Juris Jurāns

Žurnālists

Vai teātri sasniedz jauniešus?

Pētījumā piektdaļa pedagogu teātru piedāvājumu “Latvijas skolas somas” programmā vērtē kā nepietiekamu

Jau septīto gadu darbojas programma “Latvijas Skolas soma”. Tās galvenais mērķis – ļaut ikkatram skolēnam sastapties ar kultūru un audzināt nākamos kultūras patērētājus. Bērniem valsts apmaksā iespēju reizi semestrī apmeklēt kādu no 10 nozarēs iedalītajiem kultūras pasākumiem. Arī teātri. Pagājušajā gadā noslēgtajā programmas izvērtējumā gandrīz piektdaļa aptaujāto pedagogu piedāvājumu tajā vērtējuši kā nepietiekamu.

“Skolas somas” ideja dzima kā viens no Latvijas simtgades projektiem. Darbu pie tā sāka jau 2015. gada rudenī. Galvenā ideja – dot iespēju ikvienam bērnam baudīt kultūras norises. Tās aptver visdažādākos notikumus – kā koncertus un kino, tā teātra izrādes.

Lai gan programma sākās kā ideja Latvijas simtgades atzīmēšanai, mērķis bija daudz ambiciozāks – iepazīstinot bērnus ar kultūras norisēm un pasākumiem, veicināt to popularitāti, tādējādi audzinot nākotnes kultūras patērētājus. Toreizējā idejas virzītāja un Kultūras ministre Dace Melbārde jau 2018. gadā izteica cerību, ka programmu turpinās arī pēc plānotā perioda noslēguma 2021. gadā.

Programma darbojas jau nupat septiņus gadus, un vairāk nekā 230 tūkstošiem skolēnu ik semestri ir iespēja apmeklēt visdažādākos pasākumus. Kopš 2022. gada to administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC). “Svarīgi, lai izvēlētās kultūras norises sniedz māksliniecisku baudījumu, raisa pārdomas par personīgi nozīmīgiem un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, izklaidē un vienlaikus palīdz paplašināt redzesloku un apgūt mācību saturu,” pie programmas apraksta lasāms centra mājaslapā.

Taču programmas īstenošanā iesaistītas vairākas iestādes. Piemēram, ar to atbalsta ne tikai skolēnus, bet arī māksliniekus un kultūras darbiniekus – kopš 2017. gada Valsts Kultūrkapitāla fondā tiek rīkots atsevišķs konkurss tieši “Skolas somas” programmas ietvaros realizējamiem projektiem. Līdz šim dažādām idejām piešķirti jau vairāk nekā 780 tūkstoši eiro.

Pērn tika publicēts arī programmas pirmo piecu darbības gadu izvērtējums. To uzticēja veikt Latvijas Kultūras akadēmijai, kura kompleksā pētījumā analizēja, kā šo gadu laikā ir veicies ar programmas īstenošanu no dažādiem skatpunktiem: skolotāju un skolēnu, ekspertu un kultūras nozares puses. Pētījuma autori arī veica aptauju, lai skaidrotu, kāds skolotāju un skolēnu ieskatā ir programmas piedāvājums.

“Kopumā respondenti piedāvājuma pietiekamību nevērtē kā izteikti lielu problēmu, un 46 % ir bijis grūti atbildēt, kurā nozarē piedāvājums ir bijis nepietiekams. Tomēr zināmas tendences parādās attiecībā uz teātra nozari, kurā izteikti parādās gan piedāvājuma nepietiekamība, gan pieejamības problēmas,” norādīts pētījumā.

Turklāt autori arī raksta, ka teātris ir viena no visbiežāk apmeklētajām nozarēm, taču piedāvājumu kā nepietiekamu novērtējusi gandrīz piektdaļa respondentu – visvairāk starp visām pārējām nozarēm. Nākamā ir arhitektūra, kur piedāvājumu par nepietiekamu nosauca 13 %.

