Par teātri

Publicitātes foto
22. jūlijs 2025 / komentāri 0

2025. gada teātra jubilāri

Ieskats 2025. gada teātra personību jubileju kalendārā (informācija tiek papildināta līdz gada beigām)

2025. gada janvāris

6. janvārī aktierim MATĪSAM BUDOVSKIM – 30!

Aktieris Matīss Budovskis izrādē "Maigā vara" // Foto – Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Matīss Budovskis dzimis 1995. gada 6. janvārī. Beidzis Leļļu teātra kursu. Darbojies sava pedagoga Elmāra Seņkova izveidotajā teātra apvienībā “esARTE”, Latvijas Radio, tāpat darbojies režijā, strādājis Liepājas teātrī un Latvijas Nacionālajā teātrī.

Spēlējis tādās Nacionālā teātra izrādēs kā “Perfektā teikuma nāve” (2021; Aleksandrs Suščevskis ), “Sapnis vasaras naktī” (2021; Niks Botoms ), “Aka” (2022; Rūdolfs Sniedze), “Spēlēju, dancoju” (2023; Zemgus, Resnais Velns), “Garderobisti” (2024; Edijs ) u. c. Veidojis režiju tādām Liepājas teātra izrādēm kā “Dziesmu svētki” (2023), “Rītausma Vakaros” (2024).

Nacionālā teātra tīmekļvietnē par M. Budovski rakstīts: "Siltums un jūtīgums, inteliģence un muzikalitāte, vērīgums pret pasauli un interese par to, ko mākslinieks 21. gadsimtā var darīt, lai šī pasaule taptu labāka, ir Matīsa personības kvalitātes, kas gaida “izrāvienu” uz skatuves, vienalga, vai kā aktierim vai režijā."

Uzzini vairāk: https://teatris.lv/makslinieks/matiss-budovskis/

 

7. janvārī aktierim GUNDARAM ĀBOLIŅAM – 65!

Aktieris Gundrs Āboliņš //  Foto – Lauris Vīksne

Gundars Āboliņš dzimis 1960. gada 7. janvārī Rīgā. Izglītību ieguvis Tautas Kinoaktieru studijā (1978), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur apguvis dramatiskā teātra un kino aktiera specialitāti (1982). Savulaik bijis Dailes teātra aktieris (1987–2000). Ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Tāpat kopš 1964. gada aktīvi darbojas radio, vadot raidījumus un Radioteātrī.

Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Lasīja Bebre” (1966; Bērnudārza iemītnieks), “Larsoni un Karlsoni” (Lābans), “Un tomēr viņš griežas” (Mārcis Buldurs), “Suns un Kaķe” (Dēmons), “Gaidot Godo” (Estragons), “Arsēns un vecas mežģīnes” (Mortimers), “Rondo” (2000; Rakstnieks), “”Viņš, Viņa un Francis (2002; Draiers, Kļims), “Mēnesis uz laukiem” (2005; Ignatijs Špigeļskis, ārsts), “Bračkas” (2009; Valdis Trepšs), “Jāņonkulis” (2010; ) Jānis, saukts Jāņonkulis, “Ilgu tramvajs” (2013; Ārsts), “Rokko un viņa brāļi” (2015; Džūlio Morini), “Linda Vista” (2018; Maikls), “Ekspedīcija “Jāzeps”” (2022; Jēkabs), “Mazās lapsas” (2025; Oskars Habards) u. c.

Filmējies arī kino, tai skaitā tādās filmās kā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1980; Uģis), “Vecās pagastmājas mistērija” (2000; Žoržiks), “Ūdensbumba resnajam runcim” (20023; Ivo), “Bille” (2018; Bānītis), “”Piļsāta pi upis (2020; Bernšteins) u. c.

Uzzini vairāk: https://www.jrt.lv/teatris/aktieri/gundars-abolins/

Iesakām noklausīties: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/aktieris-gundars-abolins.-latvijas-radio-balss-kas-lasa-un-nelai.a203547/

 

10. janvārī režisoram VALTERAM SĪLIM – 40!

Režisors Valters Sīlis // Publicitātes foto

Valters Sīlis dzimis 1985. gada 10. janvārī. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra režijas specialitātē, kā arī ERASMUS programmā studējis teātra režiju Varšavā. No 2024. gada februāra – Liepājas teātra valdes loceklis mākslinieciskajos jautājumos.

Režisējis izrādes Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī, Dirty Deal Teatro u. c. Nozīmīgākās izrādes ir “Dažas atklātas fotogrāfijas” (2008), “Pierādījums” (2010), “Leģionāri” (2011), “Osedžas zeme” (2012), “Sarkangalvīte” (2013), “Divu kungu kalps. Anno 1963” (2013), “Zudusī Antarktīda” (2015), “Svina garša” (2016), “Savādais atgadījums ar suni naktī” (2017), “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta” (2018),  “Mežainis” (2018), “Puika, kurš redzēja tumsā” (2019), “Izskatās, ka tu mirsi” (2020), “Tēvs Klusums” (2024) u. c.

V. Sīlis par teātri: “Teātra uzdevums ir nedistancēties no dažādiem cilvēkiem, pamanīt, nevis nosodīt, un uz skatuves parādīt arī to, kas sabiedrībā ir neglīts, ļaujot katram asociēties ar tām rakstura īpašībām, kas ir nevēlamas vai nosodāmas.”

Nacionālā teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Sociāli aso tēmu uztaustīšana šodienā un pagātnē ir ne tikai Valtera Sīļa aicinājums, bet arī radošā niša, kurā viņš jūtas vislabāk, [..] Valters Sīlis ar ķirurga precizitāti uztausta kādu jautājumu, kas nodarbina viņu pašu, un tad uzdod to saviem skatītājiem. Valters Sīlis nedod atbildes, viņa izrādes provocē domāt un ir ceļazīmes, kā uz pasauli raudzīties ne tikai caur savu ego, savu individuālo redzesleņķi, bet caur plašākas sociālās grupas skatapunktu.”

Iesakām noklausīties: https://klasika.lsm.lv/.../rezisors-valters-silis-teatra.../

 

13. janvārī aktierim GATIM GĀGAM – 50!

Aktieris Gatis Gāga // Foto – Ģirts Raģelis

Gatis Gāga dzimis 1975. gada 13. janvārī Ugālē. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijā starpvalstu kultūras sakaru programmā. Ieguvis bakalaura grādu kultūras teorijā un menedžmentā, kā arī maģistra grādu teātra režijā. Jaunā Rīgas teātra aktieris no 2004. gada līdz 2017. gadam, bijušas arī lomas  Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātrī, Valmieras teātrī un citviet.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Deguns” (2006), “Tas notika ar viņiem” (2007), “Spēlējot Upuri” (2009), “Otello” (2010), “Ilgu Tramvajs” (2013), “Kontrabass” (2014), “Pilna Māras Istabiņa” (2016), “Heda” (2017), “Saniknotā slieka” (2017), “Raudives radio” (2018), “Augusts, zupas neēdājs” (2022) “Garā nedēļas nogale” (2023) u.c. Filmējies arī vairākās latviešu filmās, tai skaitā “Paukotājs” (2009), “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010), “Izlaiduma gads” (2014), “Paradīze ‘89” (2018), “Dvēseļu putenis” (2019), u.c.

Iesakām noklausīties: https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/62206/jauna-rigas-teatra-aktieris-gatis-gaga-visa-mana-dzive-ir-nejausibu-virkne

 

18. janvārī aktierim un režisoram ARNIM OZOLAM – 70!

Režisors Arnis Ozols // Publicitātes foto

Arnis Ozols dzimis 1955. gada 18. janvārī. Izglītību ieguvis Dailes teātra 6. studijā, kā arī LVK Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē studējis režiju. Savulaik stažējies pie franču teātra metra Žana Pjēra Vensāna. Turklāt Dailes teātrī par aktieri un režisoru strādājis no 1974. gada līdz 2005. gadam.

Iestudējis aptuveni 50 izrādes dažādos Latvijas teātros, kur lielākā daļa iestudēta Dailes teātrī. Iestudējis tādas izrādes kā “Meža gulbji” (1995), “Gaidot Godo” (1992), “Divu kungu kalps” (1992), “Kā mīl tā otra puse” (1996), “Kungs iet medīt...” (2002), “Pārītis uz divriteņa” (2003), “Vinsents Brikstonā” (2004), “Šauj amors bultu…” (2009) u. c. Savulaik arī tulkojis filmas un lugas no franču valodas.

 

29. janvārī režisorei, teātra pedagoģei ANNAI EIŽVERTIŅAI ­– 80 (1945–2024)!

Anna Eižvertiņa // Foto – Mārcis Gaujenietis

Anna Eižvertiņa dzimusi 1945. gada 29. janvārī Cēsīs. Izglītību ieguvusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (mūsdienās Latvijas Kultūras koledža), kā arī Maskavas Valsts teatrālās mākslas institūtā. Bijusi teātra “Skatuve” dibinātāja, direktore un mākslinieciskā vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, bijusi pedagoģe arī Tautas kinoaktieru studijā (1983–1986) un Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988–1993). Savulaik arī bijusi režisore Liepājas teātrī (1975–1977). Pedagoģiskajā darbā nostrādājusi turpat 50 gadu. Ilgus gadus vadījusi kursus “Aktiermeistarības pamati”. Izdevusi arī grāmatu “Ceļvedis darbības teātrī: profesionālās aktieru un režijas mākslas teorija” (2021).

A. Eižvertiņa ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, apbalvota ar Polijas Republikas kultūras ministra Bronzas medaļu “Zasłużony Kulturze Gloria Artis” un Latvijas Republikas Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas Goda rakstiem; saņēmusi arī Teātra dienas izcilības balvu – Jēkaba Dubura balvu par jauno aktieru audzināšanu un ieguldījumu teātra pedagoģijā 45 gadu garumā. A. Eižvertiņa: “Teātris ir manas mājas un ģimene, un aktieri ir mani bērni.”

 

30. janvārī apaļa jubileja Liepājas teātra aktrisei ILZEI TRUKŠĀNEI!

Aktrise Ilze Trukšāne // Foto – Liepājas teātra arhīvs

Ilze Trukšāne dzimusi 1985. gada 30. janvārī. Izglītību ieguvusi Klaipēdas Universitātē. Pēc studiju beigšanas – Liepājas teātra aktrise. Spēlējusi tādās Liepājas teātra izrādēs kā “Kauja pie...” (2009; Direktore), “Ģimenes lietas” (2011; Policijas seržants), “Malēnieši” (2012; Malēniete), “Advents Silmačos” (2012; Tomulīša), “Bezgalīgo stāstu stāsts” (2014; Signe, Spīgana), “Portreti. Vilki un avis” (2015; Anfusa), “Precības” (2017; Agafja Tihonovna), “Saviļņojums” (2020; Natālija Blūmenšteina), “Jaunā līgava” (2021; Meita), “Grimmi” (2022; Karaliene), “Pilnīgi svešinieki” (2023; Eva) u. c.

Ilze Trukšāne: “Komēdijas žanrā jūtos diezgan ērti. Man ir tendence gandrīz katrā savā lomā atrast komisko, iespējams, tādēļ, ka arī dzīvē daudzas lietas uztveru caur humora prizmu. Saka jau, ka dzīve ir tāda, kādu to redzam, kādus apzīmējumus paši tai piešķiram.”

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/464

 

2025. gada februāris

10. februārī Valmieras teātra aktrisei SKAIDRĪTEI PUTNIŅAI – 80!

