Kritiķu aptauja 2018/2019
Gaidot jaunā teātra cikla sākumu, kroders.lv jau astoto gadu aicina Latvijas teātri regulāri vērojošos un vērtējošos kritiķus (šogad kopskaitā – 20) piedalīties aptaujā par aizvadīto sezonu.
Jāņem vērā, ka daudzi no aptaujātajiem visas sezonas izrādes, īpaši tās, kas iestudētas ārpus Rīgas, nav redzējuši, tāpēc viedokļi ir subjektīvi un aptaujas mērķis nav apšaubīt ikgadējās Spēlmaņu nakts nominācijas. Arī šogad uzrunātie kritiķi tika aicināti nosaukt, īpaši savu izvēli nekomentējot, vienu favorītu septiņās nominācijās – Gada lielās formas izrāde un Gada mazās formas izrāde (nešķirojot dramatiskās un muzikālās, valsts vai nevalstiskās skatuves); Gada režisors; Gada aktrise un Gada aktieris (nenodalot pirmā, otrā vai trešā plāna lomas); Gada mākslinieks (scenogrāfija un/vai kostīmi, un/vai gaismas, un/vai video); Gada teātra mūzikas autors (kaut mērogi atšķirīgi, tomēr muzikālās un dramatiskās izrādes vērtējām kopā), kā arī brīvi raksturot subjektīvo Gada prieku un Gada vilšanos. Kaut arī šīgada Spēlmaņu nakts žūrija pēc Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes lēmuma nevērtēja LKA diplomdarbu izrādes, kritiķu balsojumā un pārdomās par sezonu kā būtisks notikums izcelta LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarba izrāžu skate, bet kā Gada vilšanās visbiežāk minēta šo jauno mākslinieku nenoteiktā nākotne Leļļu teātra un tā bijušā mākslinieciskā vadītāja Ģirta Šoļa konflikta kontekstā.
LATVIJAS KRITIĶU VĒRTĒJUMĀ 2018./2019. GADA SEZONAS (iekavās redzams balsu skaits):
GADA LIELĀS FORMAS IZRĀDE – pārliecinoša līdere – Raiņa Pūt, vējiņi! (15) LNT, režisors Elmārs Seņkovs. Pa divām balsīm izrādēm Linda Vista, rež. Alvis Hermanis, JRT, un Hamlets, rež. Indra Roga, VDT.
GADA MAZĀS FORMAS IZRĀDE – divām izrādēm gandrīz identisks balsu skaits: Dēls (5), režisors Intars Rešetins, DT, un Kliedzēji (4), režisors Viesturs Roziņš, D-pils T.
GADA REŽISORS – Elmārs Seņkovs (9) par izrādēm Pūt, vējiņi! LNT un Medības (LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarbs). Tuvākais sekotājs – Alvis Hermanis (4).
GADA AKTRISE – nominācija, kurā favorītu daudz, bet līderi izdalīt grūti. Ar minimālu balsu pārsvaru uzvar Rēzija Kalniņa (4) – Kundze (Kalpones), Marķīze de Merteija (Bīstamie sakari), Eleonora (Lauva ziemā) DT. Divas balsis saņēmušas Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Abigaila Viljamsa, Salemas raganas; Solanža, Kalpones, DT), Jeļena Sigova (Dorota, Jūras vējš RKT), Dārta Daneviča (Mērija Vorena, Salemas raganas DT), Guna Zariņa (lomas, Vēstures izpētes komisija JRT).
GADA AKTIERIS – Andris Keišs (10) – Vīlers izrādē Linda Vista JRT. Tuvākie sekotāji – Mārtiņš Meiers (3) – Hamlets (Hamlets VDT) un Rolands Beķeris (3) – Normans (Ģērbējs LT).
GADA TEĀTRA MŪZIKAS AUTORS – balsojuma augšgalā Jēkabs Nīmanis (5) par mūziku izrādēm Kliedzēji D-pils T, Ceļojums uz ziemeļiem LNT, Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi MN Daile, kā arī Reinis Sējāns (4) ar mūziku izrādei Liepāja – Latvijas galvaspilsēta LT.
GADA MĀKSLINIEKS – Monika Pormale (13) par scenogrāfiju izrādei Pūt, vējiņi! LNT. Tuvākais sekotājs – Mārtiņš Vilkārsis (3) par scenogrāfiju izrādēm izrādēm Hamlets VDT, Roberto Zuko LT, Bīstamie sakari DT.
Individuālie vērtējumi
GADA LIELĀS FORMAS IZRĀDE
Kitija Balcare, lsm.lv – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Valda Čakare – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Toms Čevers – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Silvija Geikina – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Dita Jonīte – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Baiba Kalna – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Ilze Kļaviņa – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Vēsma Lēvalde – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Silvija Radzobe – Linda Vista, rež. Alvis Hermanis, JRT – ideāli iestudēta “cilvēciskā komēdija”, kas sagādā baudu skatītājiem; Hamlets, rež. Indra Roga, VDT – režisores prasme klasiskajā lugā atklāt mūsdienīgi aktuālas un personiski pārdzīvotas līnijas.