“Nedaudz precizējot pētījumā minēto, tie bija pedagogi, kas aptaujā norādīja, ka teātra nozarē saredz lielāko piedāvājuma trūkumu. Pētījuma veicēji skaidroja, ka šādus datus iespējams saistīt ar to, ka teātris kā kultūras izpausme pedagogiem ir pazīstamāks,” elektroniskajam žurnālam Kroders.lv saka programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna. Uz jautājumu, vai domāts, kā teātru pieejamību uzlabot, viņi konkrēti neatbild, norādot, ka tas ir tikai viens no aspektiem kultūras pieejamības nodrošināšanā. “Programmas “Latvijas skolas soma” ambīcija ir veidot daudzveidīgu, starpdisciplināru skatījumu uz Latvijas kultūrvidi kopumā, tai skaitā rādot, cik daudzveidīga var būt tieši teātra māksla,” bilst Tūna.

Lai gan programmas īstenošana ir starpinstitucionāla, finansējumu administrē Kultūras ministrijas pakļautībā esošais LNKC. “Pieejamības kritika vairāk ir saistīta ar strukturālām un loģistikas problēmām, tādām kā attālums, biļešu iegāde, transporta izmaksas, ar ko saskaras arī citi teātra apmeklētāji,” Kroders.lv saka Kultūras ministre Agnese Lāce.

Arī ministre tieši neatbild uz jautājumu, vai viņas ieskatā teātru piedāvājums ir pietiekams, taču pauž pārliecību, ka programmas īstenotāji pilnveido sadarbību starp skolām un teātriem. “Regulārs dialogs starp programmas “Latvijas skolas soma” komandu, reģionālajiem koordinatoriem un pedagogiem ir atslēga plašai izpratnei par programmas piedāvājumu un tā pilnvērtīgu integrāciju kultūras un mākslu izglītībā plašākā izpratnē,” izsakās Lāce.

Aktuālo teātra izrāžu piedāvājums apkopots programmas mājaslapā. Šobrīd tur parādās 181 pieejama izrāde. Starp tām ir gan valsts dotēto, kā Dailes, Valmieras un Latvijas Leļļu, teātra repertuāra izrādes, gan nevalstisko teātru darbi, kā KVADRIFRONS un Dirty Deal Teatro. Taču atrodami arī citu organizāciju veidoti uzvedumi un pasākumi. Mājaslapā gan ierakstīta atruna, ka tie nav visi pieejamie pasākumi, jo programmas ietvaros var apmeklēt jebkuru valsts teātra izrādi.

Programmas vadītāja skaidro, ka sadarbība ar teātriem vērtējama kā ļoti laba un kopš projekta sākuma arvien vairāk teātru repertuāros parādās izrādes tieši bērniem un jauniešiem. “Aizvien vairāk tiek veidotas mākslinieciski augstvērtīgas izrādes, kas mērķētas bērnu un jauniešu auditorijai, runājot par dažādiem vecumposmiem aktuālām tēmām un vēstījumiem, kā arī izmantojot skolēnus uzrunājošu formu, ilgumu, mākslinieciskās izpausmes līdzekļus,” saka Tūna.

Viņa īpaši atzinīgi izsakās par nevalstiskajiem teātriem, kuru piedāvājumu arvien vairāk pamanot arī skolotāji. ““Istabas teātris”, Dirty Deal Teatro, KVADRIFRONS, Cēsu Mazais teātris, kultūras attīstības biedrība “Tapala lapa”, kur izrādes veido Ēriks Vilsons, un citi ir ievērojami paplašinājuši savu piedāvājumu ar kvalitatīvām izrādēm dažādu vecumposmu skolēnu auditorijai, tostarp piedāvājot mobilās izrādes skolās, kultūras centros un citās piemērotās kultūras institūcijās, piedāvājot izrādes mācību stundu laikā,” min Tūna.

Tomēr izvērtējumā secināts, ka skolotāji neredz problēmu tikai ar piedāvājumu, bet arī ar cenu un attālumu līdz norises vietai. “Tiek secināts, ka šobrīd lielākie šķēršļi skolēniem programmas ietvaros pieredzēt kultūras norises ir saistīti ar skolu attālumu no norises vietām un nepietiekamo finansējumu: gan transporta izmaksas, gan augstās biļešu cenas,” rakstīts pārskatā. Te gan jāmin, ka apstākļi attiecināmi uz visām programmā piedāvātajām norisēm, ne tikai teātriem.

Taču Kroders.lv jau iepriekš rakstījis par apgrūtināto teātru pieejamību reģionos, savukārt biļešu cenas valsts finansētajos teātros pēdējos gados ievērojami augušas. Piemēram, Dailes teātra 2023. gada pārskatā iezīmēts, ka kopš 2019. gada vidējā biļešu cena stabili augusi no nepilniem 13 eiro, sasniedzot 27 eiro; nedaudz mazāks, bet arī kāpums ir Nacionālajā teātrī – no 13 eiro 2021. gadā līdz 21 eiro 2023. gadā.