Aktrise Skaidrīte Puntiņa // Publicitātes foto

Skaidrīte Putniņa dzimusi 1945. gada 10. februārī Liepājas rajonā. Izglītību ieguvusi Baltijas flotes teātra studijā Liepājā (1968). Kopš 1968. gada Valmieras teātra aktrise.

Spēlējusi neskaitāmās izrādēs Valmieras teātrī, tai skaitā tādās izrādēs kā “Pazudušais dēls” (1970; Ilze), “Vasaras rītā” (1974; Valentīna), “Meldermeitiņa” (1980; Marule), “Ķiršu dārzs” (1986; Duņaša), “Mēs mīlam un mēs dzīvojam” (1992; Moda), “Savējie sapratīs” (1999; Alma Eglīte), “Spēlmanis” (2002; Vecā grāfiene), “Ministrienes kundze” (2002; Krustmāte Savka), “Idiots” (2006; Ģenerāliene Jepančina), “Marija Stjuarte” (2010; Margarita Korla), “Šveiks” (2012; Traktiernieka Paliveca sieva), “Džeina Eira” (2016; Misis Fērfeksa un Hanna), “Ardievas ieročiem” (2019; Medmāsa), “Mēs, roks, sekss un PSRS” (2022; Marija), “Tu saki?” (2024; Baltā dāma) u. c.

Režisors O. Kroders teicis: „Skaidrīte Putniņa ir tipiska tāda aktrise, kurai visu nosaka Dieva dotais talants, jo vismaz viņas aktiera gaitu sākumā tas bija krasi redzams, jo viņai nebija ne zināšanu, ne saprašanas par to, kā teātris jāspēlē. Viņa nebija gājusi īpašās skolās un visu darīja intuitīvi. Palaikam iznāca pavisam jancīgi, bet slikti tas nebija, jo bija talantīgi. Tagad klāt nākusi pieredze, līdz ar to arī saprašana, un var teikt, ka viņa ir kļuvusi par vienu no latviešu teātra interesantākajām aktrisēm.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/skaidrite-putnina/

 

12. februārī aktierim JĀNIM DREIBLATAM – 85!

Aktieris Jānis Dreiblats // Publicitātes foto

Jānis Dreiblats dzimis 1940. gada 12. februārī Rites pagastā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Liepājas teātra aktieris kopš 1963. gada. Savulaik bijis Liepājas teātra direktors (1991–1997). 2019. gada 23. novembrī saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. 2010. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Spēlējis neskaitāmās Liepājas teātra izrādēs, tai skaitā tādās kā “Parastais brīnums” (1963; ministrs-administrators), “Indulis un Ārija” (1965; Uģis), “No saldenās pudeles” (1968; Pičuks), “Leļļu nams” (1974; Helmers), “Anna Kareņina” (1981; Kareņins), “Hamlets” (1984; Polonijs), “Šveiks” (1986; Francis Jozefs I un Bretšneiders), “Gaisa grābekļi” (1991; Māls), “Figaro kāzas jeb Trakā diena” (1994; Bartolo), “Lilioms” (1996; Doktors Reihs), “Otello” (2000; Brabancio), “Zvanu solo” (2006; Hmelīks), “Ceplis” (2010; Jānis Ūdris, Leimanis, Policists), “Vecās dāmas vizīte” (2016; Pārvaldnieks) u. c.

E. Tišheizere par J. Dreiblatu rakstījusi: “Jēnis ir tāds… ačgārns aktieris, un ir tīri brīnums, ka viņš vispār ir nonācis uz skatuves. Ļoti mierīgs cilvēks, varētu domāt, ka pilnīgi bez temperamenta vai arī ar aktieriem netipisku savaldību tur to ciešos grožos. Ar asu, ironiski ievirzītu prātu, un tas arī aktiera darbā ir tikai par traucēkli. Oļģerts Kroders par tādiem aktieriem teica, ka viņi ir par gudru, jo katru reizi, kad jāļauj vaļa jūtām, iedomājas – nu ko es tā ākstīšos. Bet tas Kroderam pašam nemaz nav traucējis ar šā tipa aktieriem strādāt un dabūt no viņiem ārā emocijas, par kurām tie varbūt i nebija nojautuši.”

Uzzini vairāk: https://liepajasteatris.lv/makslinieks/janis-dreiblats/

 

17. februārī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim ALEKSANDRAM MAĻIKOVAM – 40!

Aktieris Aleksandrs Maļikovs // Publicitātes foto

Aleksandrs Maļijovs dzimis 1985. gada 17. februārī. Izglītību ieguvis Glazunova Petrozavodskas valsts konservatorijā. Kamēr bijis students, uzstājies Karēlijas Republikas Nacionālajā teātrī. Kopš 2007. gada Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris. Spēlē ģitāru un komponē savas dziesmas.

Spēlējis tādāds izrādēs kā “Graņonka” (2011), “Gandrīzlaime” (2017; Deivs), “Grāfs Monte-Kristo. Esmu Edmons Dantess” (2019), “Hamlets” (2023), “Vecās dāmas vizīte” (2023; Ārsts), “Gogolis. Portrets” (2024), “Notikums Višī pilsētā” (2020; Oficiants), “Lēdija Makbeta” (2025) u. c.

Uzzini vairāk: https://www.mct.lv/en/people/actors-alexander-malikov

 

18. februārī apaļa jubileja Liepājas teātra aktrisei KINTIJAI STŪREI!

Aktrise Kintija Stūre // Foto – Liepājas teātra arhīvs

Kintija Stūre dzimusi 1995. gada 18. februārī. Izglītību ieguvusi Liepājas teātra 8. studijā. Spēlējusi tādās Liepājas teātra izrādēs kā “Roberto Zuko” (2019; Skuķis), “Purva bridējs ugunī” (2019; Sieva), “Cietsirdīgās spēles” (2021; Neļa), “Diagnoze-jaunība” (2021; Irēne), “Vairāk par dzīvi” (2022; Trupas dejotāja), “Jasmīns” (2023; Jasmīne), “Māja, kurā vīriešiem ieeja ir aizliegta” (2024; Džuljeta), “Tēvs Klusums” (2024; Koriste) u. c.

K. Stūre: “Teātrī vienmēr uzvar sirsnīgais teātris, kur ir runa par cilvēkiem, attiecībām, un tā ir tā teātra burvība. Tieši cilvēku stāsti.”

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/1875

 

21. februārī apaļa jubileja Liepājas teātra aktrisei AGNIJAI DREIMANEI!

Aktrise Agnija Dreimane // Foto – Liepājas teātra arhīvs

Agnija Dreimane dzimusi 1995. gada 21. februārī. Izglītību ieguvusi Liepājas teātra 8. studijā. Spēlējusi tādās Liepājas teātra izrādēs kā “Purva bridējs ugunī” (2019; Sieva), “Sapraši un nesapraši” (2021; Paula), “Cietsirdīgās spēles” (2021; Ērika), “Igauņu bēres 1999” (2022; Bēru kapelas dalībniece), “Medus garša” (2023; Džo), “Kaija” (2023; Ņina Mihailovna Zarečnaja), “Tēvs Klusums” (2024; Koriste) u. c.

Liepājas aktierkursa vadītājs Herberts Laukšteins teicis: “Agniju es vairākkārt studiju laikā esmu sūtījis pie boksa maisa, lai iet un visu to, kas ir viņā iekšā, iebliež boksa maisā – un viņai iekšā ir ļoti daudz. Viņai ir ļoti bagāta emocionālā pasaule, bet viņa sevi ļoti bremzē – lai palaiž sevi vaļā, lai noķer sajūtu, ka nav sevi jātur “pareizos” rāmjos. Viņai ir ļoti brīnišķīgs vokāls, bet vēl ir jāpiestaigā pie boksa maisa.”

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/1871

 

25. februārī literatūrzinātniekam BENEDIKTAM KALNAČAM – 60!

Literatūrzinātnieks Benedikts Kalnačs // Publicitātes foto

Benedikts Kalnačs dzimis 1965. gada 25. februārī Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļā (1988). Kopš 1988. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, ir tā vadošais pētnieks un direktora vietnieks zinātniskajā darbā, bijis arī institūta direktors (1999–2011), kopš 2013. gada Literatūras nodaļas vadītājs. Kopš 1993. gada strādā Liepājas Universitātē.

Veidojis publikācijas kopš 1985. gada, rakstījis arī recenzijas un izrāžu apskatus. Pirmā publikācija “Lai teātris būtu svētki” žurnālā “Karogs”. Ir dažādi pētījumi latviešu drāmas vēsturē, kā arī postkoloniālisma studijās. 1990. gadu sākumā publikāciju uzmanības centrā ir Mārtiņa Zīverta un Jūlija Pētersona daiļrade, 1990. gadu otrajā pusē – Henrika Ibsena lugas. Turklāt pēdējos gados pētnieciskā darbība saistīta arī ar Rūdolfa Blaumaņa daiļradi un postkoloniālisma problemātikas izpēti 19. un 20. gadsimta mijas un 20. gadsimta literatūrā.

Ir tādu monogrāfiju autors kā “Jūlijs Pētersons – vērotājs laikmetu maiņās” (1996), “Tradīcijas un novatorisms Mārtiņa Zīverta drāmas struktūrā” (1998), “Modernās drāmas aizsākumi” (2001), “Modernisma drāma Vācijā” (2002), “Baltijas postkoloniālā drāma” (2011), “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” (2022) u. c. Kopā ar V. Hausmani tapuši divsējumu izdevumi “Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse” (2004) un “Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse” (2006).

B. Kalnačs: “Pētniecībā svarīgs faktors ir sava materiāla, savas metodoloģijas apzināšana. Arī pēc tik ilga literatūrzinātnē pavadīta laika es uzskatu, ka joprojām turpinu mācīties. Cenšos pielietot jaunas idejas un meklēt jaunus ceļus. Iepazīstoties ar jaunu metodoloģiju, rodas izaicinājumi – kā to izmantot darbā ar saviem, latviešu literatūras, pētniecības materiāliem. Izmantoju pētnieciskās teorijas, kas lielākoties nāk no Rietumu literatūrzinātnes, tās iepriekš parasti tikušas plaši izmantotas, piemēram, angļu vai vācu literatūras analīzē. Rodas jautājums, es tās varu piemērot saviem pētījumiem latviešu un salīdzināmajā literatūrā? Ir jāapzinās atšķirības, mūsu kultūras specifika, vēsturiskā, sociālā, estētiskā.”

Uzzini vairāk: https://www.literatura.lv/personas/benedikts-kalnacs

Iesakām noklausīties: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/literaturzinatnieks-benedikts-kalnacs-blaumana-klatbutnes-sajuta.a193306/

 

2025. gada marts

5. martā aktierim JURIM HIRŠAM – 60!

Aktieris Juris Hiršs // Foto – Emīls Desjatņikovs/F64

Juris Hiršs dzimis 1965. gada 5. martā. Izglītību ieguvis Latvijas valsts Konservatorijas Nacionālā teātra kursā. Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 1990. gada. Paralēli teātrim J. Hiršs komponējis un rakstījis dziesmu tekstus. Nozīmīgākais profesionālais sasniegums ir librets V. Zilvera mūziklam “Bāskervilu leģenda” (2015).

