
Pārmaiņu viļņi Latvijas teātros
Ko jaunajā sezonā sola Latvijas teātri? To Kroders.lv uzdevumā analizē žurnālists Juris Jurāns
Latviskā koda meklējumi ir raksturlielums, ko var izmantot aizgājušajās 2023./2024. gada teātra sezonas vērtēšanā. Vairākos teātros sezonas lielākie notikumi bijuši tieši latviešu dramaturgu lugu iestudējumi. Īpašā cieņā pagājušajā sezonā bijis Rainis, kura darbi skatāmi uz trīs lielo teātru skatuvēm. Taču režisori no jauna atdzīvināja arī tādus klasikas darbus kā Hernika Ibsena “Heda Gablere” un pat Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita”. Šis tiešām bijis izcils gads klasiskajiem latviešu, kā arī ārvalstu dramaturgiem, tāpēc tikai likusmakarīgi ir uzdot jautājumu, ko redzēsim nākamajā sezonā?
Gandrīz visi lielie Latvijas teātri sezonas sākumā vai tās laikā piedzīvojuši tādu vai citādu viļņošanos. Spēcīgākie pārmaiņu viļņi bangoja Nacionālajā teātrī, kur vēl pirms oficiālā sezonas sākuma darbu atstāja tā brīža mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs un viņa komanda. Tāpēc lielākā neziņa, ko sagaidīt jaunajā sezonā, ir tieši par šo teātri.
Tas vienlaikus arī paver jaunas iespējas. Nacionālais teātris jau ilgstoši mēģina piesaistīt savām skatītāju rindām jaunāko paaudzi. Vai teātrim tas ir izdevies? Grūti spriest. Taču teātris plāno pie tā turpināt darbu. To apstiprina arī pašā Nacionālajā. “Pamatievirze visai sezonai joprojām ir atjaunot skatītāju interesi, piedāvājot gan klasiku, gan laikmetīgo dramaturģiju, gan vadošos aktierus lielās lomās, gan ļaut ienākt jaunajiem aktieriem,” par plānoto jaunajā sezonā stāsta teātra direktora vietniece repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos Ieva Struka.
Viņa bilst, ka darbu sāks divi jaunie režisori, kā arī paredzēti divi režijas diplomdarbi. 2024./2025. gada sezonu teātris atklās ar nesen mūžībā aizgājušā rakstnieka Alberta Bela darbu “Cilvēki laivās” režisores Ineses Mičules interpretācijā. Ironiski jaunās sezonas tēmu teātrī var raksturot ar vārdu salikumu “bangojošie ūdeņi”. “Tas piedzima tāpēc vien, ka visi lielo zāļu darbi tieši vai pastarpināti tik tiešām saistīti ar ūdeņiem,” skaidro Struka. Bez tā teātrī būs iespējams noskatīties arī divus amerikāņu klasikas iestudējumus – Frensisa Skota Ficdžeralda “Lielisko Getsbiju”, kur Indras Rogas vadībā titullomā startēs Jēkabs Reinis, un leģendāro Tenesija Viljamsa “Ilgu tramvaju” Pētera Krilova režijā, kur kanoniskajā Blanšas lomā redzēsim Maiju Doveiku.
Ievērojama, jo 80. jubilejas sezona šī solās būt Latvijas Leļļu teātrī. Tur sezonu paredzēts atklāt 20. septembrī ar Rūdolfa Apses režisēto lugu jauniešiem “Laikam laiks”. “Teātra jubilejai par godu plānota vairāku pasākumu virkne ar lielo kulmināciju 2. oktobrī, kurā pirmizrādi piedzīvos “Leģendārā izrāde”. Iestudējums būs veltīts teātra leģendārajai režisorei Tīnai Hercbergai,” atklāj teātra pārstāve Agnese Oliņa. Luga būs kā mēģinājums izprast režisores skatījumu uz leļļu teātri, kas parādās 1967. gadā tapušajā iestudējumā “INTERLELLIS-67”, kurš režisorei atnesa starptautisku slavu. “Šosezon kopskaitā teātris piedāvās desmit jauniestudējumus, turpinās veidot izrādes, aptverot visas vecuma grupas,” bilst Oliņa. Tāpat teātris šosezon pirmo reizi veidos jauniestudējumu neredzīgajiem.