Zane Radzobe – Linda Vista, rež. Alvis Hermanis, JRT
Gundega Saulīte – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Jānis Siliņš – Liepāja – Latvijas galvaspilsēta, rež. Valters Sīlis, LT
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Līga Ulberte – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Ingrīda Vilkārse – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT
Guna Zeltiņa – Hamlets, rež. Indra Roga, VDT
Ērika Zirne – Pūt, vējiņi!, rež. Elmārs Seņkovs, LNT

GADA MAZĀS FORMAS IZRĀDE
Kitija Balcare, lsm.lv – Kliedzēji, rež. Viesturs Roziņš, D-pils T
Valda Čakare – Medības, rež. Elmārs Seņkovs, LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarba izrāde
Toms Čevers – Kalpa zēna vasara. Sākums, rež. Alvis Hermanis, JRT
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – Kliedzēji, rež. Viesturs Roziņš, D-pils T
Silvija Geikina – Kliedzēji, rež. Viesturs Roziņš, D-pils T
Dita Jonīte – Mārtins Īdens, rež. Klāvs Mellis, VDT
Baiba Kalna – Dēls, rež. Intars Rešetins, DT
Ilze Kļaviņa – Pēc grāmatas motīviem, rež. Valters Sīlis, DDT un Medības, rež. Elmārs Seņkovs, LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarba izrāde (formāli – studentu darbs, būtībā – pilnvērtīga izrāde)
Vēsma Lēvalde – Ceļojums uz ziemeļiem, rež. Jēkabs Nīmanis, LNT
Silvija Radzobe – Dēls, rež. Intars Rešetins, DT
Zane Radzobe – Kaisles vilciens, rež. Regnārs Vaivars, DT
Gundega Saulīte – Dēls, rež. Intars Rešetins, DT
Jānis Siliņš – Dēls, rež. Intars Rešetins, DT
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – Dēls, rež. Intars Rešetins, DT
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Kliedzēji, rež. Viesturs Roziņš, D-pils T
Līga Ulberte – Mārtins Īdens, rež. Klāvs Mellis, VDT
Ingrīda Vilkārse – Kalpones, rež. Viesturs Meikšāns, DT
Guna Zeltiņa – Pēc grāmatas motīviem, rež. Valters Sīlis, DDT
Ērika Zirne – Kalpones, rež. Viesturs Meikšāns, DT

GADA REŽISORS
Kitija Balcare, lsm.lv – Alvis Hermanis (Vēstures izpētes komisija JRT)
Valda Čakare – Intars Rešetins (Dēls DT)
Toms Čevers – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT, LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarbs Medības)
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT, LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarbs Medības)
Silvija Geikina – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT, LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarbs Medības)
Dita Jonīte – Viesturs Kairišs (MUMU RKT, Klīstošais holandietis LNOB)
Baiba Kalna – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT)
Ilze Kļaviņa – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT, LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarbs Medības)
Vēsma Lēvalde – Alvis Hermanis (Vēstures izpētes komisija JRT)
Silvija Radzobe – Alvis Hermanis – pārliecina, cik arī mūsdienās teātrī nozīmīgs ir mākslinieciskā vadītāja postenis kā teātra procesu organizētājs un piemēra rādītājs: iestudējis komēdiju-šedevru (Linda Vista), izdevīgi parādījis studentus-topošos aktierus (Kalpa zēna vasara. Sākums), atsaucies uz “karsto” sociāli-politisko tematu – “čekas maisiem”. Intars Rešetins – ideāla psiholoģiskā teātra metodoloģijas pārvaldīšana, nebaidīšanās no sāpīgu tēmu risināšanas, tiekšanās dibināt “citu teātri” virspusības un paviršības pārņemtajā kolektīvā (Dēls DT).
Zane Radzobe – Alvis Hermanis
Gundega Saulīte – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT)
Jānis Siliņš – Vensāns Busārs (Kamerlīšu dialogi LNOB)
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – Valters Sīlis (Liepāja – Latvijas galvaspilsēta LT)
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT, LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarbs Medības)
Līga Ulberte – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT, LKA Leļļu teātra aktierkursa diplomdarbs Medības)
Ingrīda Vilkārse – Indra Roga (Hamlets VDT)
Guna Zeltiņa – Indra Roga (Hamlets VDT)
Ērika Zirne – Elmārs Seņkovs (Pūt, vējiņi! LNT)

GADA AKTRISE
Kitija Balcare, lsm.lv – Rēzija Kalniņa – Kundze (Kalpones), Marķīze de Merteija (Bīstamie sakari), Eleonora (Lauva ziemā) DT
Valda Čakare – Guna Zariņa – lomas (Vēstures izpētes komisija JRT)
Toms Čevers – Jeļena Sigova – Dorota (Jūras vējš) un Veronika Plotņikova – Loransa (Patiesība) RKT. Aktrises atšķirīgos žanros vienlīdz pārliecinoši apliecina Rīgas Krievu teātra ansambļa radošo spēju plašo amplitūdu. J. Sigova nevainojami atklāj cilvēka ikdienas nobružātā fiziskā ķermeņa un tā dvēseliskā satvara sadursmi, pie tam negaidīti iedarbīgi varones ārējo pasauli atsedzot reālpsiholoģiski, bet iekšējo – teatrāli, proti, horeogrāfiski. Savukārt V. Plotņikova virtuozi artistiskā spēles teātrī nemanāmi ievij dzīvu pulsējošu nervu, nevilšus atgādinot, cik nevainīgā rotaļā ir patiesības un cik patiesība – relatīva.