Spēlējis neskaitāmās izrādēs Latvijas Nacionālajā teātrī, tai skaitā tādās kā “Sīkstulis” (1990; Diks Vilkinsons), “Bagātību sala” (1992; Izraeles Hendss), “Skroderdienas Silmačos” (1994; Joske), “Orfejs nokāpj ellē” (1996; Vels Ksavjē), “Mana skaistā lēdija” (1999; Fredijs Einsfords-Hils), “Indriķa hronika” (2000; Ako), “Minhauzena precības” (2005; Jukums), “Mērnieku laiki” (2007; Valsts vecākais), “Neuzticīgie” (2009; Augusts Romiņš), “Jūras velni” (2010; Jānis), “Bāskervilu leģenda” (2015; Mortimers), “Zēns” (2016; Ralfa tēvs), “Dūja” (2018; Pēteris Hendriks (Brunis)) u. c.

Nacionālā teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Cilvēks – orķestris: spēlē teātri, glezno, dzied, komponē, raksta dziesmu tekstus, ceļ māju, kopj zemi, audzina dēlus. Kurš no dotumiem viņam pašam sagādā lielāko gandarījumu, Juris nepopularizē. Viņa tēli uz skatuves lielākoties ir visai omulīgi, šarmanti un pašapzinīgi, lai gan ir pamats domāt, ka aktierisku gandarījumu viņam sagādā arī izspēlēt pa kādam ķildīgam, egocentriskam un neaptēstam raksturam.”

Uzzini vairāk: https://100.teatris.lv/personality/331/

Iesakām noskatīties: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/266365/daudz-laimes-jubilar-juris-hirss

 

11. martā aktrisei MILDAI KLĒTNIECEI – 110 (1915–2008)!

Aktrise Milda Klētniece // Publicitātes foto

Milda Klētniece dzimusi 1915. gada 11. martā Rīgā. Izglītību ieguvusi Rīgas pilsētas 24. pamatskolā, vēlāk Rīgas pilsētas 4. ģimnāzijā, kur jau skolas laikā viņas dzīvē ienācis teātris, proti, veidotas izrādes, kur teātra pulciņā bija arī aktrises vēlākie kolēģi Dailes teātrī. Pēc tam mācījusies Latviešu aktieru arodbiedrības teātra skolā (vadīja Mihails Čehovs), kā arī Zeltmata Latvju dramatiskajos kursos. Savulaik darbojusies Latvju drāmas ansamblī, kā arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Jaunatnes teātrī.

Spēlējusi neskaitāmās teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Sievu valodas” (1936; Kekīna Karlo Goldoni), “Pērs Gints” (1937; Ingrīda), “Maija un Paija” (1940; Maija), “Mērnieku laiki” (1942; Liena), “Anna Kareņina” (1949; Kitija), “Figaro kāzas” (1949; Zuzanna), “Trīs māsas” (1951; 1959; Irina), “Pamāte” (1952; Polina), “Valensijas atraitne” (1952; Leonarda), “Romeo un Džuljeta” (1953; Džuljeta), “Jaunākā brāļa vasara” (1955; Monika), “Gests Berlings” (1958; Marianna Sinklere), “Šveiks” (1961; Vendlera kundze), “Māja, kur sirdis lūst” (1966; Ariadne), “Ričards III” (1972; karaliene Elizabete), “Sievietes, sievietes...” (1986; Misis Morheda), “Minhauzena precības” (1988; Irme), “Astoņas mīlošas sievietes” (1993; Vecmāmiņa) u.c.

V. Vecumniece: “Visu, ko dara Milda Klētniece, viņa dara ar lielu atbildības sajūtu, mīlēdama savu tautu, darbu un cilvēkus.”

Uzzini vairāk: https://enciklopedija.lv/skirklis/151539-Milda-Kl%C4%93tniece

 

12. martā apaļa jubileja Dailes teātra aktrisei ILZEI ĶUZULEI-SKRASTIŅAI!

Aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa // Publicitātes foto

Ilze Ķuzule-Skrastiņa dzimusi 1985. gada 12. martā Rīgā. Izglītību ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktieru kursā. Kopš 2007. gada ir Dailes teātra aktrise.

Dailes teātrī spēlējusi neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Drakula. Svešās asinis” (2007; Mina Mureja), “Punktiņa un Antons” (2009; Punktiņa, Garāmgājēja), “Ar vīru nav viegli” (2011; Vilkinsones jaunkundze), “Pīters Pens” (2014; Vendija), “Žanna d’Arka” (2016; Žanna d’Arka), “Karmena” (2017; Karmena), “Lulū” (2018; Lulū), “Kalpones” (2019; Solanža), “Esiet sveicinātas, skumjas” (2021; Anna), “Eiridīke” (2023; Eiridīke), “Meistars un Margarita” (2024; Tamāra Pusmēness), “Kalifornijas pakalni” (2025; Glorija) u. c.

I. Ķuzule-Skrastiņa: “Aktiera profesijā ar tevi rēķinās nevis viens vai divi cilvēki, bet liela komanda, tāpēc neder attieksme: esmu atnācis uz mēģinājumu, tāpēc esiet laimīgi par to vien, ka es te esmu. Konkurence ir liela, un to vajadzētu apzināties katram – ja neieguldīsi darbu, drīz vairs nebūsi vajadzīgs…”

Iesakām izlasīt: https://www.santa.lv/raksts/personibas/foto-ilze-kuzule-skrastina-izstasta-kadel-kolegiem-skitusi-iedomiga.-sodien-aktrise-svin-40.-jubileju-72254/

Iesakām arī noklausīties: https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/snorbenini/aktrise-ilze-kuzule-skrastina-jo-vairak-tu-zini-jo-mazak-tevi-ir.a168340/

 

22. martā aktierim, režisoram un mūziķim VARIM VĒTRAM – 70!

Aktieris Varis Vētra // Foto: Andrejs Strokins/F64

Varis Vētra dzimis 1955. gada 22. martā. Izglītību ieguvis Dailes teātra 6. studijā dramatiskā teātra un kino aktiera specialitātē (1977), ieguvis arī dramatiskā teātra režisora izglītību (1984). Dailes teātra izrādēs piedalījies kopš 1974. gada. Ir arī pazīstams arī kā Dailes teātra aktieru grupas "Mūžīgais unisons" dalībnieks.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Tobāgo” (2001), “Meža gulbji” (2005), “Tu esi skaista visos niekos, sīkumos...” (2010), “Petuški” (2020), “Meklē mani papardēs” (2024) u. c. Pašlaik ir brīvmākslinieks, dziesmu autors, izdevis tādus labumus kā “Pārdodu vēju un zirgu vēl klāt” un “Viena mirkļa dēļ”, kā arī izdevis dzejoļu krājumu “Tu esi skaista visos niekos, sīkumos”.

Iesakām ieskatīties: https://lr1.lsm.lv/.../aktieris-un-rezisors-dzejdaris.../

 

2025. gada aprīlis

1. aprīlī žurnālistam, Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājam OJĀRAM RUBENIM – 70!

Ojārs Rubenis // Foto – Zane Bitere

Ojārs Rubenis dzimis 1955. gada 1. aprīlī Smiltenē. Izglītību ieguvis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1978). Savulaik veidojis raidījumu “Labvakar!”, kas kļuva par nozīmīgu sabiedrisko Trešās Atmodas instrumentu, raidījumā aplūkojot daudzveidīgas sabiedrībai nozīmīgas tēmas un problēmas. Paralēli 15 gadus nostrādājis Latvijas PSR Operas teātrī kā izrāžu vadītājs. Bijis Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs. No 2006. līdz 2017. gadam bijis Latvijas Nacionālā teātra direktors – viņa vadībā teātris sasniedzis augstus ekonomiskos un mākslinieciskos rādītājus. Daudzu gadu garumā vada LTV sarunu raidījumu un teātra izrāžu ciklu “Teātris.zip”. Kopš 2021. gada ir Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) valdes priekšsēdētājs.

“Man nav mainījies priekšstats par to, kas ir dzīves jēga. Mainījies ir priekšstats par to, vai visu laiku vajag dzīvot ar kaut kādu vainas sajūtu par pagātni un to visu… Nē, nevajag! Vajag dzīvot un mēģināt nolikt malā pagātni, savas kļūdas un sliktās lietas, kas man ir bijušas gana daudz, un mēģināt visu atlikušo laiku dzīvot ar pozitīvismu, ko es varu izdarīt?! Manuprāt, ir jāpriecājas par katru dienu, ko Dievs tev ir iedevis! Tātad tas nozīmē, ka viņš tev ir iedevis vēl vienu iespēju,” Ojārs Rubenis stāsta intervijā TV24.

Uzzini vairāk: https://100.teatris.lv/personality/52

Iesakām noklausīties: https://www.la.lv/japriecajas-par-katru-dienu-ko-dievs

 

4. aprīlī aktrise MARĪNA JANAUS svin 80. dzimšanas dienu!

Aktrise Marīna Janaus izrādē "Akmens eņģelis" (1998) // Foto – Jānis Deinats

Marīna Janaus dzimusi 1945. gada 4. aprīlī Ventspilī. Izglītību ieguvusi Dailes teātra 4. studijā pie Pētera Pētsrsona. Jau studiju laikā jaunā aktrise piedalījās Dailes teātra iestudējumos.

Spēlējusi vairāk nekā 100 teātra izrādēs, tai skaitā tādās kā "Patētiskā sonāte" (1972), "Jāatrod cilvēks" (1973), "Bišo ole" (1975), "Kaija" (1979), "Stepes vilks" (1982), "Meža gulbji" (1995), "Dzīves elpa" (2004), "Punktiņa un Antons" (2009), "Oņegins" (2013), "Milēdija" (2014) u. c.


18. aprīlī dramaturgam, aktierim ARTŪRAM DĪCIM – 40!

Aktieris, dramaturgs Artūrs Dīcis izrādē "Droši kā tankā" (2015) // Foto – Dailes teātra arhīvs

Artūrs Dīcis dzimis 1985. gada 18. aprīlī Aizkrauklē. 2009. gadā beidzis Dailes teātra 9. studiju. Bijis Dailes teātra aktieris līdz 2019. gadam, izrādēs piedalījies jau no 2007. gada. Pašlaik darbojas dramaturģijā.

Sarakstījis lugas, kas uzvestas uz skatuves, piemēram, “Lidojošais Travolta” (2017; rež. Regnārs Vaivars; Nacionālais teātris), “Arī vaļiem ir bail” (2018; rež. Elmārs Seņkovs; Nacionālais teātris), “Purva bērni” (2019; rež. Toms Treinis; Dailes teātris), “Mīlestība pandēmijas laikā” (2020; rež. Valters Sīlis; Nacionālais teātris), “Ričards. Nekā personīga” (2023; rež. Elmārs Seņkovs; Nacionālais teātris) u. c.

A. Dīča lugas arī vairākkārt godalgotas nacionālajos lugu konkursos. Lugās tiek “attēlots ironisks skatījums uz pasauli, asprātīgi dialogi, redzīgs skats uz sociālām problēmām, īpašu uzmanību pievēršot atsvešinātībai un pragmatismam cilvēkos, kā arī viegla smeldze”.

Savulaik spēlējis arī neskaitāmās Dailes teātra izrādēs, tai skaitā tādās kā “Idiots. Pēdējā nakts” (2009; Parfjons Rogožins), “Aija pēc Jaunsudrabiņa” (2010; Juris), “Amadejs” (2011; Volfgangs Amadejs Mocarts), “Romeo un Džuljeta” (2012; Romeo), “Trīnes grēki” (2012; Atis), “Salome” (2013; Hērodijas pāžs), “Izraidītie” (2014; Harijs, Kristus), “Pīters Pens” (2014; Tutū), “Frankenšteins” (2015; Klauss, Konstebls), “Lielā melu burtnīca” (2016; Brālis Lūkass), “Zēni” (2017; Timps) u. c.