Sezonu agri sāks arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, kur jau 1. septembrī pirmizrādi piedzīvos muzikāla izrāde jauniešiem “Pelnrušķīte” Paulas Pļavnieces režijā. “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī iepriekšējās sezonas iestudējumi risināja varas tematiku tās visdažādākajās izpausmēs, savukārt jaunajā sezonā teātra vadmotīvs visos jauniestudējumos būs mīlestība, kas caurvij mūsu dzīves visdažādākajās formās,” stāsta teātra pārstāve Agnese Rozentāle. Turklāt teātris plāno jaunajā sezonā atvērt arī jaunas telpas Vecrīgā. Tur mājvieta būs teātra jauniešu studijai, kā arī jauniem mazās formas iestudējumiem.
Bez “Pelnrušķītes” teātrī šosezon būs iespēja redzēt kā jaunus koncertuzvedumus, tā arī vienu no teātra pasaules klasikas darbiem – Moljēra lugu “Tartifs” režisora Sergeja Golomazova vadībā. Tāpat teātrī jaunus iestudējumus veidos latviešu režisori Laura Groza un Viesturs Karišs. “Sagaidāma radošā iniciatīva no aktiera Maksima Busela un citi patīkami pārsteigumi,” bilst Rozentāle.
Atlikušo divu lielo Rīgas teātru jaunās sezonas plāni vēl daļēji ir noslēpumā tīti. Ne Dailes, ne Jaunais Rīgas teātris (JRT) uz aicinājumiem komentēt nākamās sezonas plānus neatsaucās. Kamēr Jaunais Rīgas teātris šajā sezonā pēc ilgās prombūtnes atgriezies savās mājās Lāčplēša ielā, Daile paziņojusi, ka Mazās zāles iestudējumus pārceļ uz Tabakas fabrikas telpām. Ēka Miera ielā, šķiet, kļuvusi par teātru pagaidu patvērumu nepieciešamības gadījumā.
Daile jau publiski paguvusi izziņot divas gaidāmas pirmizrādes šajā namā. Viena no tām ir britu dramaturģes Lūsijas Preblas “Efekts” režisores Diānas Kaijakas vadībā. Savukārt mājās teātris sezonu plāno atklāt 13. septembrī ar pavisam interesantu izvēli – animācijas iedvesmotu lugu “Zilā lapsa” lietuvieša Jonasa Terteļa režijā. Aizvadītajā sezonā Dailes teātris skatītājus pārsteidza ar vairākiem spilgtiem un tehniski sarežģītiem uzvedumiem – kas pats par sevi nav nekas jauns, jo teātris uz to mērķtiecīgi virzās jau ilgstoši. Arī šosezon teātris savu latiņu sola turpināt celt arvien augstāk. Vai pats tam tiks līdzi? To redzēsim.
JRT iepriekšējā sezonā nav bijis pasargāts no dažādiem iekšējiem un ārējiem satricinājumiem. Nesenākais no tiem ir pastarpinātais konflikts starp māksliniecisko vadītāju un vadošo režisoru Alvi Hermani un teātra zinātnieci un kritiķi Zani Radzobi, kas radies pēc žurnāla “Teātra Vēstnesis” 2024. gada 2. numurā publicētā raksta “Tālāk?” [1].