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – Dārta Daneviča – Mērija Vorena (Salemas raganas DT)
Silvija Geikina – Zane Dombrovska – Aleksandra Beļcova (Meistars un Aleksandra, Kultūrmarka)
Dita Jonīte – Rēzija Kalniņa – Kundze (Kalpones), Marķīze de Merteija (Bīstamie sakari), Eleonora (Lauva ziemā) DT
Baiba Kalna – Lauma Balode – Zenta Mauriņa (Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi)
Ilze Kļaviņa – Guna Zariņa – lomas (Vēstures izpētes komisija JRT)
Vēsma Lēvalde – Inese Kučinska – Bernarda Alba (Bernardas Albas nams), Ļubova Andrejevna Raņevska (Ķiršu dārzs) LT
Silvija Radzobe – Dārta Daneviča – Mērija Vorena (Salemas raganas DT) – simtprocentīga saplūsme ar lomu pretrunīgu impulsu vadītās meitenes lomā, neko nevienkāršojot. Līga Liepiņa – Olga (Cīrulīši), Alvīne (Aka) LNT – izcili smalka ironija, precīzi kontakti ar partneriem.
Zane Radzobe – Sandra Kļaviņa
Gundega Saulīte – Jeļena Sigova – Dorota (Jūras vējš RKT)
Jānis Siliņš – Lāsma Kugrēna – Zelma (Cīrulīši LNT)
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – Ieva Segliņa – Klēra un Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Solanža (Kalpones DT)
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Ieva Puķe – Ģertrūde (Hamlets VDT)
Līga Ulberte – Rēzija Kalniņa – Kundze (Kalpones), Marķīze de Merteija (Bīstamie sakari), Eleonora (Lauva ziemā) DT
Ingrīda Vilkārse – Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Abigaila Viljamsa (Salemas raganas), Solanža (Kalpones) DT
Guna Zeltiņa – Rēzija Kalniņa – Kundze (Kalpones), Marķīze de Merteija (Bīstamie sakari), Eleonora (Lauva ziemā) DT
Ērika Zirne – Ieva Florence – Stella (Kaisles vilciens DT)

GADA AKTIERIS
Kitija Balcare, lsm.lv – Mārtiņš Meiers – Hamlets (Hamlets) VDT
Valda Čakare – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista), lomas (Vēstures izpētes komisija) JRT
Toms Čevers – Jēkabs Reinis – Uldis (Pūt, vējiņi! NT)
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista), lomas (Vēstures izpētes komisija) JRT
Silvija Geikina – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista JRT)
Dita Jonīte – Rolands Beķeris – Normans (Ģērbējs) LT
Baiba Kalna – Mārtiņš Meiers – Hamlets (Hamlets) VDT
Ilze Kļaviņa – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista JRT)
Vēsma Lēvalde – Rolands Beķeris – Petja Trofimovs (Ķiršu dārzs), Normans (Ģērbējs) LT
Silvija Radzobe – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista JRT) – aktiera spēles meistarību varu salīdzināt vienīgi ar Lebronu Džeimsu – par karali dēvēto NBA basketbolistu. Toms Veličko – Nikolā (Dēls DT) – gandrīz vai neticami jūtīga spēle pretrunīga pusaudža lomā, novedot skatītāju līdz teātrī reti piedzīvotai sajūtai, ka ir dzīvē situācijas, kuras nav iespējams “saprātīgi” atrisināt; aktualizē tiekšanos pēc (neiespējama) ideāla.
Zane Radzobe – Andris Keišs
Gundega Saulīte – Toms Veličko – Nikolā (Dēls DT)
Jānis Siliņš – Ģirts Ķesteris – Pjērs (Dēls DT)
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – Rolands Beķeris – Normans (Ģērbējs) LT
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista JRT)
Līga Ulberte – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista), lomas (Vēstures izpētes komisija) JRT
Ingrīda Vilkārse – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista JRT)
Guna Zeltiņa – Andris Keišs – Vīlers (Linda Vista JRT), Mārtiņš Meiers – Hamlets (Hamlets) VDT
Ērika Zirne – Kaspars Znotiņš – lomas (Vēstures izpētes komisija JRT)

GADA MĀKSLINIEKS
Kitija Balcare, lsm.lv – Monika Pormale, Jānis Purviņš, Agnese Bankava – scenogrāfija un horeogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Valda Čakare – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Toms Čevers – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Silvija Geikina – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Dita Jonīte – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Baiba Kalna – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Ilze Kļaviņa – Mārtiņš Vilkārsis – scenogrāfija izrādēm Hamlets VDT, Roberto Zuko LT
Vēsma Lēvalde – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Silvija Radzobe – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT, Aigars Ozoliņš – scenogrāfija izrādei Ķiršu dārzs LT. Abu scenogrāfu darbi ir vienlīdz oriģināli un skaisti, tie lielā mērā nosaka abu izrāžu filozofisko koncepciju un panākumus.
