Upurēt bērnību profesijas dēļ
Reportāža: vai māksliniekiem atņems izdienas pensijas?
Sešu stundu gari fiziski mēģinājumi sešas dienas nedēļā. Neskaitāmas traumas un paredzamas veselības problēmas. Tāda ir baletdejotāja profesija, kas cīnās ar jau tā sarūkošo mākslinieku skaitu. “Dažkārt gribas darbu, kur vari vienkārši taisīt kafiju,” saka dejotājs Antons Freimans. Jau 20 gadus arī baleta mākslinieki ir starp izdienas pensijas saņēmējiem. Taču pēdējo mēnešu diskusijas par to, vai tās nav jāatņem, nozares pārstāvjus dara bažīgus.
Pēc garām debatēm, ko darīt ar izdienas pensijām māksliniekiem – saglabāt vai atņemt – jautājums tagad ar valsts budžetu nonācis parlamenta dienaskārtībā. Lai gan atbildīgā Kultūras ministrija sola, ka risinājums ir panākts un pensijas saglabās, pēdējo nedēļu rokādes Latvijas politikā liek uzdot jautājumu: vai Saeima tomēr nelems pretēji?
“Tu upurē bērnību profesijas dēļ”
Antons Freimans ir viens no pamanāmākajiem Latvijas Nacionālās operas un baleta trupas solistiem. “Es drīz laikam kļūšu par baletdejotāju izdienas pensijas seju,” satiekot žurnālistu, viņš nosmej. Freimans aktīvi iestājas par to, lai dejotāji arī turpmāk saņemtu izdienas pensijas. Pēc viņa teiktā, tas ir viens no vairs tikai dažiem motivējošajiem elementiem, kas profesijai ļauj piesaistīt jaunus dejotājus. “Nav problēmu pārkvalificēties, bet jautājums ir, kas ies un strādās šo darbu bez šiem bonusiem?” viņš retoriski jautā.
Baletdejotāja profesija nav starp iekārojamākajām. Tā prasa augstu fizisku sagatavotību, un to, ko citkārt pieņem par cilvēka spēka briedumu, baletā uzskata par spēju norietu. Vidēji vienam dejotājam tās ir aptuveni 20 sezonas, kuras viņš pavada uz skatuves. Pēc tam dejas kvalitāte krītas. “Tiem, kuriem paveicas un ķermenis ļauj turpināt kustēties arī pēc aptuveni 36 gadu vecuma, kvalitāte iet zudumā,” saka Freimans. Tas saistīts ar cilvēka fizioloģiju un novecošanu – sievietēm tas nozīmē stīvākas locītavas, kuru dēļ nevar pilnvērtīgi izpildīt kustības, savukārt vīriešiem – apgrūtinātu partneru uzcelšanu un lēkšanu. “Jā, novecojam līdzīgi kā citās profesijās strādājošie, bet šeit runa ir par izpildījuma estētisko pusi un mākslu; mums nepietiek, ka mēs vienkārši uzceļam [partneri], jautājums ir, kā mēs to izdarām – tur ir tā māksla,” piebilst dejotājs.
Arī grafiks māksliniekiem ir ļoti saspringts. Standartā tie ir aptuveni sešu stundu gari mēģinājumi sešas dienas nedēļā. Izņēmums ir izrādes dienas, kad dejotāji mēģina pāris stundas no rīta un tad tieši, pirms paceļas priekškars. “Un tad ir atkopšanās no izrādes, jo nav tā, ka noej no skatuves un esi beidzis… vēl ir jāatsildās un jāizstaipās, un visādi citādi sevi jāsagatavo nākamajai dienai,” skaidro Freimans.
Šādā darba un izrāžu ritmā neizbēgami nāk līdzi traumas un veselības problēmas. “Ir gadījumi, kad dejotāja uz skatuves salauž ceļa locītavu… lielākajai daļai solistu ir nācies operēt locītavas vai pat likt transplantus,” saka Freimans. Pašam sanācis uz skatuves pāris reizes izmežģīt locītavu.
Ierasta prakse baletdejotājiem ir vairākas reizes nedēļā apmeklēt fizioterapiju. Maksā par to dejotāji paši, jo apdrošināšana to viņiem nesedz. Latvijas Nacionālajā operā un baletā mākslinieki saņem no 1150 līdz 3750 eiro uz papīra. Statistikā iekļauti visi trupas mākslinieki, atsevišķi dejotāju algas tur nepublicē. Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija liecina, ka vidējā baletdejotāja alga šogad janvārī bija 1740 eiro uz papīra.
Freimans baletu dejo jau 30 gadus. Sācis to darīt 5 gadu vecumā. Viņam nav bijis cita ar deju nesaistīta darba, un viņš neredz sevi darām ko citu. “Ir bijuši brīži, kad gribas aiziet no šīs profesijas, bet tu atceries, cik daudz laika esi tam ziedojis, un tevi vienmēr iesūc atpakaļ; tu upurē bērnību profesijas dēļ, tāpēc ir grūti aiziet,” saka dejotājs. Uz lielās skatuves Freimans ir jau 17 gadus. Tas nozīmē, ka arī viņam straujiem soļiem tuvojas pensionēšanās vecums. Uz jautājumu, vai pats plāno doties pensijā, viņš ar smaidu sejā atbild: “Kamēr dejosies, tikmēr dejošu.”