Patlaban teātris izziņojis trīs pirmizrādes septembra nogalē. Pirmā no tām ir īru dramaturga Martina Makdonas luga “Bende”, kuru Hermanis pārdēvējis par “Lai Dievs stāv tev klāt, tu, nabaga cietēj!”. Bez tā teātris nolēmis arī atdzīvināt pirms gandrīz 15 gadiem tapušo iestudējumu “Melnais piens”. Tolaik izrāde saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Gada latviešu autora iestudējums”. “Nu esam radījuši jaunu šīs izrādes versiju – it kā to pašu, tomēr atjauninātu un uzlabotu. Jo no 2024. gada perspektīvas arī šis tas ir mainījies,” rakstīts lugas pieteikumā teātra mājaslapā. Konceptuāli gan JRT sezonu plāno sākt jau pavisam agri un īpašā formātā – 9. augustā, kad pirmizrādi piedzīvos Hermaņa režisēta filma “Baltais helikopters” ar Mihailu Barišņikovu pāvesta lomā, piedāvājot jaunu interpretāciju pāvesta Benedikta XVI pēdējai dienai pirms viņa vēsturiskās atkāpšanās no amata 2013. gadā.
Gluži kā JRT, vēl viens teātris beidzot sagaidījis atgriešanos mājās. Neraugoties uz apstākļiem, kādos tam nācies pēdējos gadus spēlēt izrādes, Valmieras teātris pēdējos trīs gados stabili ierindojies pirmajā vietā pēc saņemto “Spēlmaņu nakts” nomināciju skaita. Arī šogad režisores Ineses Mičules vadībā tapušās Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” iestudējums kopš pirmizrādes vienbalsīgi ierindojies starp kritiķu favorītiem. Teātris šobrīd uz kopējā fona izceļas ar gandrīz pedantisku pieeju detaļām, noslīpējot visus iestudējumus, prasmīgi izmantojot plašās un talantīgās aktieru trupas sniegtās priekšrocības. Tādējādi Valmieras teātris nodrošina gan māksliniecisku kvalitāti, gan arī veicina kopējās teātra vides attīstību.
Par nākamās sezonas plāniem teātris atbild lakoniski. “Valmieras teātra jaunā sezona būs zīmīga ar atgriešanos atjaunotajā teātra ēkā Lāčplēša ielā, tādēļ iestudējumu tēma būs atgriešanās mājās un mīlestības dažādās izpausmes – no bērna sapņošanas un draudzības, pusaudžu kategorisma līdz nenovēršamai kaislībai un mīlas trīsstūriem,” stāsta teātra pārstāve Marta Cekule. Pirmais jauniestudējums atjaunotās ēkas apaļās zāles repertuārā, kas faktisko pirmizrādi piedzīvos jau augusta sākumā Valmieras Vasaras teātra festivālā, būs Mārtiņa Eihes režijā tapusī dokumentālā izrāde “Izdzīvošanas piezīmes” par sievietēm divos karos. Pirmā pirmizrāde uz jaunās ēkas lielās zāles skatuves paredzēta 4.oktobrī, un tas būs igauņu režisora Andresa Noormeta iestudējums “Cosmopolitan”, kas top kā sadarbības projekts ar Igaunijas teātri “Ugala” Vīlandē. Bez tā teātrī, turpinot dot iespēju sevi parādīt trupas talantīgajiem jaunajiem aktieriem, šajā sezonā taps jauns Šekspīra “Romeo un Džuljetas” iestudējums režisores Ineses Mičules vadībā. Turpinot pagājušā sezonā sākto latviešu dramturgu darbu izcelšanu teātris arī iestudēs divus Gunāra Priedes darbus – “Zilā” un “Trīspadsmitā” attiecīgi režisoru Māras Ķimles un Jāņa Znotiņa vadībā.
Arī Liepājas teātri šosezon apskalojuši pārmaiņu viļņi. Pagājušā gada vasaras nogalē aktieru un tā brīža teātra direktora Herberta Laukšteina attiecības bija tik nokaitētas, ka trupa vērsās pilsētas domē, pieprasot mainīt teātra vadību. Dome to apmierināja. Pēc vairāku mēnešu atlases janvāra beigās amata pienākumus pārņema režisors Valters Sīlis, kurš nu atbild par teātra mākslinicisko virzību. Sezonu teātris atklās 14. septembrī ar pasaulē zināmāko holokausta piemiņas liecību jeb Annes Frankas diensagrāmatas dramatizējumu Lauras Grozas režijā.