Zane Radzobe – Monika Pormale
Gundega Saulīte – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Jānis Siliņš – Aigars Ozoliņš – scenogrāfija izrādei Ķiršu dārzs LT
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – Krista un Reinis Dzudzilo – kostīmi un scenogrāfija izrādei Klīstošais holandietis LNOB
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT
Līga Ulberte – Mārtiņš Vilkārsis – scenogrāfija izrādēm Hamlets VDT, Roberto Zuko LT, Bīstamie sakari DT
Guna Zeltiņa – Mārtiņš Vilkārsis – scenogrāfija izrādēm Hamlets VDT, Roberto Zuko LT, Bīstamie sakari DT
Ērika Zirne – Monika Pormale – scenogrāfija izrādei Pūt, vējiņi! LNT

GADA TEĀTRA MŪZIKAS AUTORS
Kitija Balcare, lsm.lv – Jēkabs Nīmanis (Kliedzēji D-pils T, Ceļojums uz ziemeļiem LNT)
Valda Čakare – Reinis Sējāns (Liepāja – Latvijas galvaspilsēta LT)
Toms Čevers – Reinis Sējāns (Liepāja – Latvijas galvaspilsēta LT)
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – Uģis Vītiņš (MUMU RKT)
Silvija Geikina – Reinis Sējāns (Liepāja – Latvijas galvaspilsēta LT)
Dita Jonīte – Jēkabs Nīmanis (Ceļojums uz ziemeļiem LNT)
Baiba Kalna – Uģis Vītiņš (MUMU RKT)
Ilze Kļaviņa – Edgars Mākens (Par tēviem, visas manas vājības ir tavas lūpas LNT)
Vēsma Lēvalde – Jēkabs Nīmanis (Ceļojums uz ziemeļiem LNT)
Silvija Radzobe – Jēkabs Nīmanis (Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi MN Daile)
Gundega Saulīte – Valdis Zilveris (Cīrulīši LNT)
Jānis Siliņš – Reinis Sējāns (Liepāja – Latvijas galvaspilsēta LT)
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – Uģis Vītiņš (MUMU RKT)
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Jēkabs Nīmanis (Kliedzēji D-pils T)
Līga Ulberte – Edgars Mākens (Par tēviem, visas manas vājības ir tavas lūpas LNT)
Ingrīda Vilkārse – Arturs Maskats (Ģērbējs LT)
Guna Zeltiņa – Emīls Zilberts (skaņu un mūzikas aranžija Hamlets VDT)
Ērika Zirne – Aleksandrs Maijers (Paradoksālā Latvija LNT)

GADA PRIEKS
Kitija Balcare, lsm.lv – Baltiešu gredzens LNT Viestura Kairiša interpretācijā kā izaicinājums uz viedokļu tuvcīņu par nepiederīgajiem vai nepiederošajiem.
Valda Čakare – Gada prieki ir veseli trīs: 1) supersmagā grāmata par simts izciliem latviešu aktieriem, 2) Klāva Meļļa intriģējošais pieteikums režisora profesijā, 3) LKA leļļu aktieru kursa diplomdarba izrādes.
Toms Čevers – Līgas Ulbertes saturiski un formas ziņā konceptuālā recenzija “Sfinksiņa. Alternatīvie fakti” (KDi) par Dž. Dž. Džilindžera iestudēto izrādi “Kleo-Kleo-Kleo-Patra” Liepājas teātrī. Gandarī prasme iekļauties izrādes estētiskajā stilistikā un paša režisora līdzekļiem rotaļīgi ironiski, bet ciniski un bez žēlastības precīzi raksturot uz skatuves notiekošo, vienlaikus bezcerībā nopūšoties par mākslinieka ieilgušo radošo krīzi, kuru režisors acīmredzot risina, to nepaguris demonstrējot. Gadījums, kad recenzija ir interesantāks kultūras fakts par pašu recenzējamo objektu. Turklāt temperamentīgi un satriecoši asprātīgi realizēts dienas preses noteiktajā kompaktajā apjomā.
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – LKA Leļļu teātra kursa diplomdarbu skate sezonas noslēgumā, kurā bija iespējams vērot, cik daudzpusīgi un spējīgi dažādās tehnikās izauguši jaunie skatuves talanti. Sevišķi jāizceļ Elmāra Seņkova režisētā izrāde Medības, kurā A. Vampilova luga Pīļu medības ārkārtīgi veiksmīgi pārnesta uz 21. gadsimtu, parādot mūsdienu prasīgās vides ietekmi uz jauniešiem.
Silvija Geikina – Režisora Viestura Roziņa veiksmīgie iestudējumi Daugavpils teātrī, Dirty Deal Teatro un Leļļu teātrī.
Dita Jonīte – Aizvadītajā teātra sezonā īpaši priecīga bija katra tikšanās ar jauno teātra trupu KVADRIFRONS. Viņu radītās izrādes ļauj justies jaunam pat tad, ja pats vairs neesi tik jauns. Valdzina un gandarī intonācija, kādā jaunie mākslinieki reflektē par mums un šo pasauli. Ļoti cerīgs un iedvesmojošs jauna teātra sākums.
Baiba Kalna – Latviešu autoru darbu sezona LNT.