Iesakām noklausīties: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/08.02.2025-dramaturgs-arturs-dicis-mani-meklejumi-pec-brivibas-beigsies-dzili-laukos-ar-vistam.a586374/

 

27. aprīlī režisoram, aktierim, scenogrāfam un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam ALVIM HERMANIM – 60!

Režisors Alvis Hermanis // Publicitātes foto

Alvis Hermanis dzimis 1965. gada 27. aprīlī Rīgā. Izglītību saistībā ar teātri ieguvis Roberta Ligera vadītajā Rīgas pantomīmā (1981–1982), Rīgas Tautas kinoaktieru studijā pie Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas (1982–1985), kā arī Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļā (1984–1988). 1992. gadā A. Hermanis kopā ar domubiedriem dibināja Jauno Rīgas teātri un kļuva par vienu no tā vadošajiem režisoriem. Kopš 2012. gada darbojas arī kā operas režisors.

Jaunajā Rīgas teātrī iestudējis tādas izrādes kā “Marķīze de Sada” (1993), “Liesmojošā tumsa” (1995), “Arkādija” (1998), “Stāsts par Kasparu Hauzeru” (2002), “Latviešu stāsti” (2004), “Latviešu mīlestība” (2006), “Kapusvētki” (2010), “Divpadsmit krēsli” (2014), “Dieviņš pillā” (2018), “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis” (2022), “Melnais piens/2024” (2024) u. c.

Iestudējis izrādes ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, tai skaitā Austrijā, Vācijā, Itālijā, Šveicē Francijā, Izraēlā un citās valstīs. Piemēram, Eiropā veidojis režijas tādām izrādēm kā “Loomav Pimedus” (1994; Igaunija), “Väter” (‘Tēvi’; 2007; Šveice), “Kölner Affäre” (‘Ķelnes afēra’; 2008; Vācija), “Eine Familie” (‘Ģimene’; 209; Austrija), “Gawain” (‘Gaveins’; 2013; Austrija), “Die Soldaten” (‘Zaldāti’; 2015; Itālija), “La Damnation de Faust” (‘Fausta pazudināšana’; 2015; Francija), “Die Möwe” (‘Kaija’; 2019; Vācija) u. c.

Veidojis arī scenogrāfiju, tai skaitā tādām izrādēm kā “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” (1993; JRT), “Doriana Greja portrets” (1994; JRT), “Uguns un nakts” (1996; Latvijas Nacionālā opera), “Traktāts par mīlestību” (1999; JRT), “Revidents” (2002; JRT), “Das weite Land” (‘Tālā zeme’; 2011; Austrija), “Madama Butterfly” (2016; Itālija), “Kalpa zēna vasara” (2018; JRT) u.c.

Iesakām arī ieskatīties: https://enciklopedija.lv/skirklis/171601-Alvis-Hermanis

Iesakām noskatīties: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/63244/hermanis-ltv-dokumentala-filma

 

2025. gada maijs

4. maijā režisoram MĀRTIŅAM EIHEM – 50!

Režisors Mārtiņš Eihe // Foto – Oskars Upenieks

Mārtiņš Eihe dzimis 1975. gada 4. maijā Ogrē. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras skolā (1998), aktiermeistarības studijā teātrī “Skatuve” (1999) un Latvijas Kultūras akadēmijas režijas nodaļā (2004). No 2004. gada bijis Liepājas teātra aktieris, toties no 2005. gada tā režisors. Strādājis arī kā režisors Valmieras drāmas teātrī (2006–2009). Kopš 2022. gada Latvijas Leļļu teātra valdes loceklis. No 2007. gada vada radošo apvienību “Nomadi”.

Iestudējis izrādes Liepājas teātrī, Valmieras drāmas teātrī, Nacionālajā teātr, Dailes teātrī, kā arī Latvijas Leļļu teātrī, tai skaitā tādas izrādes kā “Noslēpumainās variācijas” (2005), “Medus garša” (2006), “Nāves ēnā” (2007), “Kā uzburt sniegu” (2007), “Crazy” (2008), “Kauja pie…” (2009), “Citi balti krekli” (2009), “Eņģeļi Amerikā” (2012), “Mana māsa” (2017), “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu” (2022), “Kalifornijas pakalni” (2025) u.c.

M. Eihe: “Sapratu, ka nekā foršāka par teātri jau nav. Tajā ir zināma brīvība, ka taisi izrādes.”

Iesakām noklausīties: https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/atspere/martins-eihe-visgrutak-ir-veidot-izrades-vienpadsmitgadniekiem.a197824/

 

5. maijā Nacionālā teātra aktrisei INDRAI BURKOVSKAI – 70!

Aktrise Indra Burkovska izrādē "Aizliegtais pianīns" // Foto – Latvijas Nacionālā teātra arhīvs

Indra Burkovska dzimusi 1955. gada 5. maijā Kuldīgas pusē. Izglītību ieguvusi  Konservatorijas Teātra fakultātē (1978). Strādājusi Valmieras teātrī (1978–1980), Jaunatnes teātrī līdz tā reorganizācijai, neatkarīgajos teātros, kā arī Dailes teātrī. Kopš 2011. gada ir Nacionālā teātra aktrise.

Spēlējusi neskaitāmās teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Stikla zvērnīca” (2003), “Ivanovs” (2006; Karlīne Gertnere), “Ezermaļu krokodils” (2008), “Skroderdienas Silmačos” (2010; Tomuļu māte ), “…bagātā kundze...” (2013; Erna Leja), “Latgola.lv-2” (2014; Mare, kaimiņiene), “Klūgu mūks” (2017; Markovna), “Revidents” (2019; Hlopova sieva), “Arī vaļiem ir bail” (2021; Ilze Bērziņa), “Mazā naudiņa” (2022; Māte), “Spēlēju, dancoju” (2023; Modere, Ceturtais velns), “Marats/Sads” (2024; Kulmjē), “Slīdošā Lūče” (2025) u. c. Filmējusies arī vairākās mākslas filmās, tai skaitā “Aveņu vīns” (1984), “Mērnieku laiki” (1991), “Ziemassvētku jampadracis” (1993) u. c.

I. Burkovska: “Man ir izrādes, kuras nospēlējusi, es jūtos iztukšota un nogurusi. Bet ir tādas, pēc kurām nemaz nejūtu, ka būtu spēlējusi, – Tenesija Viljamsa “Zemes valstība”, Vainera “Aisedora”. Jo katra izrāde ir ne tikai enerģijas atdošana skatītājiem, bet arī saņemšana. Abpusēja enerģētiska apmaiņa.”

Uzzini vairāk: https://100.teatris.lv/personality/30

 

8. maijā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim un režisoram VADIMAM GROSMANIM – 50!

Aktieris Vadims Grosmanis izrādē "Notikums Višī pilsētā" // Foto – Inese Kalniņa

Vadims Grosmanis dzimis 1975. gada 8. maijā. Izglītību ieguvis Jaroslavļas Teātra institūta aktieru fakultātē (1996), kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas režijas fakultātē (2003). Savulaik strādājis Rīgas Krievu Jaunatnes teātrī (1996–1998), kopš 1998. gada ir M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Skapēna blēdības” (Oktāvs), “Gandrīzlaime” (2017; Cilvēks Dziedošā telegramma), “Kaštanka” (Fedjuška), “Graņonka” (2011), “Mans labais draugs Oņegins”(Suflieris), “Notikums Višī pilsētā” (2020; Ferrāns (kafejnīcas īpašnieks)), “Pazudušais dēls” (Gusts), “Robins Huds” (2023; Vils Skārlets), “Kaligula” (2023; Patriciāns, pārvaldītājs), “Tartifs” (2024; Loajāls, tiesu izpildītājs)  u.c.

Režijas veidojis tādām izrādēm kā “Kaija. Teātra romāns” (Rīgas Mazais teātris, 2001), “Tēvoča Rimusa pasakas” (2002), “Telefonromāns” (2004), “Emīla nedarbi” (2006), “Kas pasūtīja prieku?” (2006), “Asaras un smiekli mazajā kafejnīcā” (2007), “9/11 Ķērējs melos” (2015), “Fufa – divas sirdis” (2018), “Tā, kura šuj” (2021), “Cilvēks no restorāna” (2022) u. c.

Uzzini vairāk: https://www.mct.lv/lv/personibas/aktieri-vadims-grosmans

 

9. maijā aktierim ARMANDAM REINFELDAM – 60 (1965–2021)!

Aktieris Armands Reinfelds // Publicitātes foto

Armands Reinfelds dzimis 1965. gada 9. maijā. Izglītību ieguvis Rīgas 64. vidusskolā, kurā bija klasē ar teātra novirzienu, kā arī studējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1990). Savulaik bijis aktieris gan Latvijas Nacionālajā teātrī, gan Jaunajā Rīgas teātrī. Deviņdesmito gadu vidū paralēli aktierdarbam Jaunajā Rīgas teātrī un LTV iestudējumos strādā arī “Radio Super FM” reklāmas aģentūrā.

Nospēlējis neskaitāmās izrādēs dažādu lomu spektru, tai skaitā tādās izrādēs kā “Sīkstulis” (1990), “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” (1991; Jautrais rūķītis), “Acālija” (1992; Matjē), “Dziedoņi ērkšķu krūmā” (1993; Frenks), “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” (1993; Grems), “Liesmojošā tumsā” (1995; Karloss), “Kā lēna un mierīga balss” (1996; Vīrietis), “Skroderdienas Silmačos” (1997; Dūdars), “Revidents” (2002) u. c.

Filmējies kino, tai skaitā tādās filmās kā “Parāds mīlestībā” (1984), “Depresija” (1991), “Cilpa” (1991), “Varmācības meditācija” (1993; Rihards), “Drosme nogalināt” (1993; Ēriks), “Komēta” (1997), “Paslēpes” (2001), “7 lidojumi” (2002) u. c. Filmējies arī seriālos, tai skaitā vienā no zināmākajiem seriāliem “Likteņa līdumnieki”, kur spēlējis saimniekdēla Nārbuļu Jura lomu.

A. Reinfelds: “Esmu spēlējis arī kino, taču teātris – tas ir kas īpašs. Teātrī vari izlikt visu savu dzīvi un just, ka skatuve elpo tev līdzi. Tā ir kolosāla sajūta – apzināties, ka skatītājs savienojas ar tevi.”

Uzzini vairāk: https://www.filmas.lv/person/1194/

 

11. maijā Dailes teātra aktierim MĀRTIŅAM MEIERAM – 40!

Aktieris Mārtiņš Meiers // Publicitātes foto

Mārtiņš Meiers dzimis 1985. gada 11. maijā Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra un kino aktiera mākslas kursā (2007), izglītību papildinājis Aleksandra Zelveroviča Teātra akadēmijā Varšavā (2006). Savulaik bijis Valmieras teātra aktieris, kopš 2023. gada ir Dailes teātra aktieris.

Spēlējis neskaitāmās izrādēs gan Valmieras teātrī, gan Latvijas Nacionālajā teātrī, tai skaitā tādās izrādēs kā “Parīze. Tuksnesis” (2007; Ēriks), “Fantomsāpes” (2008; Dmitrijs), “Jūlijas jaunkundze” (2012; Žans), “Vienādas asinis” (2014; Pēteris Vītols), “Klusa nakts, dzēra nakts” (2017; Gabriels), “Smieklu sasaukšanās” (2019; Mārtiņš), “Nākošpavasar” (2021; Jorgens), “Kalendārs mani sauc” (2022; Kalle), “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu” (2022; Jēzus no Nācaretes), “Spīdolas nakts” (2023; Melnais bruņinieks), “Zilā lapsa” (2024; Muzikants), “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” (2025; Iekšelis) u. c.