Vai izdienas pensijas paliks?
Par izdienas pensijām asas diskusijas notiek kopš vasaras. Tās izsauca Valsts Kancelejas piedāvājums no pensiju sistēmas izslēgt vairāku nozaru pārstāvjus, tostarp māksliniekus un radošo profesiju darboņus, kuriem saskaņā ar likumu pensijas līdz šim pienācās. Starp izdienas pensiju saņēmējiem mākslinieki veido mazu daļu – 2021. gadā to saņēma 858 cilvēki. Vidējais pabalsta apmērs tiem pērn bija 815 eiro.
Pēc garām debatēm ar nozari un citiem iesaistītājiem Kultūras ministrija nāca klajā ar kompromisa piedāvājumu, kas kopā ar 2026. gada budžetu tagad nonācis Saeimā. Ministrija rīkojusi diskusijas ar nozares pārstāvjiem, kurās skaidrojusi, kādas noteikumu izmaiņas tā virzīs tālākai lemšanai, žurnālam Kroders.lv saka kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”). “Šobrīd virzītās izmaiņas ir saskaņotas ar nozari. Tas, ko esmu teikusi arī publiski, – viena no alternatīvām, lai mēs kopumā varētu lemt par atteikšanos no izdienas pensiju sistēmas kultūras nozarē strādājošajiem, ir papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu,” bilst ministre.
Diskusijās par Stambulas konvenciju budžets palicis nedaudz otrajā plānā. Kamēr premjeres Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) partija to sauc par drošības budžetu, opozīcija raida pārmetumus par budžeta deficītu, saucot to par “dzīvošanu uz parāda”.
Bez garām diskusijām pirmajā lasījumā deputātu vairākums to atbalstīja. Arī Kultūras ministrijas virzīto priekšlikumu izdienas pensiju sistēmas maiņai māksliniekiem. Kā norādīts Sociālo darba lietu komisijas atzinumā: “Likumdevējam būtu bijusi nepieciešama plašāka diskusija par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām, lai panāktu taisnīgu līdzsvaru ar personai izveidojušos tiesisko paļāvību.” Pirmajā lasījumā apstiprinātā redakcija no izdienas pensiju sistēmas māksliniekus neizslēdz, bet vieš zināmas korekcijas. Ar to tiek palielināts vecums, no kura var doties izdienas pensijā, piemēram, baletdejotājiem noteikts, ka pensijā var iet tikai pēc 38 gadu vecuma, kā arī samazināts apjoms no līdzšinējiem 55% uz 45%. Tādā veidā valsts paredzējusi salāgot izdienas pensiju sistēmas noteikumus visu profesiju pārstāvjiem.
Pēc nepilna mēneša budžetu skatīs otrajā galīgajā lasījumā, un līdz tam partijām ir iespēja sniegt priekšlikumus. Ministre neuzskata, ka Saeima varētu māksliniekiem pilnībā atņemt izdienas pensijas. “Protams, Saeimas deputātiem ir visas tiesības lemt par šobrīd iesniegtajiem grozījumiem, taču es aicinātu nespekulēt par iespējamo iznākumu. Izdienas pensiju saņēmēju loks kultūras nozarē ir ļoti neliels un veido vien aptuveni 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem,” bilst Lāce.
Lai gan “par” likumu balsoja visas koalīcijas partijas, pēdējo nedēļu politiskā rokāde Saeimā, kad “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS), pārkāpjot koalīcijas vienošanos, atbalstīja opozīcijas virzīto priekšlikumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, radījusi plaisu valdošo partiju starpā. ZZS atbalsta Ministru kabineta virzīto izdienas pensiju reformu, žurnālam Kroders.lv norāda partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. “Pēc būtības atnestais piedāvājums ir ļoti saudzīgs, un tūlītēja būtiska ietekme uz budžetu kopumā un uz katru individuālo izdienas pensijas saņēmēju būs neliela,” saka Rokpelnis.
“Jaunā Vienotība” balsoja par likumprojektu, bet partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics ir izvairīgs savā atbildē, vai politiskais spēks atbalsta Kultūras ministrijas sagatavotās izmaiņas. Viņš norāda, ka valdības lēmumprojekts paredz, ka primāri izdienas pensijas jāsaglabā pamatā to profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar apdraudējumu veselībai un dzīvībai. “Kultūras ministrijas iesniegtie priekšlikumi tikai daļēji sasniedza izvirzīto mērķi un MK lēmumā noteikto, jo netika būtiski samazināts profesiju saraksts, kam pienākas izdienas pensijas,” Kroders.lv saka Jurēvics.
Neskaidrs ir Saeimas izsūtītais paziņojums medijiem pēc balsojuma par izdienas pensijas sistēmas izmaiņām pavadošajiem likumprojektiem. Neraugoties uz to, ka apstiprinātie grozījumi neparedz mākslinieku izslēgšanu no sistēmas, paziņojumā pausts pretējais. To gatavoja Saeimas preses dienests, norādot, ka tas izriet no likumprojekta anotācijas. Tātad nav izslēgts, ka diskusija par mākslinieku vietu izdienu pensiju sistēmā vēl turpināsies līdz gala balsojumam parlamentā decembra sākumā.
Rakstīt atsauksmi