Tikmēr “Skolas somas” finansējums ir 10 eiro uz vienu izglītojamo semestrī. Tūna norāda, ka būtisks aspekts ir, kā izlietot piešķirto naudu – par to segt ceļa izmaksas, apmeklējot kādu bezmaksas pasākumu, vai semestrī sūtīt vienu klasi uz lētāku pasākumu, ietaupot naudu un to izmantojot, lai segtu dārgāku pasākumu citai klasei, un nākamajā semestrī mainīt kārtību. “Programmā ir plašs mobilo kultūras norišu piedāvājums, kas arī palielina kultūras pieredzes pieejamību skolēniem,” piebilst programmas vadītāja.

Līdzīgi par pasākumiem, kurus bērni var piedzīvot uz vietas skolās, izsakās arī Kultūras ministre. “Izvērtējot infrastruktūras iespējas, uzsvaru var likt uz lielāku skaitu mobilo izrāžu, kuras iespējams demonstrēt pašās mācību iestādēs, kultūras centros vai citās atbilstošās telpās reģionos,” saka Lāce. Viņa norāda, ka būtiska loma jautājuma risināšanā ir arī reģionālajām koncertzālēm, pašiem teātriem un arī pašvaldībām.

Meklējot mājaslapā, no 181 piedāvātajām izrādēm kā izbraukuma norādīts 101 – pārsvarā nevalstisko teātru vai citu neatkarīgu nodibinājumu iestudējumi, no valsts teātriem tur parādās tikai Leļļu, Valmieras un Nacionālais teātris.

Jautāta, vai un kā vajadzētu veicinātu plašāku teātra nozares iesaisti programmā, Lāce atbild, ka pie tā jau šobrīd tiekot strādāts. “Kultūras ministrija un programma “Latvijas skolas soma” šim jautājumam šogad pievērsusi īpašu uzmanību, un notikušas pirmās sarunas starp Latvijas teātra padomi un programmas ekspertiem par tālāko teātra nozares piedāvājuma attīstību un kvalitātes izvērtējumu,” saka ministre. Viņa gan neprecizē, kādi varētu būt tālākie soļi, taču apliecina, ka nozare izrādījusi lielu interesi par bērnu un jauniešu auditoriju.

To, ka teātra nozare izrāda interesi par programmu, apliecina arī Tūna. “Teātra nozare ir viena no aktīvākajām kultūras nozarēm, kas īpaši domā par kultūras norišu bērniem un jauniešiem kvalitāti un pieejamību,” saka programmas vadītāja. Skolas somas komanda katru gadu pārrunājot teātra pieejamības jautājumus un tā uzlabošanu bērnu un jauniešu auditorijai ar jaunajiem teātra profesionāļiem.

Kartējums par kultūras norišu piedāvājumu vēl tikai top, un to veikt arī uzticēts Kultūras akadēmijai. Vai pārklājums ir pietiekams, ministre skaidri neatbildēja, taču norādīja, ka uzskata – reģionālie teātri nodrošina plašu izrāžu skaitu. “Piedāvājums pats par sevi nenodrošina pieprasījumu. Drīzāk jāvērš uzmanība uz auditorijas attīstības un paplašināšanas problemātiku, kas ir atkarīga no vairākiem, tajā skaitā arī ekonomiskiem un sociāliem faktoriem,” saka Lāce.

Idejas iniciatore, toreizējā kultūras ministre Dace Melbārde, tagad pārņēmusi Izglītības ministres amatu. Viņa uzskata, ka jautājums par kultūras pieejamību, īpaši lauku skolās, ir jārisina kompleksi starp Izglītības un kultūras ministriju, pašvaldībām un kultūras iestādēm. “Ir svarīgi motivēt kultūras iestādes veidot izglītības standartam atbilstošu piedāvājumu, bet šim nolūkam papildu sagatavojošais darbs ir nepieciešams arī ar kultūras pakalpojuma veidotājiem. Ideālais risinājums ir kultūras darbinieku un pedagogu kopīgi veidotās kultūrizglītības aktivitātes,” ir pārliecināta Melbārde.