Viedokļi

14. jūlijs 2011 / komentāri 0

Berlīnes pasta balodis. Otrais*

Berlīnes pasta baloža sūtījums mums sagādāja iespēju noskatīties īpašu projektu Berlīnes Jaunajā teātrī – pirmās zemūdens operas AquAria PALAOA uzvedumu. Projekta idejas autore Klaudia Herra.Zemūdens operas apmeklējums izvērtās par veselu piedzīvojumu, jo bija jādodas krietnus 14 -15 kilometrus projām no pilsētas centra, kur galvenokārt imigrantu apdzīvotā rajonā atradās projekta norises vieta – pamatīga ēka ar tajā iebūvētu senlaicīga stila baseinu ar arkām, kolonām, u.tml. Pirms izrādes sākuma projekta vadītājs sapulcējušos interesentu lokam turpat vestibilā – kāpņu telpā sniedza izvērstu priekšlasījumu par šī projekta vienreizīgumu, oriģinalitāti utt., to, kā projekta radītāju grupa konsultējusies/tikusies ar zinātniekiem un okeāna pētniekiem, kas sagādājuši unikālus roņu raidīto zemūdens skaņu/balsu ierakstus.

Līdzās citiem ieintriģētajiem, bet arī nedaudz nogurdinātajiem skatītājiem arī mēs pa kāpņu kāpnēm dodamies uz telpu ar baseinu centrā, ap kuru divos stāvos savietojamies ap 150 – 200 skatītāju. Pie baseina vienā malā iekārtojušies mūziķi, bet katrā baseina galā kā cēlas statujas izslējušās senatnīgos grieķu stila ģērbos tērptas dziedātājas - solistes. Uzvedums sākas kā visai tradicionāls klasiskās un mūsdienīgās mūzikas koncerts netradicionālā vidē, kur pretenziju uz zemūdens operu tiecas attaisnot vien vientuļš ūdenslīdējs, kas rosās pa baseinu ar dažām caurulītēm vai bungu komplekta šķīvjiem, ko ūdenī ielidina mūziķi. Protams, zināms skaņu kopums tādējādi veidojas ... Izrādē – koncertā pamazām iesaistās arī „veco” un „jauno” roņu koris (tā viņi dēvēti uzveduma programmiņā) - dziedātāji, kas tērpti baltos kreklos/ blūzēs un melnās biksēs, taču tas viņiem netraucē drosmīgi mesties ūdenī un turpināt dziedājumu tur. Izskatās iespaidīgi, balsis skan labi, siltais ūdens kūp, arī skatītājiem no ūdens garaiņiem jau metas karsti.  Tiesa, kādā brīdī, kad „vecie roņi” izvelk no kabatām baltraibus plastmasas maisiņus ar pazīstama turku veikala zīmolu un sāk ar tiem smalstīt ūdeni sev apkārt, darot to acīmredzami neveikli, man kļūst pavisam dīvaini. Jo abu klasiskos senatnīgi stilizētos ģērbos un vainadziņos tērpto sieviešu solistu un frakā tērptā solista muzicēšanas un tēlojuma veids nekādi nesaskan (nedz arī mērķtiecīgi nedisonē) ar šo plastmasas kulīšu vicināšanu (kam, iespējams, bija jāsimbolizē patērētājkultūras apdraudošā ielaušanās klasisko/ mūžīgo vērtību pasaulē).

Dziedāšana ūdenī, iekāpšana un izkāpšana no baseina, kā arī staigāšana apkārt tam turpinās labu laiku, līdz, tuvojoties finālam, baseinā salec teju visi – gan vecie un jaunie „roņi”- koristi (ar lielu azartu un blīkšķiem/plīkšķiem), gan ar patiesi skaistajām, koptajām balsīm un raženiem torsiem apveltītās solistes, gan frakotais solists (pēdējie jau krietni piesardzīgāk). Mūzika skan kulminējoši un himniski, apgaismojums ir meistarīgs, ūdens šļaksti, garaiņi un peldošie, koncertdrānās tērptie cilvēki tajā izskatās patiesi neikdienišķi, tālab uzveduma kopējais audiovizuālais teksts veidojas visai iespaidīgs. Publika liekas esam aizkustināta par izrādes dalībnieku atdevi, bet es jūtos vīlusies. Kur noslēpumainās skaņas „iz roņu pasaules”? Kur dzīvnieku pasaules vēstījums nesaprātīgajai cilvēcei, - ja tāds vispār bija iecerēts? Kur senās un modernās kultūras attiecību dinamika vai konflikts, - ja tāds te vispār bija paredzēts (lai gan tā aizmetņi tika iezīmēti)? Projekta veidotāju ambīcijas un pretenzija nosaukt netradicionālāku koncertu baseinā par zemūdens operu šķita nepamatotas, lai gan ierosinošu tēmu un jautājumu pēc šī pasākuma radās ne mazums. Mūsu lielisko, atraktīvo Latvijas koru jaunie vadītāji, diriģenti un patiesi netradicionāli domājošie režisori, apvienojieties! Vai mūsu skaistie ezeri, upes un dīķi piļu un muižu parkos nav pelnījuši, lai tos ieskandinātu ne tikai svētku vai dažādu pasākumu reizēs, bet arī ar oriģināliem muzikāli dramatiskiem projektiem?     

Turpinājums sekos

* Brauciens norisa LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā realizētā ERAF projekta “Latviešu teātris un teātra zinātne Eiropā: starptautiska sadarbības projekta sagatave un iesniegšana” ietvaros.

Rakstīt atsauksmi