M. Meiers: “Es zinu, ka tagad modē ir tas, ka uz skatuves jūtams paša aktiera komentārs. Varbūt tā pat ir pareizi, bet es nevaru dzīvot dzīvi, sevi komentējot, un arī uz skatuves būt tādā ērtā atsvešinātībā. Protams, pārspīlēta emocionalitāte un jūtīgums arī nedod nekādu labumu. Es neesmu šajā profesijā, lai sevi vērotu no malas, komentētu, ieturētu distanci no tā, ko pētu. Mani interesē ieskatīties cilvēkā, saprast viņa masku un iekšējo būtību, tāpēc ka visur ikdienā ārpus teātra notiek pat lielāks teātris, un ja vēl teātrī sāk spēlēt teātri… Ai, ai, ai…”

Uzzini vairāk: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/martins-meiers un https://valmierasteatris.lv/makslinieks/martins-meiers/

Iesakām noskatīties: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/23.07.2024-lomu-advokati-sarunajas-aktieri-dace-everss-un-martins-meiers.a562292/

 

16. maijā aktierim KRISTIANAM KAREĻINAM – 40!

Aktieris Kristians Kareļins izrādē "Eiro Vīzija" (2014) // Foro – Gunārs Janaitis

Kristians Kareļins dzimis 1985. gada 16. maijā. Beidzis Nacionālā teātra kursu (2011). Pašlaik ir Latvijas Nacionālā teātra ārštata aktieris. Izrādes spēlējis gan Latvijas Nacionālajā teātrī, gan Liepājas teātrī, gan teātrī “Skatuve”, Dirty Deal Teatro un citviet. Spēlējis tādās teātra izrādēs kā “Precējies nav miris” (2007), “Leo. Pēdējā bohēma” (2010), “Ceturtā māsa” (2010), “Izlaistie” (2011), “Parīzes Dievmātes katedrāle” (2012), “Divu Kungu Kalps. Anno 1963” (2013), “Jaunā ārsta piezīmes” (2014), “Pērs Gints” (2016), “Alise Brīnumzemē” (2019), “Uzvara ir mirklis” (2020), “Pidžama sešiem” (2025) u. c

K. Kareļins, atbildot uz jautājumu, kas viņam ir teātris: “Man tas ir darbs. Varbūt tas ir citādāks darbs, bet darbs, kas man patīk un ko es daru ar prieku.”

Ieskaties: https://100.teatris.lv/personality/524/

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/505

 

17. maijā aktierim ĢIRTAM KRŪMIŅAM – 60!

Aktieris Ģirts Krūmiņš // Foto – Karlīna Vītoliņa

Ģirts Krūmiņš dzimis 1965. gada 17. maijā Pļaviņās. Izglītību ieguvis Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Klavieru nodaļā (1981–1983), Tautas Kinoaktieru studijā (1983–1985), kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultātē (1987–1992). Savulaik bijis Daugavpils teātra un Jaunā Rīgas teātra aktieris, pašlaik darbojas Liepājas teātrī.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Vājprātīgā stāsts, pilns niknuma un trokšņa” (1991; Bendžijs), “Velni” (1993; Muzikants), “Kaija” (1996; Trepļevs), “Arkādija” (1998; Čeiters), “Idiots” (1999; Ļebedevs), “Revidents” (2002; Zemļaņika), “Stāsts par Kasparu Hauzeru” (2002; Doktors Ostenhauzens), “Zilākalna Marta” (2009), “Vigīlija. Sapnis par nomodu” (2011; Kemps), “Oblomovs” (2011; Oblomovs), “Aspazija. Personīgi” (2015; Rainis), “Pakļaušanās” (2016; Alēns Tanērs), “Tēvs klusums” (2024) u. c.

Filmējies arī filmās, tai skaitā tādās kā “Kāzas” (2000; Līgavainis), “Paslēpes” (2001; Osvalds), “Man patīk, ka meitene skumst” (2005), “Rīgas sargi” (2007; Bermonts), “Dancis pa trim” (2011), “Melānijas hronika” (2016; Kārlis), “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (2021; Alfreds Jēkabs Bērziņš), “Mātes piens” (2023; skolotājs Blūms) u. c.

Ģ. Krūmiņš: “Teātris ir baigi sarežģīts, jo katrs to saprot citādi. Aktiera darbā daudz atkarīgs no katra personības, psihes un rakstura īpašībām. Par teātri var teoretizēt stundām, bet ar praksi un to, kas notiek uz skatuves ar aktieri, tam nav nekāda sakara.”

Par lomām uzzini vairāk: https://izrades.lv/persona/girts-krumins-8849

 

22. maijā Dailes teātra aktierim JURIM STRAUMEM (1955–2021) – 70!

Dailes teātra aktieris Juris Straume // Foto – Dailes teātra arhīvs

Juris Straume dzimis 1955. gada 22. maijā. Izglītību ieguvis Konservatorijas Teātra fakultātē (1978), viņš bija piederīgs Dailes teātra 6. studijai. Spēlējis tādās teātra izrādēs kā “Zilais putns” (1982), “Mēness likteņa pabērniem” (1983; Maiks), “Indulis un Ārija” (1987; Uģis), “Sniega karaliene” (1992; Kajs), “Stikla zvērnīca” (1992; Toms), “Runcis zābakos” (2000), “Cik svarīgi būt nopietnam” (2002) u.c.

J. Straume: “Es te viendien domāju, nez kādā ātrumā mēs traucamies, kamēr es guļu. Zeme traucas. Es tā īpaši nemāku meditēt, bet šitādas vīzijas man rādās. Nu jā, ātrums ir tik liels, ka beigās iznāk, ka ātruma nemaz nav. Tāpēc jau mēs arī nevaram no tās zemes palekties. Bet gribas. Ja tā padomā, kāpēc cilvēkam gribas ātri braukt ar mašīnu? Ilūziju gribas piepildīt.”

 

25. maijā Valmieras teātra aktrisei ILZEI PUKINSKAI – 60!

Aktrise Ilze Pukinska izrādē "Cilvēkam vajag suni" (2020) // Foto – Valmieras teātra arhīvs

Ilze Pukinska dzimusi 1965. gada 25. maijā Rīgā. Izglītību ieguvusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1988). Pēc tās beigšanas ir Valmieras teātra aktrise.

Spēlējusi neskaitāmās izrādēs Valmieras teātrī, tai skaitā tādās izrādēs kā “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1989; Gundega), “Meldermeitiņa” (1991; Anniņa), “Sōla” (1993; Estere), “Kamīnā klusi dzied vējš” (1997; Brigita), “Tās dullās Paulīnes dēļ…” (1998; Nātriņa), “Buratīno” (2001; Biļešu pārdevēja, Dr. Pūce, Policiste), “Ku-kū…” (2005; Inese Debestiņa), “Trīs māsas. Versija” (2007; Natālija Ivanovna), “Emīls un Berlīnes zēni” (2009; Virta kundze un puķu pārdevēja), “Balle būs” (2014; Ilze Rozenberga), “Eiridīke” (2017; Kasiere), “Mārtins Īdens” (2019; Anna), “Nākošpavasar” (2021; Zeltiņa), “Rinda” (2022; Melānija), “Tu saki?” (2024; Paulīne) u. c.

Valmieras teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Aiz Ilzes Pukinskas spilgtās ārienes un sulīgajām aktieriskajām krāsām daudzkārt nepamanīts paliek tas, cik smalki un niansēti viņa spēj strādāt. To savukārt ir ieraudzījusi kinoacs – Ilzi bieži un labprāt filmē.”

I. Pukinska: “Būtībā jau aktiera uzdevums ir izpildīt, ko režisors tev lūdz. Nav jau daudz tādu režisoru, kas vispār tev pasaka, ko viņi grib. Tu pats esi savas laimes kalējs šajā mākslā.”

Iesakām izlasīt: https://teatravestnesis.lv/article/998-aktiera-darbs-ir-cilveka-elastibas-parbaude

 

29. maijā režisoram un scenogrāfam REINIM SUHANOVAM – 40!

Režisors un Scenogrāfs Reinis Suhanovs // Foto – Edijs Pālens

Reinis Suhanovs dzimis 1985. gada 29. maijā. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā (2008), kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apguvis Dramatiskā teātra režijas programmu (2013). Savulaik bijis Valmieras drāmas teātra galvenais mākslinieks (2011–2013). Turklāt 2015. gadā izveidojis Valmieras vasaras teātra festivālu un ir tā direktors. Pašlaik ir pedagogs gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Latvijas Kultūras akadēmijā. Rada arī izstāžu un muzeja ekspozīciju telpiskos un grafiskā dizaina risinājumus.

Veidojis režiju vairākos Latvijas teātros, tai skaitā tādām izrādēm kā “Hamlets” (2012), “Taureņi ir brīvi” (2013), “Džeina Eira” (2016), “Antiņš. Zelts. Kalns.” (arī scenogrāfs un kostīmu mākslinieks; 2018), “Šekspīrs” (arī scenogrāfs un kostīmu mākslinieks; 2019), “Ģimene” (2020), “Pazudušais dēls” (2024), “Sprīdītis” (2025) u. c.

Tāpat izrādēm gan Latvijā (Valmieras Drāmas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas Nacionālajā operā u. c.), gan ārzemēs (Maskavas Dailes teātrī, Klāgenfurtes, Zagrebas, Viļņas un Prāgas opernamos) veidojis scenogrāfiju, piemēram, tādām izrādēm kā “Anna Kareņina” (2010), “Parīzes Dievmātes katedrāle” (2012), “Mans nabaga tēvs” (2014), “Mihails un Mihails spēlē šahu” (2014), “Vētras sēja” (arī režisors; 2015),  “Sarkanās puķes” (arī režisors; 2015), “Makbets” (2016), “Trīne” (arī kostīmu mākslinieks; 2017), “Arī vaļiem ir bail” (arī kostīmu mākslinieks; 2018), “Grimmi” (arī režisors un kostīmu mākslinieks; 2022) u. c.

R. Suhanovs: “Teātrī funkcionāli izcili. Uzliec – un pēkšņi ir siena, sarullē un nav vairs. Nogāz, tas ir līķis. Paņem rokā, un tā ir grāmata. Tas moments, kas ver vaļā iztēli. Tajā pašā laikā riska zona vienmēr ir tā, vai skatītājs to nolasīs. Kaut kur dzirdēju komentāru: “Kāds scenogrāfs? Tur taču vispār nav scenogrāfijas, kaut kādi pelēki ruļļi.” Man teātris ir tajā, kad tu aiz ruļļa, riepas vai zobu bakstāmā ieraugi ko vairāk. Teātra brīnums rodas no it kā nekā. Man tas ir tas interesantākais...”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/reinis-suhanovs/

Iesakām izlasīt: https://jauns.lv/raksts/pastaiga/267406-reinis-suhanovs-man-teatris-ir-taja-kad-tu-aiz-rulla-riepas-vai-zobu-bakstama-ieraugi-ko-vairak

 

2025. gada jūnijs

18. jūnijā Valmieras drāmas teātra aktrisei VIZMAI KALMEI – 85!

Valmieras teātra aktrise Vizma Kalme // Foto – Valmieras teātra arhīvs

Vizma Kalme dzimusi 1940. gada 18. jūnijā Rīgā. Izglītību ieguvusi prestižajā Ļeņingradas Teātra mūzikas un kinematogrāfijas institūtā (1965). Pēc tā absolvēšanas kļuvusi par Valmieras drāmas teātra aktrisi. Paralēli darbam teātrī V. Kalme pasniedz lietišķās etiķetes un sadzīves kultūras stundas un šarmanti darbojas reklāmās.