Ilze Kļaviņa – Nopietnie mākslinieciski ieguldījumi Kultūras akadēmijas diplomdarba izrādēs. Sezona aizraujoša un plaša. Ne visu izdevās noskatīties, taču no redzētā sajūsmina režisoru meklējumu daudzveidība – Sīļa “muzikāli dokumentālā sezona”, Hermaņa racionālās spēles sabiedrības sāpju punktos, Meikšāna stilistiskās vīzijas, Kairiša ietilpīgās metaforas, Rogas artistiskuma koncepts, Grozas- Ķiberes jutekliskuma un dekoratīvisma komplekts, Freiberga it kā vienkāršais pētījums pretrunīgajos cilvēka lēmumos, Vaivara hipnotiskais kaislību bezdibenis un Seņkova dubultmērogi lielā un mazā savienojumos. Izskaņā pārsteigums ar “plus” zīmi – Rešetina “grēksūdze”.
Vēsma Lēvalde – Pūt, vējiņi! LNT, jo iestudējums pierādīja, ka arī laikmetā, kad digitālā kultūra ietekmē gan spēles telpu, tuvinot to ekrāna formātam, gan verbālo izteiksmi, gan skatītāju uztveri, tomēr ir iespējams laikmetīgās koordinātās radīt mākslinieciski jēgietilpīgu iestudējumu ar traģēdijas vērienu un raisīt kolektīvu līdzpārdzīvojumu publikā.
Silvija Radzobe – 1) JRT Vēstures izpētes komisija. Kaut arī nepiekrītu izrādes vēstījuma saturam, ļoti augstu vērtēju teātra aktīvo reakciju uz visu sabiedrību saviļņojošiem sāpīgiem sociāli politiskiem jautājumiem. 2) LKA studentu diplomdarbs Medības (rež. Emārs Seņkovs) – A. Vampilova lugas smalkjūtīga un mērķtiecīga laikmetiskošana, dziļi atklājot cilvēka un dzīves neviennozīmību, demonstrējot topošo aktieru grupu kā talantīgus jaunos māksliniekus.
Zane Radzobe – KVADRIFRONS.
Gundega Saulīte – Visjaunākās paaudzes aktieru un režisoru radošā aktivitāte, nenogurstoši radot saturā un formā daudzveidīgu piedāvājumu.
Jānis Siliņš – “Ķiršu dārzs” Ditas Lūriņas režijā – žanrā un stilā konsekvents skatuvisko izteiksmes līdzekļu pielietojums.
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – 1) Prieks par jauniem uzdevumiem Dailes teātra aktieriem mazajās zālēs (Kalpones, Purva bērni, Dēls); 2) Par LKA aktieru kursa diplomdarba izrādi Medības (vienlaikus ar neizpratni par teātru un izglītības politikas nesakritībām, audzinot jauno Leļļu teātra kursu, bet pēc tam neatrodot tam vietu).
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Ļoti spēcīgas debijas gan režijā, gan aktiermākslā. Un vesels kurss plaši izglītotu, daudzveidīgu, fleksiblu jaunu aktieru, kuru diplomdarbu izrādes derētu jebkuram profesionālajam teātrim. Varbūt varam cerēt, ka “neatkarīgie” izmantos izdevību un paņems tās savā repertuārā.
Līga Ulberte – 1) “Kvadrifrona” pirmā sezona, kas, kaut arī ne bez klupieniem, pierāda, ka viss nozīmīgais mākslā sākas no idejas un nepārvaramas vēlēšanās. Pieci jauni, pašu spēkiem īstenoti projekti, un visi ar jēgu. 2) LKA tikko absolvējušais leļļu aktierkurss. Katrs individuāli un visi kopā izrādēs “Izzūdošā nākotne” (rež. Dāvids Džovanzana), “Medības” (rež. Elmārs Seņkovs), “Nelabā roka” (rež. Kārlis Krūmiņš) un “Pelmeņi un cigaretes” (rež. Laura Upeniece). Bet Jēkabs Reinis (Uldis “Pūt, vējiņi!”), Matīss Budovskis (Zilovs “Medības”) un Agris Krapivņickis (Džeisons/Tairons “Nelabā roka”) sarežģītās galvenajās lomās tiek būtiski tālāk par studiju darba robežām un ar (mānīgu) vieglumu, pārliecību un jūtīgumu paņem skatītājus savā varā bez atlikuma.
Ingrīda Vilkārse – Ar vārdkopu “gada prieks” visprecīzāk varu apzīmēt JRT izrādi Alvja Hermaņa režijā Linda Vista. Caurvīts sulīgiem un veselīgiem smiekliem, ar vieglu smeldzi, ironisks un asprātīgs trīs stundu garš stāsts, kurā aktierdarbi uzmirdz kā mazas pērles, par spožu sadzīves notikumu zvaigzni kļūstot Andra Keiša personāžam Vīleram… Laba laika pavadīšanas iespēja.
Guna Zeltiņa – 1) Raiņa un Šekspīra atgriešanās repertuārā, kas piešķir vērienīgumu un jaudu visai teātra sezonai, 2) Oriģināldramaturģijas aktivitātes vilnis, 3) Neatkarīgo teātru un projektu aizvien plašāka ierakstīšanās gada sasniegumu kontekstā, 4) Jēkaba Reiņa pārliecinošā debija Ulda lomā izrādē Pūt, vējiņi! Nacionālajā teātrī, 5) Regīnas Razumas smalkā uzmirdzēšana Rozālijas fon Timleres lomā Jaunā Rīgas teātra izrādē Apmānītā.
