeja tematikas rāmja un kļūst vispārcilvēcisks. Gan jau arī ar laiku līdz vajadzīgajam (un iecerētajam) aizkustinājuma līmenim izaugs izrādes fināls ar mirušo hokeja leģendu (ne tikai spēlētāju) pieminēšanu.
Pirmizrādē skatītāju zālē bija vairākas hokeja leģendas, un likās, ka viņi ar prieku izbaudīja brīdi, kad teātris patiesi interesējas par viņu dzīvē tik būtisko sporta veidu.
Vai hat trick?
Ērika Zirne: Jaunais Rīgas teātris savu sezonu sācis ar īstu spēka pārbaudījumu – monoizrādi “Ledus garša”, kuras idejas autors un vienīgais izpildītājs ir aktieris Dāvids Pētersons, bet režisors – Vilis Daudziņš. Monoizrāde vienmēr ir kā spēle mazākumā – vienam pašam jāiztur pusotra stunda, neļaujot skatītājiem domās “aizslidot” kaut kur citur. Pētersons šo spēli nospēlē NHL līmenī – raiti, pārliecinoši un ar humoru, liekot gan smieties, gan brīžiem aizdomāties par nopietnām un skumjām tēmām.
Izrāde skatītāju ieved hokeja “virtuvē”, kurā pie viena galda satiekas treneri, līdzjutēji, fotogrāfs un paši spēlētāji. Katrs no viņiem izstāsta savu stāstu no dažādiem rakursiem – reizēm ironisku vai skeptisku, reizēm ļoti personisku. Īpaši atmiņā paliek līdzjutējs Juris, kura monologs par pasaules čempionāta aizkulisēm ir tik dzīvs un asprātīgs, ka zālē smiekli burtiski sprāgst kā šampanietis pēc uzvaras.
Izrādes ritms ir tik raits un dinamisks, ka brīžiem šķiet – skatītājs vēro ātru breakaway [1], kur katrs metiens trāpa tieši mērķī. Viļa Daudziņa režijas rokraksts jūtams precīzā dramaturģijā, kas ļauj noturēt intensitāti līdz pat pēdējai sekundei, un funkcionālajā telpas izmantojumā.
Līdzās humoram Pētersons neaizmirst arī hokejistu ikdienas realitāti – spēles ar traumām, nemitīgām sāpēm un upuriem, kas dažkārt jānes komandas vārdā. Šie brīži, kuros parādās hokeja īstā cena, ir aizkustinoši patiesi. Un tomēr – aktieris tos pasniedz tik dzīvi un asprātīgi, ka skumjas pārtop cieņpilnā līdzpārdzīvojumā.
Īpaši izceltas tiek Latvijas hokeja fanu emocijas – tas unikālais fenomens, kas ik gadu maija mēnesī mūs pārvērš par draudzīgāko un vienotāko nāciju pasaulē. Pētersons atgādina par 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā iegūto bronzas medaļu un 40 000 līdzjutēju, kas sagaidīja komandu pie Brīvības pieminekļa – mirkli, kad visa Latvija skanēja kā viens koris un par ko nākamajā dienā tika dāvāta valsts mēroga brīvdiena.
“Ledus garša” ir izrāde, kurai ir izdevies īsts hat trick [2]– izklaidēt, aizkustināt un iedvesmot. Tā ir izrāde, kas dzīvo starp smiekliem un asarām. Tā ir gan hokeja vēstures stunda, gan personisks atklājums, gan humora pilns piedzīvojums, kurā ikviens skatītājs var atpazīt sevi. Pētersons ar savu precīzo spēli pierāda, ka viņš spēj uzturēt skatītāju uzmanību ar jaudu, kas pielīdzināma pilnas komandas sniegumam. Rezultāts ir aizraujoša un sirsnīga izrāde, kas apliecina, ka hokejs Latvijā ir daudz kas vairāk nekā tikai sports – tā ir dzīves izjūta, kas apvieno cilvēkus.
[1] Breakaway – situācija hokejā, kad uzbrūkošās komandas spēlētājs viens pret vienu ar ripu dodas uz pretinieka vārtiem un starp viņu un vārtsargu nav neviena pretinieku komandas spēlētāja. Šis ir viens no bīstamākajiem un intriģējošākajiem momentiem hokejā, kas bieži beidzas ar vārtu guvumu.
[2] Hat trick – termins, ko lieto sportā, īpaši hokejā, lai aprakstītu situāciju, kad viens spēlētājs vienas spēles laikā gūst trīs vārtus, un kas uzskatāms par izcilu sniegumu.
Rakstīt atsauksmi