Spēlējusi neskaitāmās izrādes Valmieras teātrī, tai skaitā tādās izrādēs kā “Bez mīlestības nedzīvojiet” (1966; Tamāra), “No saldenās pudeles” (1974; Marija), “Akmens ligzda” (1976; Marta), “Sprīdītis” (1982; Māmiņa), “Jo pliks, jo traks” (1988; Berta Bute), “Jāņu nakti negulēju” (1992; Ruta), “Varkaļu pagasta skolotājs” (1997; Grieta), “Ministrienes kundze” (2002; Nata), “Atvari” (2008; Ārste), “Triumfa arka” (2013; Eiženija), “Rudenīgais blūzs” (2015; Ida), “Pigmalions” (2018; Misis Pīrsa), “Ardievas ieročiem” (2019; Miss Geidža) u. c.

Valmieras Drāmas teātra tīmekļvietnē rakstīts: “Vizma ir spēlējusi daudz un daudzveidīgas lomas, viņas dabas dotais talants ar lielisko humora izjūtu un spilgtajām raksturotājas dotībām ļāvis dažādu kalibru lomas padarīt spilgtas un neaizmirstamas gan teātrī, gan kino. Turklāt viņa ir viena no retajām aktrisēm, kas nebaidās uz skatuves būt smieklīga, vai darīt to, ko neviens no viņas negaidītu.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/vizma-kalme/

 

2025. gada jūlijs

3. jūlijā apaļa jubileja režisorei LAURAI GROZAI!

Režisore Laura Groza // Publicitātes foto

Laura Groza dzimusi 1985. gada 3. jūlijā Rīgā. Izglītību ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas nodaļā (2008).

Veidojusi režijas neskaitāmām izrādēm Dailes teātrī, Liepājas teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un citos teātros, tai skaitā tādām izrādēm kā “Regīna” (2010), “Brīvības 36” (2010), “Piafa” (2013), “M.Butterfly” (2013), “1984” (2014), “Equus” (2015), “Frankenšteins” (2015), “Heda Gablere” (2017), “Pēc Jūlijas jaunkundzes” (2018), “Roberto Zuko” (2019), “Spēlēju, dancoju” (2019), “Talantīgais misters Riplijs” (2020), “MĀJOKLIS. komentāri #1 un #2 izrāde” (2022) u. c.

L. Groza: “Es savā ikdienas dzīvē neilgojos pēc kaut kādiem lieliem brīnumiem, jo mans darbs ir viens liels brīnums. Tas viss, kas te, teātrī, notiek, ir tik fantasmagoriski, pārdabiski un neiespējami, ka man pašas dzīvē nav alku pēc tik spilgtām krāsām.”

Iesakām noskatīties: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/91416/personiba-100-g-kulturas-rezisore-laura-groza-kibere

Iesakām izlasīt: https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/105658-laura-groza-kibere-mans-darbs-ir-viens-liels-brinums.htm

 

10. jūlijā aktierim ĢIRTAM JAKOVĻEVAM – 85!

Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ģirts Jakovļevs // Foto – Nacionālā teātra arhīvs

Ģirts Jakovļevs dzimis 1940. gada 10. jūlijā Rīgā. Izglītību ieguvis Teātra fakultātē (1963). Jau 1961. gadā kā otrā kursa students ieskaitīts teātra aktieru palīgsastāvā. Kopš 1963. gada visa mūža garumā strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī, kur jau no paša sākuma kļuvis par teātra vadošo aktieri un varoņlomu tēlotāju. Savulaik bijis Teātra biedrības priekšsēdētājs (1987–1992). Par aktieri uzņemta dokumentālā filma “Ģirts” (1992) un sarakstīta G. Zeltiņas grāmata “Vienā karuselī ar Ģirtu Jakovļevu” (2000).

Spēlējis neskaitāmās Nacionālā teātra izrādēs, tai skaitā tādas izrādēs kā “Viņš teica – nē” (1961; Majors Holmss), “Satikšanās” (1966; Ružjē), “Pūt, vējiņi!” (1968; Uldis), “Lilioms” (1971; Lilioms), “Lorencačo” (1973; Lorenco Mediči), “Kavalieru viltība” (1975; Tomass Eimvels), “Trakā diena jeb Figaro kāzas” (1976; Figaro), “Ugunī” (1982; Edgars), “Meteors” (1984; Jagaitis), “Indrāni” (1988; Edvarts), “Acālija” (1992; Dāvids), “Zvejnieka dēls” (1997; Pēteris Meņģelis), “Līgava bez pūra” (2005; Robinsons), “Garās dienas ceļš uz nakti” (2010; Džeims Tairons), “...bagātā kundze” (2013; Kārkls), “Uguns un nakts” (2015; Lielvārds), “Dūja” (2018; Harijs) u. c.

Filmējies arī daudzās Rīgas Kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās, tai skaitā tādās filmās kā “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (1967), “Nāves ēnā” (1971), “Pūt, vējiņi” (1973), “Ezera sonāte” (1976), “Ilgais ceļš kāpās” (1981), “Zītaru dzimta” (1989) u. c.

Ģ. Jakovļevs: “Ir teiciens, teātri nevajag mīlēt, teātrī vajag strādāt. Un tikai pēc gadiem aptver, ka tas nav viegls, bet grūts darbs.”

Ģ. Jakovļevu “uz skatuves raksturo temperaments, harizma un artistiskums, kā arī humora izjūta, bet dzīvē – cilvēciskums un vienkāršība”.

Uzzini vairāk: https://100.teatris.lv/personality/300/

Iesakām noskatīties: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.09.2023-elks-legenda-un-kas-tik-vel-ne-girts-jakovlevs-smej-par-saviem-zimogiem.a522258/

Ieskaties: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/303624/teatra-garsa-girts-jakovlevs-un-klavs-kristaps-kosins

 

26. jūlijā Daugavpils teātra valdes loceklei RITAI STRODEI – 70!

Daugavpils teātra valdes locekle Rita Strode // Publicitātes foto

Rita Strode dzimusi 1955. gada 26. jūlijā Varakļānos. Izglītību ieguvusi Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (1979). Ir politiķe, bijusi Daugavpils domes priekšsēdētāja (2003–2009) un 10. Saeimas deputāte.

Esot pašvaldības priekšsēdētāja vietnieces amatā, 1996. gadā Rita Strode pēc 20 gadu pārtraukuma atjaunoja Daugavpils pilsētas teātra darbu. Lai to panāktu, vairāku gadu garumā bija jāveic rūpīgs darbs ar valdību un ministrijām. Rezultātā darbs teātrī tika atjaunots un tam tika piešķirts valsts finansējums.

 

27. jūlijā Valmieras teātra aktrisei LELDEI KALĒJAI – 80!

Aktrise Lelde Kalēja // Foto – Valmieras teātra arhīvs

Lelde Kalēja dzimusi 1945. gada 27. jūlijā Rīgā. Valmieras drāmas teātra aktrise kopš 1967. gada. Valmieras teātrī spēlējusi neskaitāmās izrādēs, tai skaitā “Pazudušais dēls” (1970, 1990; Līziņa), “Lakstīgalu nakts” (1971; Inga), “Mēmais bruņinieks” (1979; Beatriče), “Kur dzeguze ligzdu vij” (1984; Kendija), “Kaķīša dzirnaviņas” (1991; Tince), “…mēs mīlam un mēs dzīvojam” (1992; Silviāna), “Trīnes grēki” (1997; Rembēniete), “Pazudušais dēls” (2002; Aža), “Skroderdienas Silmačos” (2004; Bebene), “Gredzens uz tilta” (2009; Tante Šarlote), “Raudupiete” (2013; Sieva), “Augusta vaļi” (2018; Sāra) u. c.

F. Deičs: “Ekscentrika ir viņai asinīs, viņa tā jūt pasauli. Tāpēc par Leldi režisoriem vienmēr bijis jādomā īpaši. Viņa neiederējās kurā katrā lomā. Viņa arī pati apzinājās, ka ir savdabīga, citāda, ka viņai nepiemīt standarta skaistums, un tāpēc turējās drusku nostatu. Viņa nekad nav gribējusi atrasties priekšplānā, vienmēr atsevišķi, vienmēr pati.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/lelde-kaleja/

Iesakām noskatīties: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/276803/spelmanu-cilts-lelde-kaleja-un-agris-masens-1995g

 

31. jūlijā Leļļu teātra aktrisei SILVIJAI BITEREI – 80!

Leļļu teātra aktrise Silvija Bitere // Publicitātes foto

Silvija Bitere dzimusi 1945. gada 31. jūlijā Kurmālē. Izglītību ieguvusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1967) un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1974). Kopš 1967. gada Latvijas Leļļu teātra aktrise. Viņa ir arī uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā.

Savas karjeras laikā nospēlējusi vairāk nekā 100 lomas, tai skaitā tādās izrādēs kā “Skroderdienas Silmačos” (Pindacīša), “Un atkal Pifs…” (1983; Krustmāte Agate), “Pelnrušķīte” (1994), “Noslēpumainais Hipopotams” (1997), “Kas notiek Dižmežā?” (2014) u. c.

Lielu daļu mūža bijusi saistīta arī ar televīziju. Piedalījusies populārajos bērnu raidījumos “Kling, klang esam klāt”, “Reiz runcis Renārs”, “Kraukļa krājumi”.

Leļļu teātris: “Silvija Bitere ir teātra aktieru trupas neatņemama sastāvdaļa ne tikai kā aktrise, bet arī lielisks atbalsts, kolēģe un skolotāja, kurai ir talants un gadu gaitā iegūtas, nenovērtējamas zināšanas leļļu mākslā. [..] Silvija visas savas ievērojami garās karjeras laikā ar lielu mīlestību un rūpību attiekusies pret darbu — gan spēlējot izrādes, gan pildot izrāžu vadītājas pienākumus. Viņai raksturīga šerpa humora izjūta, stalta stāja, laba gaume, kā arī patiesa interese un rūpes par kolēģiem.”

 

2025. gada augusts

2. augustā Valmieras teātra aktierim AIGARAM VILIMAM – 70!

Aktieris Aigars Vilims // Publicitātes foto

Aigars Vilims dzimis 1955. gada 2. augustā Jelgavā. Izglītību ieguvis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes aktieru un režisoru kursā (1978). Pirmās lomas nospēlēja, būdams vēl students.

Aktieris spēlējis neskaitāmās Valmieras teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Meldermeitiņa” (1980; Mārtiņš), “Pūt, vējiņi!” (1985; Uldis), “Ugunī” (1987; Edgars), “Mēs mīlam un mēs dzīvojam” (1992; Žans-Luī), “Pazudušais dēls” (2002; Roplainis), “Skroderdienas Silmačos” (2004; Dūdars), “Karalis Līrs” (2006; Āksts), “Mākoņains, iespējams skaidrosies” (2011; Hermanis), “Eiridīke” (2017; Konsjeržs), “Alvinga kundze” (2020; Jākobs Engstranns), “Pazudušais dēls” (2024; Mikus tēvs), “Četri balti krekli” (2025; Tas pats) u. c.

A. Vilims: “Teātris – tas ir dialogs, kas prasa zināmu piepūli no skatītāja, garīgu, emocionālu. Tur tu nevari nosēsties, vērot no malas ar čipsu paku rokās un neiesaistīties.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/aigars-vilims/

Iesakām izlasīt: https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-jamak-lai-teatris-butu-garsigs-11435223

 

24. augustā Dailes teātra aktierim JURIM BARTKEVIČAM – 75!