Ērika Zirne – 1) Sezonas pati pirmā izrāde Pūt, vējiņi!, 2) Spēlmaņu nakts kategorijas Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki apjomīgais nominantu saraksts.

GADA VILŠANĀS
Kitija Balcare, lsm.lv – Teātru aizkulišu “izrādes”.
Valda Čakare – Gada vilšanās izpalika, jo nekādas īpašas cerības lolotas netika, tomēr pavasara līksmē darvas lāsi ielēja publiskā attiecību skaidrošana starp Leļļu teātri un Ģirtu Šoli, kurš vēl nesen bija teātra mākslinieciskais vadītājs.
Toms Čevers – Liepājas un Daugavpils teātru repertuāru plānošana, kas nedod iespējas Rīgas publikai labākās izrādes noskatīties nedēļas nogalēs.
Ilze Folkmane, STUDENTS VĒRTĒ – Par spīti dažiem spilgtiem darbiem, kas lielākoties skatāmi Dailes teātra mazākajos spēles laukumos, diezgan skumjas pārdomas raisa šī teātra sagurusī mākslinieciskā virzība. Šķiet, lai teātris attīstītos un trupa spētu sasniegt savu patieso potenciālu, pēc iespējas drīzāk nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.
Silvija Geikina – Dž. Dž. Džilindžera iestudējums Kareņins Dailes teātrī.
Dita Jonīte – Ja pirms dažiem gadiem gaidāmās pārmaiņa Latvijas Leļļu teātrī (līdz ar jauna mākslinieciskā vadītāja apstiprināšanu) bija sezonas prieks, tad aizvadītās sezonas izskaņā notikumi un kaislības ap Leļļu teātri līdzinās rūgtai vilšanās izjūtai. Skumji, ka mākslinieciskās ambīcijas, riski un radošums izrādās tikai sprunguļi starp kases, ierēdniecības un rutīnas riteņiem.
Baiba Kalna – Sezonā lielu vilšanos nav bijis, mazās saistītas ar atsevišķu izrāžu radošajām neveiksmēm.
Ilze Kļaviņa – Latvijas Leļļu teātra “teātris”.
Vēsma Lēvalde – Šī sezona nav nesusi lielu vilšanos, tikai nožēlu par to, ka nav bijis iespēju redzēt Dailes teātra, Valmieras teātra un Daugavpils teātra jauniestudējumus, tā vietā dodot priekšroku plašai izrāžu ģeogrāfijai citās valstīs.
Silvija Radzobe – Sarūgtina, ka Dailes teātra Lielās zāles izrādes, izņemot Salemas raganas, iet ārēja, pompoza dekoratīvisma un virspusības ceļu, bet mazajās zālēs blakus ievērības cienīgām izrādēm (Kaisles vilciens, Dēls) parādās uzvedumi, kas liecina par pilnīgu režijas apjukumu (Neglītenis, Smilšu cilvēciņi).
Gundega Saulīte – To piedzīvoju ik reizi, kad nespēju sev atbildēt: kāpēc, kādā nolūkā, ar kādu vēstījumu tapusi tikko redzētā izrāde.
Jānis Siliņš – Leļļu teātra vadības mazspēja un netālredzība, ignorējot profesionāli ļoti labi sagatavotu Latvijas Kultūras akadēmijas leļļu teātra aktieru mākslas specializācijas absolventu ansambli.
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio – 1) Dailes teātra mākslinieciskais virziens; 2) Teātru mākslinieciskās vadības maiņas un neskaidrības Valmieras Drāmas teātrī un Leļļu teātrī; 3) Jaunā Rīgas teātra jaunais virziens – joprojām ģeniāli aktieri, bet...
Edīte Tišheizere, Teātra Vēstnesis – Dzīvoju bez īpašām prognozēm vai gaidām un neviļos.
Līga Ulberte – Leļļu teātra nezināšana, ko iesākt ar jauniem aktieriem, kuri izrādījušies negaidīti talantīgi, skaidri domājoši un ar kaitinošu pašcieņu.
Ingrīda Vilkārse – Valmieras Drāmas teātra izrāde Fantočini noslēpums Jekaterinas Polovcevas režijā. Pamatproblēma – nenoformulēta mērķauditorija, līdz ar to nav sasniegts neviens no skatītāju grupu adresātiem. Bērnu un jauniešu auditorijai šī melanholiski/filosofiskā parafrāze par “Mērijas Popinsas” tēmu (“elektriskās” vecmāmiņas ierašanas pie trīs bērniem) kļūst garlaicīga (izņemot dažas “burvju atrakcijas”), savukārt pieaugušo auditorijai filosofiskās apceres izrādās par “plānu”.
Guna Zeltiņa – Nacionālā teātra jubilejas koncerta programma, kas ne tuvu neatklāja šī teātra vērtības un aktieru ansambļa iespējas.
Ērika Zirne – Tas, ka, zinot literāro materiālu, esi licis pārāk lielas cerības uz pirmizrādi, bet iestudējums ne tuvu nav tas, ko esi gaidījis (piemēram, Lulu DT).