“Tas, cik ļoti mūsu personīgās, ļoti privātās dzīves, vēlmes un pārdzīvojumi ir saistīti ar to, kādā laikā un politiskā situācijā dzīvojam, ir jautājums, kas caurauž gandrīz visus šīs sezonas iestudējumus,” stāsta teātra vadītājs Valters Sīlis. Kopumā Liepājā šogad paredzēti pieci lielās un trīs mazās zāles iestudējumi. “Esam strādājuši pie tā, lai ikkatrā iecerē būtu spēcīgs emocionālais kodols. Iestudēšanai izvēlētās lugas raisa spēcīgu līdzpārdzīvojumu varoņiem, kuri grib nodzīvot krietnas dzīves vai vienkārši dzīvot,” bilst Sīlis.
Četri no iestudējumiem būs oriģināldramaturģijas darbi. Liepājas teātra direktors uzsver, ka tie ir ne tikai oriģināli stāsti, bet arī iespēja izmantot jaunus teatrālus paņēmienus. Liepājniekus teātris šogad arī pārsteigs, jo tur pirmo reizi darbus iestudēs režisori Inese Mičule, kura veidos skatuves versiju amerikāņu klasikai – Artūra Millera lugu “Visi mani dēli”, Viesturs Roziņš, kurš atdzīvinās britu dramaturga Fila Portera adaptēto lugu “Divu siržu zēns”, un Endīne Bērziņa, kuras vadībā taps vairāku dramaturgu kopdarbs “2401 objekts”. “Ikdienā pat ir grūti aptvert, kā vēsture ietekmē mūs un kā bieži, pat negribot, mēs ietekmējam vēsturi. Dažreiz spēcīgs politisks solis ir vienkārši dzīvot,” rezumē Sīlis.
Bez lielām pārmaiņām šogad izticis Daugavpils teātris, turpinot jau iepriekšējos gados iesākto māksliniecisko programmu. Tomēr sezonu teātris plāno sākt agri – jau 6. septembrī paredzēta pirmā pirmizrāde. Tā būs kustību izrāde “Nodzītus zirgus nošauj”. Režisors Oļegs Šapošņikovs kopā ar horeogrāfi un liberta autori Irinu Bogeruku un iespaidīgu 28 aktieru ansambli rādīs cīņu ar savām vājībām un nepārvaramiem apstākļiem.
Pēdējos gados arvien lielāku kā skatītāju, tā kritiķu atzinību gūst nevalstiskie teātri un neatkarīgie projekti. To ieguldījums teātra vides kopējā attīstībā ir nenoliedzams. Un tas tiek novērtēts. Pērn “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Gada lielās formas izrāde” saņēma tieši neatkarīgo producentu kopdarbs režisores Ivetas Poles vadībā “Malleus Maleficarum. Jaunais līgums”. Šādi skatuves darbi piedāvā svaigu un nereti pavisam atšķirīgu skatu uz dažādām norisēm un cilvēkiem, tāpēc arī to plānotais jaunajā sezonā ir intereses vērts.
Teātra trupa KVADRIFRONS skatītājiem šajā sezonā nodos piecus jauniestudējumus. Starp tiem būs darbs par seksuālās atbrīvošanās kustību Padomju Savienībā – “Nūdistu karaoke”, kā arī Reiņa Botera monoizrāde “Impostor”, kurā režisors reflektēs par savu personīgo pieredzi ar viltvārža sindromu (impostor syndrom). Savukārt Dirty Deal Teatro pagaidām izziņojis vienu pirmizrādi, kas paredzēta jau 22. augustā. Tas būs Reiņa Suhanova režisēts darbs “Pieņemt savu nevarību”. Tikmēr Ģertrūdes ielas teātris jaunajā sezonā ieplānoto vēl nav atklājis.
Gaidot “Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremoniju, kas šogad nenotiks kā ierasts Dailes teātrī, bet gan atjaunotajā Valmieras teātra ēkā, var jau lēnām sākt plānot savus nākamās sezonas teātra apmeklējumus. Tā solās būt notikumiem bagāta, atdzīvinot gan visiem zināmas klasikas, gan radot pavisam jaunus un unikālus uzvedumus.
Rakstīt atsauksmi