Aktieris Juris Bartkevičs // Publicitātes foto

Juris Bartkevičs dzimis 1950. gada 24. augustā Talsos. Izglītību ieguvis Liepājas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē (1972), kā arī Liepājas teātra I studijā (1971). 1970. gadā kļuva par Liepājas teātra aktieri. Kopš 2004. gada ir Dailes teātra aktieris. Savulaik arī bijis Liepājas teātra IV studijas aktiermeistarības pedagogs (1990–1993) un V studijas skatuves runas un aktiermeistarības pedagogs (1995–1998). 1996. gada kļuva par Liepājas teātra māksliniecisko vadītāju, toties 1997. gadā – par tā direktoru.

Spēlējis neskaitāmās izrādēs gan Dailes teātrī, gan Liepājas teātrī, tai skaitā “Skroderdienas Silmačos” (1970; Kārlēns), “Laimes lācis” (1974; Andris), “Stilīgais un viņa meita” (1980; Profesors), “Ko tur liegties, nav vērts...” (1983; Knuts Marnaks), “Karalis Līrs” (1987; Karalis Līrs), “Āksts” (1989; Viljams Šekspīrs), “Šodien ir svētki” (1993; Silverio), “Kaupēn, mans mīļais!” (1999; Zeltlietu tirgotājs Bute), “Stikla kalns” (2003; Baltais tēvs), “Melanholiskais valsis” (2005; Pelēkais kungs), “Idiots. Pēdējā nakts” (2009; Ardalions Aleksandrovičs Ivolgins), “Mežonīgā pilsēta” (2012; Maikls Hanlons),  “Reāli sliktie puiši” (2015; Andrāšs), “Dēls” (2019; Ārsts), “Eiridīke” (2023; Eiridīkes vectēvs), “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” (2025; Ērmulis) u. c.

Spēlējis arī kino, tai skaitā tādās filmās kā “Spēle” (1981), “Saulessvece” (1986), “Rīgas sargi” (1989), “Nerunā par to” (2007), “Dancis pa trim” (2011), “Homo Novus” (2018), “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (2024) u. c.

J. Bartkevičs: “Esmu no tās paaudzes, kas teātri var saukt par templi bez lielas ironijas, tāpēc ka te notiek gan dvēseles skološana, gan apmierināšana.”

Uzzini vairāk: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/juris-bartkevics

Iesakām noskatīties: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/335456/teatra-garsa-3-juris-bartkevics-un-madara-vilcuka

 

24. augustā Leļļu teātra aktierim Pēterim Šogolovam – 70 (1955–2020)!

Leļļu teātra aktieris Pēteris Šogolovs // Publicitātes foto

Pēteris Šogolovs dzimis 1955. gada 24. augustā Siguldā. Izglītību ieguvis Rīgas 2. vidusskolā, Rīgas 3. tehniskajā skolā un Rīgas 10. arodskolā. Filmā “Nāves ēnā” (1971) atveidojis Kārlēnu. Darbojies radioteātrī, kā arī ieskaņojis arī neskaitāmas pašmāju un ārzemju animācijas filmas, tai skaitā “Šreks”, “Ledus laikmets”, “Madagaskara”, “Gardēdis”, “Simpsoni” u. c.

Spēlējis neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās kā “Koklētājs Samtabikse”, “Dvīņu nedarbi”, “Pīļu namiņa noslēpums”, “Eža kažociņš”, “Runga, iz maisa!”, “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, “Sīpoliņa piedzīvojumi”, “Naksitrallīši”, “Velniņi”, “Pasaka par zelta zivtiņu”, “Viena maza turku pupa”, “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”, “Pavasara atmoda” u. c.

P. Šogolovs: “To enerģiju, ko mēģinājumu laikā iedodu lellei, izrādē lelle dod atpakaļ. Tā ir mistika.”

A. Linē: “Pēteris nekad nesmīdināja skatītāju – viņam piemita simtprocentīga patiesības izjūta, un tā bija viņa atslēga pie lomas. Arī nesmīdinot smieklīgais kļūst divtik smieklīgs, nopietnais – iegūst nebijušu dziļumu. [..] Pēterim bija šī lelles sajūta, un tā ir Dieva dāvana, kuru nav iespējams iemācīties. Vai nu tā ir, vai tās nav.”

 

30. augustā Leļļu teātra aktierim Miķelim Žideļūnam – 40!

Aktieris Miķelis Žideļūns // Publicitātes foto

Miķelis Žideļūns dzimis 1985. gada 30. augustā Valmierā. Izglītību ieguvis Juglas ģimnāzijā, Rīgas 6. vidusskolā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas dramatiskā teātra aktierkursā. Darbojies Anšā Rūtentāla kustību teātrī. Leļļu teātra aktieris kopš 2007. gada.

Spēlējis tādās Leļļu teātra izrādēs kā “Un atkal Pifs...” (Herkuless), “Makss un Morics” (2014; Morics), “Sarkangalvīte un vilks” (2015; Mednieks), “Kas notiek Dižmežā?” (2019; Rūķis Riksis), “Lidojošo cūku nams” (2022), “Gangsteromīte” (2023; Omīte), “Jelgava '94”, “Sivēnam pa pēdām” (2024; Ēriks Poriņš) u. c.

Miķelis Žideļūns: “Pieaugušais nāk uz teātri, lai viņu apmānītu. Bērns – pēc patiesības.”

Uzzini vairāk: https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/mikelis-zideluns

Iesakām noklausīties: https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/98075/mikelis-zideluns-pieaugusais-nak-uz-teatri-lai-vinu-apmanitu-berns-pec-patiesibas

 

31. augustā režisoram, scenāristam, producentam MATĪSAM KAŽAM – 30!

Matīss Kaža // Foto – Ieva Salmane

Matīss Kaža dzimis 1995. gada 31. augustā. Izglītību ieguvis Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā, kur apguvis režijas studijas, kā arī papildinājis izglītību gan Amerikas Kino institūta konservatorijā Losandželosā, gan Latvijas Kultūras akadēmijā.

M. Kažas debija teātra režijā ir izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī “Maigā vara” (2023), tāpat iestudējis izrādi “Nacionālais kanāls” (2025). Savukārt savu debijas pilnmetrāžas dokumentālo filmu “Vienu biļeti, lūdzu!” izveidoja studiju laikā Ņujorkā, mācoties 2. kursā. Tāpat veidojis dokumentālo filmu “Klejotāji” (2020), spēlfilmu “Kino un mēs” (2020), kur izmantota teātra valoda. Tāpat veidojis vesternu “Wild East. Kur vedīs ceļš” (2021), filmas “Ūdens garša” (2022), un “Neona pavasaris” (2022) u. c. Ir arī producents un scenārija līdzautors animācijas filmai  “Straume” (2024).

Uzzini vairāk: https://teatris.lv/makslinieks/matiss-kaza/

 

2025. gada septembris

17. septembrī Valmieras teātra aktierim ĢIRTAM RĀVIŅAM – 50!

Aktieris Ģirts Rāviņš // Publicitātes foto

Ģirts Rāviņš dzimis 1975. gada 17. septembrī Rīgā. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļā (1997). Kopš 1997. gada ir Valmieras Drāmas teātra aktieris.

Spēlējis neskaitāmās Valmieras Drāmas teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Minhauzena precības” (1998; Kņazs Dolgorukovs), “Kazanovas mētelis” (2001; Ergelberts fon Mēdens), “Idiots” (2006; Ļebedevs), “Karalis Līrs nabagmājā” (2009; Dēls), “Mākoņains, iespējams skaidrosies” (2011; Tālis), “Advents Silmačos” (2012; Aleksis), “Romeo un Džuljeta” (2014; Lorenco), “Nepabeigtās kāzas” (2017; Rūdis), “Mans tēvs  – Pīters Pens” (2022; Stāstnieks), “Jāzeps un viņa brāļi” (2023; Rubenss), “Manna Burvju kalns” (2025; Hofrāts Bērenss) u. c.

Ģ. Rāviņš: “Es nekrāju speciālas atmiņas, teātris ir ļoti gaistoša māksla. [..] man vienmēr ir sajūta, ka vilkt līdzi bagāžā savu mīļāko lomu nozīmē, ka to labāko jau esi nospēlējis. Man labpatīk domāt, ka tā vēl priekšā.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/girts-ravins/

 

19. septembrī Valmieras teātra aktrisei INESEI RAMUTEI – 70!

Aktrise Inese Ramute // Publicitātes foto

Inese Ramute dzimusi 1955. gada 19. septembrī Rīgā. Izglītību ieguvusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes aktieru un režisoru kursā (1978). Kopš 1978. gada ir Valmieras teātra aktrise.

Spēlējusi neskaitāmās Valmieras teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Indrāni” (1978; Zelmiņa), “Sprīdītis” (1982; Lienīte), “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (1989; Gundega), “Roze” (1992; Roze), “Ļaunais gars” (1996; Līze), “Pazudušais dēls” (2002; Roplainiete), “Tie paši oši” (2003; Elza), “Krauklītis” (2004; Atslēdzniece, Kalpone), “Emīls un Berlīnes zēni” (2009; Jakoba kundze, Apteksne), “Klusumu! Notiek izrāde!” (2014; Belinda Blēra), “Eiridīke” (2017; Eiridīkes māte), “Ardievas ieročiem” (2019; Van Kampena), “Burbulis” (2023; Padzīvojusi sieviete, pacients, nāves eņģelis), “Manna Burvju kalns” (2025; Štēras kundze) u. c.

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/inese-ramute/

Iesakām izlasīt: https://www.kroders.lv/viedokli/2005

 

2025. gada oktobris

1. oktobrī Dailes teātra aktrisei ČULPANAI HAMATOVAI – 50!

Aktrise Čulpana Hamatova // Foto – Natalja Golubova

Čulpana Hamatova dzimusi 1975. gada 1. oktobrī. Izglītību ieguvusi Kazaņas Matemātikas skolā, Kazaņas universitātē, kā arī Krievijas teātra mākslas institūtā (1998). Savulaik bijusi aktrise Maskavas “Sovremeņņik” teātrī (1998–2022), sadarbojusies ar Maskavas Nāciju teātri (2008–2022), kā arī bijusi aktrise Jaunajā Rīgas teātrī (2022–2024). Kopš 2024. gada ir Dailes teātra aktrise.

Bijušas vairākas nozīmīgas lomas vairākos teātros, tai skaitā tādas izrādes kā “Annes Frankas dienasgrāmata”  (2000; Anne Franka), “Trīs māsas” (2001; Irina), “Kailā pioniere” (2005; Maša Muhina), “Antonijs un Kleopatra. Versija” (2006; Kleopatra), “Nabaga Līza” (2009; Līza), “Ienaidnieki, mīlas stāsts” (2011; Maša), “Jūlijas jaunkundze” (2011; Jūlija), “Gorbačovs” (2020; Raisa), “Kurlmēmo zeme” (2023; Rita, Čulpana), “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” (2025; Janīna Dušejko) u. c.

Uzzini vairāk: https://www.dailesteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/culpana-hamatova

 

7. oktobrī apaļa jubileja aktrisei un režisorei INGAI TROPAI!

Aktrise un režisore Inga Tropa // Publicitātes foto

Inga Tropa dzimusi 1985. gada 7. oktobrī. Izglītību ieguvusi, Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apguvusi teātra režiju. Kopš 2005. gada ir Jaunā Rīgas teātra aktrise. Veido režijas Jaunajā Rīgas teātrī, Dirty Deal Teatro, Laatvijas Nacionālajā teātrī, Ģertrūdes ielas teātrī un citviet.