Lai pirms gaidāmā novembra balsojuma neatklātu favorītus un pieņemot, ka katras žūrijas lēmums vienmēr ir zināmā mērā kolektīvs kompromiss, kā ierasts, Spēlmaņu nakts žūrijas locekļiem lūdzām nosaukt tos māksliniekus un darbus, kuru neiekļūšana nominantu listē katram no viņiem individuāli šķitis pietrūkums.
GADA LIELĀS FORMAS IZRĀDE
Ieva Rodiņa, Kroders.lv – Kaut arī joprojām atvērta ir diskusija par to, vai operas uzvedumi būtu nominējami Gada izrāžu kategorijās, šosezon pārliecināja izrāde Pajaci, rež. Aiks Karapetjans, LNOB. Žēl arī, ka kategorijas Gada izrāde bērniem nominantu sarakstā neiekļuva Vecmāmiņas pasakas, rež. Edgars Kaufelds, LLT.
Uģis Segliņš – Cīrulīši, rež. Edmunds Freibergs, LNT. Jaunais iestudējums skaidri aprāda šīs Harija Gulbja lugas pelnīto vietu latviešu dramaturģijas nebūt ne tik plašajā klasikas lauciņā. Edmunda Freiberga režijas raksts ir precīzi un smalki noausts. Personāži tajā ierakstās ar spilgtiem, psiholoģiski pamatotiem raksturiem. Un, salīdzinot ar vairākām citām sezonas pirmizrādēm, izrādes veidotāju kopdarbs ir ne tikai grodi iecerēts, bet arī sasniedz savu mērķi. Izrāde Cīrulīši, no vienas puses būdama skaidra, no otras puses, tomēr paliek liela, sāpīga, aizkustinoša mīkla – un kas tālāk? Kur un kā Zelma dzīvos tālāk? Un, jā – kas ir viņas izvēļu īstie motīvi? Un ko mūsu izvēles nozīmēs mūsu visu mājām? Būdama gudra un emocionāla izrāde, tā šobrīd par Latviju pasaka ļoti daudz.
GADA MAZĀS FORMAS IZRĀDE
Atis Rozentāls, Diena – Man personīgi interesants liekas Regnāra Vaivara mēģinājums lauzt tradīciju Blanšas Dibuā atveidojumā izrādē Kaisles vilciens DT. Un, ja būtu iespējams nominēt diplomdarba izrādes, es balsotu par Elmāra Seņkova iestudējumu Medības (LKA Leļļu kursa diplomdarbs).
Uģis Segliņš – Kalpa zēna vasara. Sākums, rež. Alvis Hermanis, JRT. Ļoti aizkustinošs uzvedums. Atmiņas ietērpt jauniešu atveidā šķiet it kā vienkārši, bet viedi – tas nudien nozīmē daudz vairāk nekā situāciju izspēli. Viena slavena latviešu cilvēka – Jāņa Akuratera – piedzīvotais un svešumā rakstītais iekrāsojās aizvien jaunos tipāžos, kuru izteikšanās nav vien teikumu intonācijas, bet arī sejas vaibsti, žesti, augumi, proti, atmiņu atveidi, formas, kurās tie ir dzīvi. Un aizgājušajām dienām dot veļu metaforu… Tik daudz smeldzes. Un tik daudz dzīvības aizgājušajā! Kaut kas nevainīgs plašākā izpratnē – par cerību sākotnējo dabu, par tautas skaisto biklumu, par iztēlotās nākotnes sākšanos tieši šajā brīdī...
GADA REŽISORS
Uģis Segliņš – Ja Klāvs Mellis jau nebūtu nominēts kategorijā Gada jaunais skatuves mākslinieks, es viņu labprāt piepulcētu Gada režisora nominantiem izrādes Mārtins Īdens dēļ. Tā apbur. Un viens no iemesliem ir režisora smalkais darbs ar aktieriem – doma, griba un vārds ik mirkli izrādē ir topošs. Var gluži vai izgaršot tēlu reakcijas, spontanitāti, domu darbību… Daudz laba humora. Režisors, veidojot uzvedumu par cilvēku attiecību īstumu, ir uztaustījis arī aktieru talanta īstumu un profesionalitātes dzīvīgumu.
GADA AKTRISE
Ieva Rodiņa, Kroders.lv – Baiba Broka – Žila (Linda Vista JRT), Sandra Kļaviņa – miss Lūsija (Jaunības putns ar saldo balsi), Anete (Linda Vista) JRT.
Uģis Segliņš – Agnese Cīrule – Zane (Pūt, vējiņi! LNT). Tēlam ir svaiga interpretācija, un var apbrīnot mūsdienīgo skatpunktu “senajā dziesmā”, vienlaikus atklājot to, ka sievišķā un vīrišķā pievilkšanās, atgrūšanās, aizraušanās, atbildība, spēle, sekas utt. ir dramaturģiski viedi iekodētas pašā Raiņa lugā.
Maija Svarinska – Lāsma Kugrēna – Zelma (Cīrulīši LNT)

GADA AKTIERIS
Atis Rozentāls, Diena – Atkal jāpiebilst – ja kvalificētos diplomdarbi, viens no maniem favorītiem būtu Matīss Budovskis – Zilovs izrādē Medības.
Uģis Segliņš – Jānis Skutelis – Pols (Linda Vista JRT). Patiesīgums, gudrs humors, laba partneru izjūta, māka savu tēlu atklāt pakāpeniski, intriģējot – lieliski veidots darbs.
GADA TEĀTRA MŪZIKAS AUTORS
Uģis Segliņš – Kārlis Lācis, kura priekpilnās melodijas ar Evitas Mamajas vārdiem jautri skan Liepājas teātra izrādē Polianna.
GADA MĀKSLINIEKS
Ieva Rodiņa, Kroders.lv – Madara Botmane – kostīmi izrādei (Ne)stāsti man pasakas, LNOB
Atis Rozentāls, Diena – Augstu vērtēju gaismu mākslinieka Leva Kleina radīto sabiezināto atmosfēru baleta izrādē Hamlets LNOB.
Uģis Segliņš – Viesturs Meikšāns – scenogrāfija izrādei Bernardas Albas nams LT. Personāžu alkainās dziņas izrauties nemitīgi sastopas ar ieliekto sienu, kas tos atkal un atkal atslidina atpakaļ drūmajā realitātē kā slidkalniņš. Un tomēr – brīžiem ar lielu piepūli izdodas uzrausties citā līmenī… No vienas puses, ļoti tieši, taču, no otras puses, šis slīdīgums, nekur neplūstošais plūdums kļūst par vērā ņemamu, jaudīgu zīmi izrādes izpratnei.
GADA PRIEKS
Ieva Rodiņa, Kroders.lv – Šosezon Latvijas teātrī vērojamā mākslinieku uzdrīkstēšanās radīt neparastas ieceres, pat ja tās ne vienmēr aizved pie mākslinieciski nevainojama rezultāta. Visuzskatāmākais piemērs – Nacionālā teātra “latviešu sezona”, kas pierādīja, ka 21. gadsimtā iespējams nezaudēt skatītāju uzticību, izrādot tikai nacionālo autoru darbus.
Atis Rozentāls, Diena – Man ir divi gada prieki, kas saistīti ar jaunu cilvēku aktivitātēm: 1) KVADRIFRONS ar piesātinātu pirmās sezonas programmu un spēju eleganti iziet no situācijas viena nenotikuša projekta kontekstā, 2) Leļļu teātra aktieru kursa diplomdarbi, kuros daudz interesantu jaunatklājumu.
Uģis Segliņš – 1) Apjauta, ka tieši latviešu autoru darbi ieņem nozīmīgu vietu Latvijas teātru repertuārā. Bija laiki, kad no oriģināldramaturģijas baidījās, brīžiem to uztvēra kā nepieciešamo ķeksīti, brīžiem ap to noņēmās kā ap “karstu kartupeli” – nelabprāt. Tagad Latvijas dramaturgi teātros tiek laipni gaidīti, kļūst par izrādes radīšanas svarīgu komponentu un zināmā mērā pat top par tādu kā ievērības garantu. Prieks par to. Un liela daļa pelnīto panākumu ir arī tāpēc, ka izauguši jauni, spēcīgi talanti; 2) prieks, ka teātris izjūt būtiskus laikmeta jautājumus. Šosezon vairākkārt ir ieskanējusies tēma par tēvu un dēlu attiecībām (Par tēviem LNT, Par normālu čali teātrī TT, Dēls DT). Tas ir nozīmīgs, maz pētīts attiecību aspekts arī sabiedrībā kopumā; 3) teātra kāpšana ārā no rāmjiem – sajūtu izrādes, ekskursiju izrādes, jaunu teātru un apvienību izšķilšanās.
Maija Svarinska, Teātra Vēstnesis – Dailes teātra atmodas blāzmojums.
GADA VILŠANĀS
Ieva Rodiņa, Kroders.lv – Sezonas jauniestudējumu (kopumā vairāk nekā 110) pārbagātība, kas, šķiet, nogurdina ne tikai kritiķus un skatītājus, bet arī aktierus.
Atis Rozentāls, Diena – Ilgā jezga ap Leļļu teātra nespēju nodarbināt lielāko daļu LKA kursa beidzēju – gan pats fakts, ka jaunieši tika padarīti par ķīlniekiem, gan abu strīdā iesaistīto pušu (direktora un mākslinieciskā vadītāja) nespēja risināt jautājumu pēc būtības. Tagad Leļļu teātris ir bez mākslinieciskā vadītāja, putas ir sakultas, radīts negatīvs fons to jauniešu ieiešanai teātrī, kuri tur sāks strādāt. Un gaisā paliek jautājums, kādam jābūt Leļļu teātrim – un kāds tas būs.
Uģis Segliņš – Pārsteidz tas, ka daudzi aktieri vienas sezonas laikā tā arī netiek pie spilgtām, prātā paliekošām lomām. Cik tā ir teātru neieinteresētība mākslinieku izaugsmē, cik – pašu aktieru garām palaistās iespējas, neņemos spriest.





Būtu interesanti kritiķu ikgadējo aptauju papildināt ar informāciju, kuras izrādes ir redzētas un cik reizes. Tas radītu pilnīgāku un objektīvāku priekšstatu par vērtējuma kvalitāti.