Spēlējusi gan Jaunā Rīgas teātra izrādēs, gan Dirty Deal Teatro un citviet, tai skaitā tādās izrādēs kā “Trīs māsas” (2005; Irina), “Fundamentālists” (2008; Heidi), “Drāmas kursi pieaugušajiem” (2011; Lorena), “Čulimska. Pašu cilvēki” (2012; Valentīna), “Aspazija. Personīgi” (2015; Olga Kliģere), “Process” (2018; Veļas mazgātāja), “Pelikāni un vīnogas” (2023; Betija), “Idiots” (2024; Aglaja) u. c.

Turklāt režijas veidojusi tādām izrādēm kā “Kā saule gadījās?” (2012; DDT), “Ūdens” (2012; LKA), “Baltā grāmata” (2013; DDT), “Dvēseļu utenis” (2017; DDT), “Alise Brīnumzemē” (2019; NT), “Ekspedīcija “Jāzeps”” (2022; JRT) u. c.

I. Tropa: “Kad esmu aktrise, zinu, kādi ir aktiera uzdevumi un pienākumi, cenšos tos izdarīt no sirds, un man patīk to darīt. Reizē ir forši, ka man ir režija. Visas idejas, kas krājas paralēli, ko nevaru izlietot aktiera profesijā, varu ielikt režijā un tur darboties citā jaudā, ar citiem paņēmieniem. Man ir tāda daba, ka, ilgstoši esot vienā lietā, nogurstu. Dažādās lietas ļauj man būt vitālākai, atmodina un rosina idejas.”

Uzzini vairāk: https://www.jrt.lv/teatris/aktieri/inga-tropa-fisere/

Iesakām izlasīt: https://www.la.lv/atrast-savu-balsi

 

7. oktobrī Jaunā Rīgas teātra aktierim KASPARAM ZNOTIŅAM – 50!

Aktieris Kaspars Znotiņš // Publicitātes foto

Kaspars Znotiņš dzimis 1975. gada 7. oktobrī Jelgavā. Izglītību ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas dramatiskā teātra aktiera specialitātē (1997). Spēlējis vairākos Latvijas teātros, tai skaitā Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā teātrī, studijteātrī “Skatuve” un citviet.

Spēlējis tādās izrādēs kā “Baltās laulības” (1996; Benjamiņš, Tēvs), “Uz kraujas rudzu laukā” (1997; Holdens; NT), “Salome” (1998; Jānis Kristītājs; JRT), “Stāsts par Kasparu Hauzeru” (2002; Georgs Fridrihs Daumers; JRT), “Nakts tarifs” (2006; Juris Egle; JRT), “Atskaties naidā” (2008; Džimijs, JRT), “Ziedonis un Visums” (2010; Galvenā loma; JRT), “Oņegins. Komentāri” (2012; Oņegins; JRT), “Cerību ezers aizsalis” (2018; Vlads; JRT), “Baltais helikopters” (2019; Pāvesta sekretārs; JRT), “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis” (2022; Džordans Pītersons; JRT), “Pēdējā maltīte” (2025; Emanuels Rotšilds; JRT) u. c.

K. Znotiņš: “Tagad man doma ir tāda, ka teātris tomēr ir ar dievības pazīmēm, veidojums, kuram tomēr šis tas ir jāupurē. Tik viegli tas nav, ka tu tagad pateiksi – viņš būs tavs darījuma partneris. Ja tu viņam kaut ko negribēsi dot vai atdot un ja tu vēl te uzturēsies un būsi šajā teātrī, tad viņš pats no tevis kaut ko paņems (tēlaini izsakoties).”

Uzzini vairāk: https://www.jrt.lv/teatris/aktieri/kaspars-znotins/

Iesakām izlasīt: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/29.11.2024-gada-aktieris-kaspars-znotins-ja-nebutu-saja-profesija-es-butu-teatra-fans-un-ietu-uz-izradem-katru-nedelu.a578362/

 

2025. gada decembris

1. decembrī apaļa jubileja Valmieras teātra aktrisei IEVAI PUĶEI!

Aktrise Ieva Puķe izrādē "Kad mēs mostamies" (2023) // Foto – Valmieras teātra arhīvs

Ieva Puķe dzimusi 1975. gada 1. decembrī. Izglītību ieguvusi Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas Jura Rijnieka aktierkursā (1997). Savulaik strādājusi Nacionālajā teātrī, toties kopš 1997. gada ir Valmieras teātra aktrise.

Spēlējusi neskaitāmās Valmieras teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Trīnes grēki” (1997; Annele), “Kaija” (2001; Ņina Zarečnaja), “Tēvocis Vaņa” (2003; Soņa), “Heda Gablere” (2005; Heda Gablere), “Mežs” (2008; Aksjuša), “Ķiršu dārzs” (2009; Raņevska), “Orfejs pazemē” (2011; Leidija Torensa), “Līgava bez pūra” (2012; Larisa), “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” (2017; Margreta), “Vidzemnieki” (2018; Madāma, Ilze, ļaudis krogā), “Sēras piestāv Elektrai” (2023; Kristīna Menona), “Zilā” (2024; Rasma) u. c.

I. Puķe par teātri: “Protams, man tā nav vienīgi profesija. Dzīvesveids. Aktieris jau nemitīgi savā galvā spēlē, izslēgt no prāta teātri pilnībā nespēj. Tikai pastumt dziļāk. Ar citām lietām, ģimeni. Jo ar teātri pasaule nebeidzas, ar to tā tikai sākas.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/ieva-puke/

Iesakām noskatīties: https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/60606/personiba-100g-kulturas-aktrise-ieva-puke

 

11. decembrī aktrisei MĀRAI ZEMDEGAI – 90!

Aktrise Māra Zemdega izrādē "Mazais Eijolfs" (2008) // Foto – Gunārs Janaitis

Māra Zemdega dzimusi 1935. gada 11. decembrī. Pēc teātra studiju beigšanas sākusi darbu Valmieras teātrī. Turklāt 1958. gadā tiek pieņemta darbā Nacionālajā teātrī.

Aktrise spēlējusi neskaitāmās izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Trešais vārds” (1959; Marga), “Jūras vārti” (1961; Ieva), “Sieviete – debess un elle” (1964; Kamila Peričola), “Eju pretī negaisam” (1965; Žeņa), “Elektra” (1968; Hrizotemīda), “Paši pūta, paši dega” (1972; Irmiņa), “Cīrulīši” (1975; Gundega), “Elektra – mana mīla” (1977; Klitaimnestra), “Kolibri” (1980; Karina), “Mūslaiku Mēdeja” (1989; Mēdeja), “Acālija” (1992; Terēze), “Zaļā zeme” (1996; Lizbete), “Leģenda par kādu mūžu” (2000; Leonore Franka), “Minhauzena precības” (2005; Kaina kundze), “Smiltāju mantinieki” (2008; Kauķenes), “Aija” (2009; Saimniece), “Garās dienas ceļš uz nakti” (2010; Mērija Tairona) u. c.

“Mārai tīk lomas, kur cilvēka dabā slēpjas daudz dīvainu spēku un spēju [..] Tāpat kā dzīvē Māra nevienu nenosoda, bet mēģina saprast, arī tēlos viņa aizstāv sarežģītību, nevis kailo didaktiku. Labāk spilgta uzspēle nekā bāla patiesība,” no G. Treimaņa portretraksta “Dārzs”.

Uzzini vairāk: https://100.teatris.lv/personality/122/

 

20. decembrī Valmieras teātra aktrisei LIGITAI DĒVICAI – 85!

Aktrise Ligita Dēvica // Foto – Valmieras teātra arhīvs

Ligita Dēvica dzimusi 1940. gada 20. decembrī Liepājā. Izglītību ieguvusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma Režijas nodaļā (1961), Baltijas flotes Drāmas teātra studijā (1963), kā arī LVK teātra fakultātē (1970). Kopš 1963. gada ir Valmieras Drāmas teātra aktrise.

Spēlējusi neskaitāmās Valmieras teātra izrādēs, tai skaitā tādās izrādēs kā “Lazdu laipa” (1963; Venta), “Māras Silenieces dienasgrāmata” (1965; Māra Sileniece), “Trīs māsas” (1974; Maša), “Pasaulīt, tu ļaužu ēka…” (1978; Helēna), “Mīla stiprāka par nāvi” (1983; Maija), “Pazudušais dēls” (1990; Roplainiete), “Tās dullās Paulīnes dēļ…” (1998; Paulīne Ķēniņa), “Tie paši oši” (2003; Elvīra), “Akmens ligzda” (2006; Niskavuori saimniece), “Mākoņains, iespējams skaidrosies” (2011; Skolotāja Dārta), “Augusta vaļi” (2018; Lībija) u. c.

O. Kroders: “Talantīga, ļoti patstāvīga aktrise, tāpēc ar viņu nav viegli strādāt, jo viņa ātrāk mierā neliksies, kamēr nebūs viss skaidrs līdz pēdējam sīkumam. Un rezultātā vienmēr viss iznāk labi.”

L. Dēvica: “[..] teātrī taču dabū to, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgs, – nepārtrauktu garīgo attīstību. Aktieris jau pats par to nemaz nedomā, vienkārši iet no lomas uz lomu, no režisora pie režisora. Un tas teātris ir tik... interesants, tik dziļš, tur notiek tik svarīgas lietas, pat ja mēs nemaz neapzināmies.”

Uzzini vairāk: https://valmierasteatris.lv/makslinieks/ligita-devica/

Iesakām noklausīties: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/20.03.2023-vispirms-cilveki-un-tikai-pec-tam-aktieri-sarunajas-ligita-devica-un-klavs-mellis.a501561/

 

24. decembrī horeogrāfei INGAI RAUDINGAI – 60!

Horeogrāfe Inga Raudinga // Foto – Ģirts Ozoliņš

Inga Raudinga dzimusi 1965. gada 24. decembrī Jelgavā. Radījusi horeogrāfiju izrādēm vairākos Latvijas teātros, tai skaitā Latvijas Nacionālajā teātrī, Dailes teātrī, Liepājas teātrī, Valmieras teātrī u. c.

Veidojusi horeogrāfijas tādām izrādēm kā “Skroderdienas Silmačos” (2010; NT), “Trīs sprīdīši turp un atpkaļ” (2011; DT), “Advents Silmačos” (2012; Liepājas teātris), “Antigone” (2013; DT), “Vienādas asinis” (2014; Valmieras teātris), “Purva bridējs ugunī” (2019; Liepājas teātris), “Ferdinands un Luīze” (2021; NT), “Patakoļako un teātra visums” (2023; Liepājas teātris), “Vecās dāmas vizīte” (2023; MČT), “Vafeļu sirdis. Misija - tētis” (2023; LLT), “Lieliskais Getsbijs” (2024; NT) u. c.

I. Raudinga: “Teātrī bez krampja diez vai izdzīvosi. Bet tas uzaudzējas ar laiku, ar pieredzi. Taču arī jāmīl tie cilvēki, ar kuriem strādā: tu esi šeit, lai viņiem palīdzētu būt uz tās skatuves, tas arī ir jāsaprot. Un tas, ko es šobrīd mācos, ir pēc iespējas kvalitatīvāk runāt aktieru valodā caur manu profesiju.”

Uzzini vairāk: https://izrades.lv/persona/inga-raudinga-7552

Iesakām noklausīties: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/horeografe-inga-raudinga.a59642/